Viss dzīvais pasaulē, visi mugurkaulnieki, pat visprimitīvākie, pastāvīgi tiek pakļauti dažādu, ar acīm nesaredzamu svešu būtņu, organisma iekšējo ienaidnieku agresijai, un tā rezultātā cieš lielus zaudējumus. Kas glāba un glābj visu dzīvo šai nebeidzamajā cīņā ar neredzamo ienaidnieku, kas iekļūst organismā no ārpasaules vai rodas tā iekšienē mutācijas rezultātā? Imūnsistēma!
Tieši pateicoties šai sarežģītajai, brīnumainajai, līdz galam neizpētītajai organisma aizsardzības sistēmai var eksistēt pats cilvēks – "dabas kronis".

Apskatīsim šo terminu no bioloģiskā viedokļa. Mikrobi, iekļūstot dzīvā organismā, pieprasa sev dzīvošanai labvēlīgus apstākļus, taču organisms protestē pret ienācējiem. Imunitāte atbrīvo organismu, novērtējot tā individualitāti, atpazīstot "savējos no svešiniekiem" un likvidējot pēdējos. Tādā veidā imūnsistēma koordinē visu reakciju saliedētību un mobilizē to organisma aizsardzībai pret infekcioziem aģentiem un dažādām ģenētiski svešām vielām, kas iekļūst no ārpasaules vai sintezējas pašā organismā. Imunoloģijas kā zinātnes rašanās laikā tika noteikts, ka tā ir organisma neuzņēmība pret infekciju slimību izraisītājiem.

Vēlāk tika konstatētas imūnsistēmas funkciju izmaiņas ne tikai saslimšanu gadījumos, bet arī normālos fizioloģiskos stāvokļos (grūtniecība, organisma novecošana). Tika atklātas daudzas agrāk nezināmas imūnsistēmas īpašības: piemēram, autoimunitāte, kad imūnreakcijas var tikt vērstas pret sava organisma šūnām un audiem, tad imunitātei nav aizsargfunkcijas.

Imunitāte ir daudzveidīga pēc sava izcelsmes veida, izpausmes un darbības mehānisma.

Eksistē iedzimtā imunitāte - ģenētiski noteikta neuzņēmība pret kādām konkrētām slimībām. Raksturīga visiem dzīviem organismiem - cilvēks neslimo ar lopu mēri, bet žurkas neslimo ar difteriju u.tml.

Iegūtā imunitāte - izstrādājas organismā visas dzīves laikā pēc saskarsmes ar "nelūgtiem viesiem" - slimības izraisītājiem. Šo imunitāti cilvēks nevar nodot saviem bērniem.

"Svešās" daļiņas - antivielas var apmesties cilvēka organismā, nokļūstot tajā caur ādu, acīm, degunu, ausīm un muti. Par laimi, vairākums šo "ienaidnieku" iet bojā brīdī, kad mēģina iekļūt organismā. Barjeras loma ir ādai, mikrobus likvidē antibakteriālas vielas, kas ir sviedros, siekalās, asarās. Kuņģa sulas sālsskābe tos izšķīdina. Deguna un rīkles gļotas, savukārt, uztver tos, lai izmestu klepojot vai šķaudot. Tā ir nespecifiskās imunitātes pirmā aizsarglīnija. Šī imunitāte ir vissenākā aizsardzības forma un ir pamats specifiskās imunitātes izstrādei. Pēdējā veidojas pret konkrētu izraisītāju ilgākā laika posmā un līdzdarbojoties citiem imūnorgāniem (liesa, asinis, limfmezgli, mandeles utt.).

Imunoloģisko rādītāju pazemināšanos veicina:

  1. līdz galam neizārstētas bakteriālās un vīrusu infekcijas;
  2. aknu, nieru un vielmaiņas saslimšanas;
  3. medikamentozā un staru terapija;
  4. nesabalansēts, neracionāls uzturs (badošanās, diētas);
  5. cērmju un citu zarnu parazītu invāzijas;
  6. daudzas hroniskas saslimšanas;
  7. nelabvēlīgi ekoloģiskie apstākļi (ūdens, vide);
  8. ilgstošs stress - spēcīgs nomācošs faktors.

Arī veseliem cilvēkiem mēdz būt imunoloģisko rādītāju pazemināšanās (imunitātes pazemināšanās). Parasti tai ir sezonas raksturs, kas saistīts ar apkārtējās vides ģeofizikālajiem faktoriem: saules aktivitātes pazemināšanās, laika apstākļu svārstības utt.

Veselības nostiprināšanai cilvēks var pielietot imūnprofilaksi:

  • Svarīga ir ķermeņa higiēna. Rūpes par ādas tīrību un veselām netraucētām fizioloģiskajām funkcijām: brīvu elpošanu, savlaicīgu kuņģa - zarnu trakta atbrīvošanu u.c. Te ir daudz iespēju: ūdens procedūras (peldēšana), pirtis, kas veicina organisma attīrīšanos no šlakvielām, jo to uzkrāšanās organismā novājina imūnās sistēmas aizsargfunkciju.

  • Mazkustīgums veicina liekā svara rašanos, savukārt, liekais svars veicina dažādu saslimšanu attīstību, tāpēc nepieciešama fiziska aktivitāte.

  • Veselīgs, pilnvērtīgs uzturs.

  • Pietiekams nakts miegs.

  • Kaitīgo paradumu (smēķēšana, alkoholisms, narkomānija) izskaušana.

  • Saudzīga attieksme pret savu un apkārtējo cilvēku psihi, izvairīšanās no stresa.

  • Saprātīga vakcinēšanās, kas palīdz izsargāties no tādām saslimšanām, kā gripa, difterija, ērču encefalīts, dzeltenais drudzis, vīrusu hepatīts.

  • Bioloģiski aktīvo piedevu lietošana. Piemēram, vitamīni A, E, C, mikroelementi - jods, selēns, cinks un alveja. Alveju ieteicams lietot imunitātes nostiprināšanai gan arī organisma attīrīšanai, gremošanas trakta traucējumu, čūlas slimību, ekzēmas, psoriāzes, pēc vīrusu noguruma sindroma gadījumos.

    • Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit