Tievajā zarnā mēdz parazitēt trichinellas. Cilvēka organismā tās nokļūst ar inficētu un nepietiekami apstrādātu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kurā iemājojuši kāpuri, l - 2 diennakšu laikā cilvēka un dzīvnieka organismā tie attīstās par pieaugušiem parazītiem. Trichinellas ar limfu un asinīm izplatās pa visu cilvēka organismu un nonāk šķērssvītrotajā muskulatūrā, viņas fiksējas muskuļos - tur parazītiem vieglāk iedzīvoties.
Viens no pazīstamākajiem un visbiežāk diagnosticētajiem mikrobiem ir helikobaktērija, ko nereti atrod materiālā, kuru iegūst fibrogastroskoposki izmeklējot kuņģi. Šo baktēriju pazīst, kā kuņģa čūlas un eroziju izsaucēju, taču jāatzīmē, ka ļoti bieži līdzīgas problēmas izsauc arī parazitārie tārpi, citas baktērija un vīrusi, kā arī organisma piesārņojums. Tādēļ ieteicams bez šīs baktērijas tomēr meklēt arī citus iekaisuma izsaucošus vai veicinošus faktorus.
No parazītiem diezgan lielu lomu cilvēka organismā spēlē sīki, mazi parazīti - Sibīrijas kaķu trematodes, kuru latīniskais nosaukums ir opistorphys phellineus. Šie sīkie "tārpiņi" dzīvo un vairojās cilvēka žultsvados un izsauc aknu, žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera iekaisumus; limfmezglu, liesas un aknas palielināšanos, kā arī izsauc alerģijas un vispārēju organisma intoksikāciju, kuras raksturīgākie simptomi ir hronisks nogurums, galvas sāpes un neskaidras izcelsmes izsitumi. Ja bērniem ir alerģija, tad noteikti jāveic izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai iemesls nav šī parazīta klātbūtne organismā. Sibīrijā šie parazīti izsauc smagu, akūtu infekciju ar ļoti paaugstinātu temperatūru, palielinātiem limfmezgliem, aknu un liesu un izteiktām intoksikācijas pazīmēm. Mūsu republikā šis parazīts pazīstam tikai kā hroniska, parazitāra infekcija. Šīs trematodes dabīgais avots ir suņi, kaķi un uzturā lietotas jēlas zivis (mazsālīts lasis, foreles u.c.). Tās var atrasties arī zemē, ja tajā nokļuvušas dzīvnieku fekālijas ar parazīta oliņām. Tā kā parazīts cilvēka fekālijās neatrodas, tad to var diagnosticēt ar seroloģiskiem testiem vai veicot organisma diagnostiku mūsu veselības salonā.
Cilvēka organismā mājo arī vieni no mazākajiem vienšūņu parazītiem: lamblijas, dizentērijas amēba, balantīdijs, malārijas plazmodijs, candida - mikroskopiskā sēne u.c. Ļoti lielu ļaunumu cilvēka organismā arī nodara nelabvēlīgās baktērijas: stafilokoki, streptokoki, kingella, šigella u.c. Šo sarakstu varētu turpināt vēl ļoti garu, bet mūsu mērķis nav jūs nobiedēt, bet informēt par parazītiem un baktērijām, kuras nedzīvo tikai kuņģa zarnu traktā, bet var dzīvot visā mūsu organismā.
Ko darīt lai izvairītos no nelabvēlīgām baktērijām un parazītiem?
- Uzturā lietot termiski apstrādātus produktus,
- Uzturā lietot fitoncīdu un antiparazitāro vielu saturošu pārtiku ( ķiploki, ķirbju sēklas, vērmeles u.c.),
- Ievērot higiēnu, mazgāt rokas (ja pirms ēšanas nav iespējams nomazgāt rokas, var izmantot mitrās dezinficējošās salvetes),
- Uzturā lietot tīru ūdeni,
- Attārpot mājdzīvniekus,
- Rūpīgi mazgāt augļus un dārzeņus.
Tavs ķermenis asimilē visu, ko tu ēd, dzer un ieelpo. Katra kafijas tase, alkohola malks, cigarete vai izplūdes gāzēm piesātinātais gaiss ir jāatindē un to dara akna. Aknas ir viens no dzīvībai svarīgākajiem orgāniem, tās ir jāsaudzē un tām ir jābūt veselām. Aknām jābūt tīrām, lai tās varētu pareizi funkcionēt, jo tās spēlē svarīgu lomu vielmaiņas procesos. Daudzas kaitīgas vielas (alkohols, medikamenti u.c.) aknās tiek neitralizētas, pārvērstas ūdenī šķīstošos savienojumos un tiek izvadītas no organisma ar žulti. Šie detoksikācijas procesi notiek aknu šūnu mikrosomās dažādu fermentu ietekmē. Tāpēc ir tik svarīgi uzturēt aknas veselas - no tām ir atkarīga visa organisma funkcionēšana un aizsardzība. Tāpat viss gremošanas trakts nedrīkst būt piesārņots, jo šādas zarnas nevarēs ne nodrošināt uzsūkšanas procesus, nedz arī sintezēt vajadzīgās vielas kā arī izvadīt kaitīgās. Ja zarnu trakta sieniņas ir aplipušas ar pārakmeņojušos neizvadīta ēdiena atliekām, tā ir lieliska vide parazītiem. Jau iedomājoties vien, ka kāds grauž mūs no iekšpuses un piesārņo mūsu organismu ar toksīniem, ir nepatīkami.
Parazīti organismā var izraisīt dažādas saslimšanas, un to izdalītie toksīni, arī var ietekmēt orgānu darbību. Daudzi cilvēki nezin, ka parazīti var izraisīt vēdera uzpūšanos, gāzu veidošanos, vēdera burkšķēšanu, aizcietējumus vai tieši otrādi, biežu vēdera izeju. Bieži cilvēks pat nenojauš, ka parazīti var būt par iemelsu pinnēm, ekzēmai, ādas un elpošanas alerģijām un pat galvas sāpēm, kā arī liekajam svaram. Mūsu āda ir viens no lielākajiem izvadorgāniem un mūsu iekšējo orgānu veselības stāvokļa un funkcionēšanas atspoguļojums. Ja jūties smags un piebāzts, iespējams ir laiks padomāt par zarnu trakta atveseļošanu - attīrīšanu.
Ar ko sākt ?
- Primāri - regulāri lietot tīru, nevārītu ūdeni (vidēji 1.5 l dienā)
- Lietot uzturā daudz dārzeņus un augļus, fitoncīdu saturošus produktus
- Lietot uzturā auksta spieduma eļļas - aizstājot kečupu, majonēzi
- Dabīgo līdzekļu - bioloģiski aktīvo vielu lietošana
- Regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm
Daudzi pielieto organisma attīrīšanai klizmas, bet mēs uzskatām, ka klizmas veicamas īpašos, retos gadījumos, jo to radītā mehāniskā, ķīmiskā un termiskā iedarbība var radīt dažādas komplikācijas. Klizmas nevajadzētu veikt jaunām sievietēm un meitenēm, kuras saklausījušās par saindētu organismu, kas visādos veidos visu laiku ir jāattīra. Ja klizmas regulāri veic svara zaudēšanas nolūkos, tas stipri traucē zarnu peristaltiku, samazina zarnu dabiskās funkcijas, kavē arī to muskuļu darbību, kas regulē vēdera izeju.
Hidrokolonoterapija jeb zarnu skalošana ir viena no mūsdienu netradicionālās dziedniecības modernajām metodēm, ko izmanto organisma attīrīšanai, bet arī šai metodei trūkst zinātnisku pierādījumu. Un diemžēl arī šī procedūra var traumēt zarnu sieniņas, izraisīt asiņošanas un aizcietējumus, jo tīrīšanas laikā tiek izskalotas arī derīgās baktērijas kā rezultātā samazinās ne tikai zarnu funkcionēšanas spējas, bet arī organisma imunitāte.
Attīrīšanās procesam ir jānotiek dabiski - vislabāk ar attīrošām tējām, dabiskiem preparātiem, kas paredzēti šādam mērķim.
Dabā ir sastopami daudzi augi ar pretparazitāru iedarbību, kurus regulāri iekļaujot uzturā mēs varam ikdienā sevi aizsargāt no parazītu invāzijas. Tātad katru dienu tavā pārtikas grozā jāiekļauj:
Ķiploki,
Sīpoli, loki,
Citrons ar mizu,
Ķirbju sēklas (eļļa nē)
Ķimenes,
Dilles,
Timiāns,
Sezama sēklas,
Pipari (sarkanie, melnie)
Skuju koku dzinumi (ekstrakti)
Tējas koka izstrādājumi, Rūgtās tējas: lakši (savvaļas ķiploks, vērmeles),
Alveja,
Krustnagliņas,
Ingvers,
Karijs,
Kurkuma ,
Japāņu vasabi,
Lauru lapas,
Jūras sāls,
Organiskās skābes.
Mēs iesakām lietot daudz šķidruma, šķiedrvielu saturošus dārzeņus un augļus, kas kā dabīgie sorbenti nodrošinās zarnu trakta tīrīšanu. Jāēd produkti, kas veicina sārmainu vai neitrālu vidi organismā. Parazīti un nelabvēlīgās baktērijas vairojas skābā vidē. Ēdīsim regulāri (vismaz 3 reizes dienā) pareizi sabalansētu, šķiedrvielām bagātu pārtiku, lai nodrošinātu zarnu trakta normālu funkcionēšanu un dabīgu attīrīšanu. Ir iespējams arī pārbaudīt organisma piesārņojumu veicot diagnostiku šūnu līmenī, izmeklēt katru orgānu, sistēmu un noteikt vai organisms ir piesārņots - un ar ko (parazīti, baktērijas, vīrusi, audu sabrukšanas gala produkti, ķīmiskas vielas). Regulāri attīrīsim organismu no nelabvēlīgajām baktērijām, sēnēm un parazītiem - slimosim mazāk, jutīsimies labāk un būsim daudz dzīvespriecīgāki. Veselam būt ir skaisti!
Sabiedrībā valda uzskats, ka gavēšanas un badošanās laikā būtu jāveic zarnu tīrīšanu ar klizmas palīdzību. Daudzi mediķi un arī mēs uzskatam, ka organisma attīrīšanas funkciju pilnībā veic aknas, nieres, zarnas un āda, bet klizmas ir reti - īpašos gadījumos nepieciešamas, parasti tā ir tikai iedomāta nepieciešamība. Klizmas nevajadzētu veikt tāpat vien zarnu tīrīšanas nolūkā, jo to radītā mehāniskā, ķīmiskā un termiskā iedarbība var izraisīt dažādas komplikācijas.
Hidrokolonoterapijas piekritēji iesaka secīgi citu pēc citas atkārtot divas līdz sešas reizes, bet ne biežāk kā reizi gadā. Šai metodei trūkst zinātnisku pētījumu. Procedūru veicot var sabojāt zarnu sieniņas, izraisīt asiņošanu, bet ķīmiskās vielas, ko pievieno ūdenim, paaugstina komplikāciju risku. Hidrokolonoterapijas radītais efekts izklausās skaisti, bet šī procedūra var radīt aizcietējumus. Lielais šķidruma daudzums bojā zarnu bārkstiņas, bet atjaunošanās norit katrā organismā pēc individuālajām īpatnībām. Veicot zarnu skalošanu ar hidrokolonterapiju, izskalo ārā organismam nepieciešamās vielas, tiek sabojāta zarnu gļotāda, iznīcināta zarnu dabīgā mikroflora un sagrauta imunitāte. Zarnu traktā dzīvo labvēlīgās baktērijas, kuras cilvēks iegūst jau no mātes piena. Ja mēs viņas izskalojam, tad rodas jautājums, vai ir iespējams tās atjaunot? Mūsu gremošanas sistēma ir unikāla un smalka fabrika, ko nevajadzētu apzināti sabojāt ar iejaukšanos no ārpuses.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
