Viņas pakalpojumus izmanto daudzas slavenas personas, kuru vārdus saprotamu iemeslu dēļ viņa nenosauc. Viņa precīzi zina, kādā krāsā jābūt politiķa zeķēm un kāda garuma svārki piedien biznesa lēdijai. Turklāt viņas spriedumi ir skarbi un nav apstrīdami. Lietišķo dress code viņa pielīdzina dienesta reglamentam, bet pašizteiksmes centienus attiecībā uz tēlu uztver kā lietišķās reputācijas graušanu. Apbrīnojami, būdama tik stingra lietišķajā etiķetē, šī dāma spējusi palikt izteikti sievišķīga, apburoša un pat koķeta. Lietišķās etiķetes priekšrocības un trūkumus mums atklāj Jeļena Avotiņa - Jekateriničeva, politisko konsultāciju centra Nikolo M (Maskava) Baltijas nodaļas direktore un Eiropas politisko konsultantu Eiropas asociācijas (ЕАРС, Austrija) vienīgā biedre no Latvijas. Interviju lasi žurnāla "L'OFFICIEL Latvija" februāra numurā:

Vai jūs varat tikai pēc ārējā izskata noteikt biznesmeņa vai politiķa statusu?

Protams. Apģērba elementi, izturēšanās, mīmika, žesti - tas viss ļauj man ātri un precīzi noteikt sarunbiedra statusu.

Vai pastāv lietišķā ģērbšanās stila nacionālās īpatnības? Kādas tās ir Latvijā?

Atšķirībā no virknes tā saukto īpašo valstu (Ķīna, Japāna, arābu valstis) nacionālo dress code īpatnību Latvijā principā nevar būt. Mēs esam Eiropas tradīciju un vērtību paudēji. Bet atsevišķu pilsoņu centienus graut šo globālo nosacījumu sistēmu, kur lielākoties iemesls ir paša kūtrums, lai pastaigām piedienīgas drēbes nomainītu pret lietišķā stila apģērbu, mēs nevaram uzskatīt par nacionālajām īpatnībām. To es attiecinu uz dažu Latvijas politiķu un biznesmeņu neprasmi un nezināšanu.

Vai Latvijas biznesa un politiķu vidē ir pieprasīti stilistu, etiķetes konsultantu pakalpojumi?

Šo zināšanu pieprasījums ar katru gadu pieaug, turklāt ģeometriskā progresijā. Pēdējos gados daudzās bankās un iestādēs ir ieviestas daudz stingrākas ģērbšanās stila prasības. Ja 90. gadu sākumā un vidū, stājoties darbā, līguma parakstīšana par lietišķā ģērbšanās stila ievērošanu bija drīzāk izņēmuma gadījums, tagad nopietnās firmās par tamlīdzīgiem noteikumiem darbinieki parakstās. Pirmās amata instrukcijas nosaukums, kādu saņem Latvijas Saeimas deputāti, ir "Prasības apģērbam, kurā tiek apmeklētas sēdes". Bet tas, cik labi mūsu tautas kalpi to prot lasīt, saprast un pieņemt uzrakstīto, - tas jau ir cits jautājums.

Kādas ir visbiežāk pieļautās kļūdas lietišķajā ģērbšanās stilā?

Kļūda numur viens ir vienrindas pogājuma žaketei aizpogāta apakšējā poga. Tā ir neciešama etiķetes kļūda. Tas liecina par to, ka vīrietis nekad nav atvēris nevienu grāmatu par labām manierēm un nesaprot šā lieliskā noteikuma jēgu, kas izdomāts tikai un vienīgi viņam par labu. Piemēram, eksprezidentu Zatleru atbrīvoties no šīs kaunpilnās kļūdas mācīja vairāk nekā pusotra gada. Prezidents Bērziņš šo etiķetes nosacījumu neievēro līdz pat šim brīdim (vai arī apzināti nevēlas to ievērot), kas izraisa smaidu. Otra izplatīta kļūda - jautra bērnu kaklasaite, kas turklāt vēl sasieta augstāk par nepieciešamo līmeni. Šajā ziņā nepārspējams ir Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš, spriežot pēc izturēšanās pret etiķeti, kā bija, tā arī palicis radošs darbinieks. Augstais amats nav viņam iemācījis izskatīties kā valsts ierēdnim.

Vai arī sievietes šajā ziņā pieļauj kļūdas?

Latvijas sievietēm lietišķajā ģērbšanās stilā kļūdu ir daudz mazāk. Divas galvenās nelaimes - bižutērijas un krāsainu zeķbikšu valkāšana. Bet šausminošās nagu protēzes (gela, akrila), kas vēl pirms pāris gadiem radīja kolosālas problēmas birojos, šodien, par laimi, ir piemirstas.

Kādas ir biežākās kļūdas biznesa etiķetē?

Būtībā lietišķā etiķete ir balstīta militārā stila tradīcijās, tāpēc tā jāievēro kā dienesta reglaments. Problēmas rodas, kad cilvēki jauc dienesta attiecības ar draudzību vai pat ģimeni. Gendera atšķirības lietišķajā etiķetē nepastāv. "Dienesta romāna" žanrs, kad darbā tika izrādīts pārlieks galantums, šodien tiek uztverta kā neveikla komēdija, un smieklīga tur maz. Distances pārkāpšana starp padoto un priekšnieku, subordinācijas neievērošana pēdējā laikā sastopama arvien retāk, jo priekšnieki ir iemācījušies nekoķetēt ar saviem padotajiem, savukārt uzņēmuma darbinieki iemācījušies novērtēt savu darbavietu.

Runājot par lietišķo ģērbšanās stilu - pret ko izturas iecietīgāk: pret sievietēm vai vīriešiem?

Protams, pret dāmām! Vīriešiem ir 23 stingri dress code noteikumi, bet sievietēm tikai astoņi. Piemēram, dāmām ir vairāk izpausmes brīvības krāsu ziņā. Lietišķajos kostīmos un vienkrāsainās kleitās praktiski nav aizliegtu krāsu, tajā pašā laikā vīriešiem lietišķajam stilam ir pieņemamas tikai trīs krāsas: pelēka, zila un tumši pelēka. Pat vīriešu apģērba brūnā krāsa ar nosaukumu casual ir pārceļojusi uz citu darbam pieņemamu apģērba stilu. Arī runājot par apavu krāsu, dāmām dota liela brīvība, bet vīriešiem 98% gadījumu atļauti tikai melni apavi. No otras puses, viss ir loģiski: sieviete vēsturiski blakus stiprajam dzimumam nostājusies vien nieka simt gadu, bet vīrieši savu statusu demonstrējuši izsenis, tāpēc viņu lietišķās ģērbšanās stils ir daudz konservatīvāks.

Pilnu ieskatu Jeļena Avotiņa - Jekateriničeva atklātajos lietišķās etiķetes noslēpumos meklējiet žurnāla "L'OFFICIEL Latvija" februāra numurā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!