No 1. aprīļa uz vienu mēnesi Krievija kļūs par ANO Drošības padomes vadošo valsti, vēsta raidsabiedrība BBC. Tā ir daļa no plānveida rotācijas Drošības padomes vadībā, kam nebūtu pievērsts daudz uzmanības, ja vien Krievija pašlaik nebūtu iebrukusi Ukrainā.
ANO Drošības padomes vadošā valsts mainās katru mēnesi. Martā tā bija Mozambika, bet maijā Krieviju nomainīs Šveice. Padomes vadības rotācija notiek starp Drošības padomes sastāvā esošajām valstīm alfabēta secībā, skaidro BBC.
Padomes vadošās valsts pārstāvis sasauc, atklāj un vada sēdes, kā arī paraksta pieņemtos dokumentus. Tāpat vadošās valsts diplomāti uz mēnesi pārņem vadību par Drošības padomes pastāvīgajām komitejām.
Drošības padomes priekšsēdētāja valsts nevar ietekmēt dienas kārtību, jo tā tiek apstiprināta balsojumā. Savukārt bloķēt sev nelabvēlīgus lēmumus Krievijas var arī bez priekšsēdētājas krēsla, izmantojot savas pastāvīgās Drošības padomes dalībvalsts veto tiesības.
Ukraina iepriekš ir kritizējusi faktu, ka orgānu, kura misija ir rūpēties par mieru pasaulē, vadīs valsts, kas ir iebrukusi citā zemē un karu turpina. Kijiva ir izteikusies par Krievijas izslēgšanu no ANO Drošības padomes, lai gan šāds scenārijs šķiet mazticams.
Savukārt Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņojis, ka Krievijas atrašanās ANO Drošības padomē ir "20. gadsimta lielākās diplomātiskās krāpšanas sekas".
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
