Foto: PantherMedia/Scanpix
Saskaņā ar Veselības ekonomikas centra datiem Latvijā saslimstība un mirstība no krūts vēža ieņem pirmo vietu starp visiem ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm. Krūts vēzis ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis sievietēm 35 - 64 gadu vecumā. Šobrīd aptuveni 35% ļaundabīgo krūts audzēju tiek konstatēti novēloti (slimības III – IV stadijā). Novēlota audzēja diagnostika samazina ārstēšanas efektivitāti, taču, atklājot krūts vēzi savlaicīgi, regulāri dodoties pie ārsta un veicot izmeklējumus, iespējama efektīva tā ārstēšana un izveseļošanās.
Krūts vēzis

Audzējs rodas no tā, ka piena dziedzera šūnas dažādu iemeslu dēļ sāk strauji un nepareizi dalīties, ieaugot blakus audos un izplatoties pa ķermeni. Labdabīga audzēja gadījumā arī konstatē šūnu savairošanos, bet process ir lokāls un neizplatās uz apkārtējiem audiem.Krūts vēzis, tāpat kā lielākā daļa vēža formu, rodas kā dabiskas novecošanas sekas, un to ierosina novecošanās dēļ uzkrātie gēnu bojājumi. Visbiežāk tas sastopams 55-65 gadus vecām sievietēm, tomēr tas var skart arī gados daudz jaunākas sievietes.

Krūts uzbūve
Divas galvenās krūts sastāvdaļas ir krūts dziedzeri un tos aptverošie taukaudi. Krūts dziedzeri veido 15-20 daivas, kas sastāv no mazākām daiviņām un vadiņiem. Katra daiviņa satur aptuveni 30 vadiņus (alveolas). Vadiņi pievienojas piena vadam, kas savienots ar krūtsgalu. Krūtsgalu aptverošo apvidu sauc par areolu. Areola ir pigmentēta, un uz to atveras arī daudz sīku tauku dziedzeru. Krūti balsta Kūpera saites un krūškurvja sienas muskuļi. Kūpera saites ir divi šķiedraudu slāņi, kas notur krūti pie krūškurvja. Vecums, aptaukošanās un vairākas grūtniecības izstaipa šīs saites, padarot krūti nokarenu un bez tvirtuma.

Kā rodas krūts vēzis?
Krūts vēža šūnas ir ļoti atšķirīgas. Ņemot vērā šūnu tipu, tās var augt un attīstīties lēni vai ātri un ļoti dažādi reaģēt uz ārstēšanu. Apskatot mikroskopā biopsijā iegūtus krūts audus, tiek noteikti divi ļoti svarīgi parametri:
• audzēja šūnu veids (tiek vērtēts pēc tā, cik ļoti izmainītās, slimās šūnas atšķiras no veselajām);
• audzēja receptoru statuss (kādu noteiktu receptoru klātbūtne vai iztrūkums uz šūnu virsmas).  

Krūts vēža veidi
Saistībā ar krūts vēzi atklātas daudzas bioloģiskas pazīmes, taču īpaša uzmanība jāpievērš divām, ko parāda analīžu rezultāti.

• Hormonu receptoru stāvoklis: ja tiek konstatēts, ka audzēja šūnas lielā skaitā satur hormonu receptorus (estrogēna receptorus jeb ER un/vai progesterona receptorus jeb PgR), tas tiek saukts par hormonu receptoru pozitīvu - ER un vai PgR pozitīvu - audzēju. Aptuveni divām trešdaļām sieviešu krūts vēzis ir hormonu receptoru pozitīvs. Hormonu receptoru pozitīvs krūts vēzis, ļoti labi reaģē uz ārstēšanu, kas samazina hormonu daudzumu.
• Cilvēka epidermālā augšanas faktora receptora 2 (HER2) klātbūtne: HER2 ir receptors, kas atrodas uz daudzu šūnu virsmas un ir iesaistīts šūnas atbildes reakcijā uz vairāku augšanas faktoru klātbūtni. Dažu krūts vēžu šūnās ir patoloģiski liels HER2 receptoru daudzums, kas var likt šīm šūnām dalīties un vairoties daudz straujāk - tās sauc par HER2 pozitīvām šūnām. Līdz 30% krūts vēža gadījumu ir HER2 pozitīvi. HER2 pozitīvs rezultāts būtiski ietekmē krūts vēža prognozi un ārstēšanu.HER2 pozitīvs krūts vēzis ir atšķirīga slimības forma, kas prasa īpašu un neatliekamu rīcību, jo HER2pozitīvi audzēji ir ātri augoši. Tāpēc ir būtiski, lai HER2 stāvoklis tiktu noskaidrots pēc iespējas ātrāk - tiklīdz ir atklāts krūts vēzis. Šo izmeklējumu nedrīkst atlikt līdz recidīvam vai laikam, kad slimība jau ir progresējusi. HER2 ir iespējams noteikt krūts vēža audos, kas iegūti ar kādu no biopsijas metodēm. Ja HER2 pārbaudi ārsts nav veicis biopsijas laikā, audu paraugus var uzglabāt un izmeklēt jebkurā laikā.

Vairāk info - šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!