Esi smagi slims, bet jāiet uz darbu – vai teikt kolēģiem un priekšniekam

"Vērtējot situāciju no likumiskā viedokļa – Latvijas Republikas darba likuma – darbiniekam būtu jāinformē darba devējs, ja veselības stāvoklis neļauj veikt darba pienākumus pilnā apmērā. Arī noklusēt to ne vienmēr sanāks – ir darba vietas, kur jāiet obligātās veselības pārbaudes," stāsta Baiba Lauva, neatkarīga personāla atlases speciāliste un karjeras konsultante.

Viņa iesaka šo informāciju paust pārdomāti un nesteidzoties, vispirms vēršoties pie uzticības personas, kas var būt gan tiešais vadītājs, gan personāla vadības speciālists, iespējams – uzņēmuma vadītājs. Stratēģiski domājot, par slimību būtu jāinformē arī tad, ja tā krasi nemaina darba spējas uzreiz, bet ilgtermiņā tās varētu samazināt. Tad darba devējs varētu sagatavot atbalsta plānu, kas palīdzētu pielāgot darba vidi un slodzi.

Likums ir viens, taču reālā dzīve – pavisam kas cits. Ne katrs darbs spēj lepoties ar iejūtīgu un palīdzēt gribošu vadību. Pētījuma (kuru veicis "SoliData" 2023. gada decembrī) rezultāti liecina, ka katrs trešais smagi slimais darbinieks baidās par nopietnu saslimšanu teikt darba devējam, un 35 procenti par savu nopietno saslimšanu arī nav informējuši.

Speciāliste atklāj, ka ir bijuši gadījumi, kad darbinieku pēc smagās atzīšanās vienkārši palūdz aiziet prom, jo darba devējs nav spējīgs nodrošināt viņam pielāgotus apstākļus. "Manā pieredzē darbinieki ar smagām saslimšanām visbiežāk paši iet prom un meklē citas iespējas, jo saprot, ja ierasto darbu veikt vairs nespēs," atklāj Baiba Lauva. Viņa nekautrējas, sakot, ka savām acīm redzējusi, cik nežēlīgi un divkosīgi daži uzņēmēji ir savos izteikumos: neievēro konfidencialitāti, nespēj saprast darbinieku, rada papildu stresu. Viņu neizbrīna, ka cilvēki izvēlas noklusēt, jo tā pasargā sevi no vēl lielāka stresa.

Kā darba vietā pastāstīt par to, ka esi saslimis ar vēzi? Ārste psihoterapeite Maija Kārkliņa saka, ka tas nav vienkārši. "Nav īpašas metodes, kā pasniegt tādas ziņas – tā arī tas jāsaka. Ir maldīgs priekštats, ka, saslimot ar vēzi, cilvēks tūliņ nomirs. Patiesībā vēzis ir hroniska saslimšana, kuras laika cilvēkam var būt saglabātas darbaspējas," stāsta ārste.

Runāt par to ir grūti tāpēc, ka bieži vien cilvēks pats nesaprot, kas ar viņu ir noticis. Faktu, ka ir skārusi smaga slimība, ir nepieciešams emocionāli pieņemt. Jāiziet tā saucamais sērošanas periods – šo jēdzienu attiecina ne tikai uz tuvinieka zaudējumu, bet arī uz personīgām krīzēm. Tikai tad, kad cilvēks šo faktu ir pieņēmis, viņš ir spējīgs runāt tālāk. Tas ir grūti, tāpēc bieži redzam, ka par savu saslimšanu nestāsta pat tuviniekiem, kur nu vēl kolēģiem.

Gadās arī tā – cilvēks staigā parūkā radinieku priekšā, bet ne radinieks saņem drosmi pajautāt, kas noticis, ne pats slimnieks par to runā… Emocijas, ko tajā brīdī izjūt cilvēks, ir bailes un kauns. Ir bail, ka darba devējs uzreiz mēģinās atbrīvoties no šāda darbinieka. "Savā praksē redzu, ka valsts iestādes ir vairāk pretimnākošās, atšķirībā no privātajiem uzņēmumiem. Ne visi labprāt pielāgo darbiniekam laiku, lai viņš var iet uz ķīmijterapiju," atzīst psihoterapeite Kārkliņa. Ja cilvēkam ilgi nesanāk pieņemt diagnozi un runāt par to, ir ieteicams apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu.

Taujāta, kāda būtu korekta darba devēja rīcība, viņa uzskata – empātija un konfidencialitāte. Darba devējiem speciāliste informāciju par padotā veselības stāvokli iesaka neizpaust tālāk (ja vien pats darbinieks nevēlas atklāt to visam kolektīvam), neizprašņāt pārāk personīgas, intīmas detaļas, bet dot iespēju izstāstīt tik, cik cilvēks šobrīd ir gatavs, piedāvājot iespējas par to runāt atkārtoti. Sarunai par smago saslimšanu reti kad pietiekot ar vienu tikšanos. "Aicinu darba devējus vienmēr noskaidrot, kā viņi var palīdzēt darbiniekam nepārtraukt darba attiecības, kā var motivēt turpināt strādāt un justies iekļautam. Situācijas ir dažādas: iespējams, jāpielāgo slodze, jādod elastīgāks darba laiks vai jānodrošina darbs attālināti. Ieteicams piedāvāt kādu finansiālu atbalstu, papildu atvaļinājumu. Un, ja cilvēks tomēr iesniedz ilgstošu slimības lapu – saglabāt viņa darba vietu, līdz viņš atgriezīsies," tā Baiba.

Nereti diagnozi pavada bailes tikt atlaistam, tāpēc darba kolektīva informēšana notiek vien pēc tam, kad jau ir paņemta slimības lapa. Bažas ir tādas – ja atzīšos, kamēr slimības lapu neesmu paņēmis, mani noteikti atlaidīs. "Balstoties uz LR Darba likuma 101. panta 1. daļas 7. punktu, darba devējam nav tiesību atbrīvot darbinieku no darba, ja nav vien nav ārsta atzinuma par to, ka cilvēks vairs nespēj pildīt savus darba pienākumus," mierina B. Lauva. Te vērā jāņem arī Darba likuma 101. panta 4. punkts (uzteikt darba līgumu šā panta pirmās daļas 6., 7., 8. vai 9.punktā minēto iemeslu dēļ ir atļauts, ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā), kas paredz, ka darba devējam būtu jāpiedāvā darbiniekam citas darba iespējas, ja tas ir iespējams. Tātad, ja ārsts nav sniedzis atzinumu, ka darbinieks vairs nespēj veikt savus darba pienākumus – viņu atlaist nedrīkst. Un pat tad, kad tāds atzinums ir – darba devējam jāpiedāvā viņam citas iespējas esošajā darba vietā.

Bet ja cilvēku grib atlaist neskatoties pat uz to, ka viņš spēj veikt savu darbu – kur vērsties? Baiba iesaka sazināties ar Valsts darba inspekciju. Ja darbinieks uzskata, ka atlaišana nav bijusi pamatota, tad savu prasījumu var iesniegt tiesā. Lai pasargātu sevi nākotnē, ikvienam, ja ir tāda iespēja, ieteicams iestāties arodbiedrībā. Tad darbinieku nemaz tik viegli nevar atbrīvot no darba, nesaņemot Arodbiedrības apstiprinājumu.

"Nevaru noliegt – par darbiniekiem, kurus skāris vēzis vai cita smaga saslimšana, darba devēju pusē runā visai maz. Daudzi būvē savu skaistu zīmolu, runā par vērtībām, bet, kad laiks reāli palīdzēt saviem kolēģiem, kas sūri strādājuši uzņēmuma labā – skaistā bilde sabrūk. Darba devējs steidz izmantot robus likumdošanā, savukārt darbinieks atturas līdz pēdējam par to runāt ar darba devēju, jo bieži vien var saskarties ar diskrimināciju, nepamatotu atbrīvošanu no darba un citām ar darbu saistītām problēmām. Cilvēki ir dažādi, un tikpat dažādi ir darba devēji," noslēdz personāla atlases speciāliste, cerot, ka arvien vairāk vadošo profesionāļu sāks domāt par palīdzību savējiem krīzes brīdī.

Uzņēmums "Publicis Groupe Latvia" aizsācis iniciatīvu #StrādājotArVēzi (#WorkingWithCancer). Tās mērķis ir veicināt darba devēju atbalstu saviem darbiniekiem ar vēža diagnozi un citām smagām saslimšanām, likvidēt aizspriedumus un nedrošību darbavietā, kā arī sniegt atbalstu ģimenes locekļus kopjošiem darbiniekiem.