Foto: Privātais ahīvs
Interjera dizaina entuziastei Ingrīdai Skrastiņai dzīvokļa iekārtošana, skaists interjers un krāsas ir interesējis vienmēr, taču kā jau vairumam – idejas un vēlme ir, taču vieta, kur izpausties, nav. Divistabu dzīvoklī pašā Cēsu sirdī Ingrīdas ģimene dzīvo jau aptuveni 10 gadus, un šādus tādus uzlabošanas darbus, piemēram, sienu pārkrāsošanu, bija veikusi jau pirms tam, taču no sirds iekārtot dzīvokli tā, kā sirds vēlas, varēja vien tad, kad nama īpašniece piedāvājusi iegādāties dzīvokli. "Tad tiešām varējām sākt izpausties, jo neviens nepateiks, lai ej no dzīvokļa prom un savu sienu ņem līdzi," smejoties stāsta Ingrīda. Un viena no dzīvokļa sienām bijusi pamats pārvērtībām viņas mājoklī.

Brīvajā laikā sieviete skatās gan pašmāju, gan ārzemju mājokļu pārvērtību raidījumus, lasa dažnedažādākos interjera žurnālus un grāmatas, savulaik pat no žurnāliem griezusi attēlus un tos glabājusi speciālā kladītē. "Man patīk skatīties bildītes, tad es esmu paēdusi!" viņa sirsnīgi pasmejas. Pēcāk Ingrīda iestājusies Alises Rozes interjera dizaina kursos, tomēr šo aizraušanos dēvē par hobiju – gluži kā citi vēlas pēc darba doties makšķerēt, viņa vēlas rosīties mājoklī, lai to padarītu gaumīgi interesantu. Profesionālā dzīve ar šo nozari gan saistīta nav – ikdienā Ingrīda strādā "Tet" par pārdošanas speciālisti. Runājot par savu mājokli, sieviete vairākkārt uzsver, ka viņai ir svarīgi radīt vidi, kurā ērti jūtas tieši viņa: "Man ir svarīgi, lai vienmēr ir skaisti, lai ir krāsas, jo es arī strādāju no mājām." Turklāt atzinību par to, cik skaists ir dzīvoklis, Ingrīda saņemot pat no sava septiņus gadus vecā dēlēna draugiem!

Visa aizsākums – melnā flīžu siena

Lielās mājokļa pārvērtības sākušās kāda ārzemju raidījuma iespaidā, kurā Ingrīda ieraudzījusi flīžu mozaīkas sienu, kas atgādinājusi melnu ķieģeļu mūri. "Man ļoti šī detaļa iepatikās! Vairāk domājot, sapratu, ka man tādu vajadzētu arī savā mājoklī," stāsta Ingrīda, sakot, ka līdz ar to remontēta tika visa istaba – gan līdzinātas sienas, gan ielikta jauna grīda, gan pārvilkta elektrība, jo viens no svarīgākajiem aspektiem remontdarbu laikā bija, lai galu galā istabā nebūtu redzams neviens vads un nu lampu, televizoru un citu lielo elektroierīču vadi ir skaisti noslēpti. Šeit Ingrīda no sirds saka paldies savam vīram, kurš ir celtnieks, tādēļ visas viņas vēlmes ģimenes var izpildīt pašu spēkiem. Kad vīrs ierauga, ka Ingrīda jau atkal ilgāku laiku lūkojas kādā žurnālā, viņš jau laikus jautā: "Atkal kaut kas nedod mieru? Būs kaut kas jāmaina?"

Kad sapratuši, kura no istabas sienām pārtaps par īpašo "melno", bija jādomā par pārējo interjeru – ilgi šaubījušies par to, vai pārējās sienas krāsot baltas vai pelēkas, līdz izšķīrušies par labu praktiskākajai pelēkajai, jo mājās ir arī mazs bērns. Remontdarbi vienas istabas pārmaiņām aizņēma vienu mēnesi.

Foto no privātā arhīva

Tomēr viss nav bijis tik vienkārši – lai atrastu noskatītās flīzes, nācies apbraukāt vairākus veikalus un izmeklēt teju visus internetveikalus, līdz beidzot tika atrasts meklētais. Sarunas gaitā Ingrīda atklāj, ka dažādu interjera priekšmetu kombinēšana no dažādiem veikaliem ir lielisks veids, kā savu dzīvojamo telpu padarīt atšķirīgu no citām.

Lai ir, kur "acis piesiet"

Ingrīda smejas, ka viņa ir izteikta melnās krāsas cienītāja – arī ģērbšanās ziņā skapī pārsvarā dominē tikai tumšie toņi. Tomēr vienlaikus viņai nepieciešamas krāsas: "Man patīk, ka ir, kur acis piesiet. Citi, atnākot ciemos, vienmēr saka: "Pie tevis ir tik forši. Te vienmēr ir, uz ko paskatīties!" Es neesmu minimālisma cienītāja, jo, ja būtu skandināvu stils, ko mēs varētu dabūt, novācot nost visus krāšņumus, man būtu daudz par bēšu un vienmuļu. Man vajag spilgtumus un akcentus – kaut ko dinamikai!"

Lielākoties istaba ir tumšajos toņos – mēbeles pārsvarā ir melnas, šur tur arī kaut kas pelēks, un Ingrīdu mākušas bažas par to, vai istaba tomēr nebūs par tumšu, tādēļ istaba tiek atsvaidzināta ar košajām krāsām – galvenokārt dzelteno, oranžo un zilo. "Sapratu, ka pelēkā krāsa ir skaists fons, uz kura izcelties citām krāsām," saka sieviete, piemetinot, ka pamatā konkrētās krāsas izvēlētas, jo tās visas atrodamas gan gleznā pie sienas, gan krēslā. "Visvairāk bāzējos uz dzelteno krāsu, tomēr, ja lieku kaut ko zaļu, tad skatos, lai viss būtu vienādā tonalitātē – nelikšu tumši zaļu kopā ar neona zaļu. Tāpat arī ar oranžo krāsu. Ja viss nav vienādā tonī, tad gan man sāk šķist, ka ir par raibu un esmu pārforsējusi. Vienu brīdi domāju – varētu atstāt tikai melnu, baltu, pelēku un akcentiem dzeltenu, bet sapratu, ka nē, tas man būs par vienmuļu, kaut gan arī tās ir četras krāsas." Pārsvarā dzeltenā krāsa izmantota aksesuāriem – vāzēm, spilveniem, žurnālu galdiņam, tomēr Ingrīda nebaidās košajā krāsā izvēlēties arī lielākas mēbeles, piemēram, skapi: "Šis skapis ir no "Ikea", krāsas tonalitāte tieši tāda pati, kā pārējām lietām. Šim skapim gan aizmugurē nāca vēl dzeltens kartons, ko beigās nepielikām, jo sapratām, ka mums nepatīk – ir par daudz. "

Foto no privātā arhīva

Pašlaik pārvērtības piedzīvojušas trīs telpas – divas dzīvojamās istabas jeb melnā un baltā istaba, – jo kamēr vienā istabā atrodamas melnas mēbeles, kuras atsvaidzinātas ar košiem dekoriem, otra istaba veidota mierīgajos toņos – visas mēbeles ir baltas un krāšņi izceļas uz fuksiju violetajām sienām. Pēdējā telpa, kura piedzīvojusi remontdarbus, ir koridors, kur dominē tikai pelēkie toņi, jo Ingrīda uzskata, ka mazās telpas pavisam noteikti nevajag pārblīvēt ar krāsām. Vēl priekšā ir gana liels piedzīvojums, jo jāķeras klāt vannas istabas un virtuves uzfrišināšanai, un sieviete jau tagad zina, kā tieši vēlas, lai abas telpas izskatītos!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!