Jaunieši dara neatgriezeniskas muļķības. Ne viss atrisināms ārsta kabinetā  (22)

Šī konference Saeimā notika ar tās priekšsēdes Solvitas Āboltiņas atbalstu, to rīkoja Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija Papardes zieds. Tajā tika prezentēts pētījums Iedzīvotāju reproduktīvā veselība Latvijā 2003 - 2011.

Veselības ministre Ingrīda Circene ziņoja, ka 2012. gads izsludināts par Mātes un bērna gadu: "Reproduktīvā veselība nav viens atsevišķs posms - tas ir cikls no bērna dzimšanas līdz nākamās paaudzes radīšanai. Mums ir vajadzīgi veseli vecāki, vesela grūtniece, māte un bērni. Pirmo reizi Latvijā atvērts reģistrs neauglības fiksēšanai un tiek piedāvāts finansiāls atbalsts tās ārstēšanai." I.Circene norādīja, ka reproduktīvās veselības politika notiek trīs virzienos. Pirmkārt, uzlabot veselības aprūpes pieejamību un jauniešu izglītošanu. Otrkārt, nodrošināt bezmaksas neauglības ārstēšanu līdz 37 gadu vecumam (sievietēm, vīriešiem). Treškārt, veicināt starpnozaru sadarbību, jo reproduktīvā veselība iekļauj ne tikai fizisko, bet arī garīgo un sociālo labklājību.

Jaunieši dara neatgriezeniskas muļķības

Rīgas Stradiņa universitātes lektore Anda Karnīte iepazīstināja ar apjomīgu pētījumu par Latvijas iedzīvotāju reproduktīvo veselību no 2003. līdz 2011. gadam. Kā būtiskākos pētījuma secinājumus viņa minēja nepieciešamību nodrošināt jauniešiem saprotamu un autoritatīvu informāciju par reproduktīvo veselību, seksuālajām attiecībām un kontracepciju. Pētījums liecina, ka vidēji jaunieši (gan meitenes, gan puiši) dzimumdzīvi uzsāk 17 gados, savukārt pirmais bērns Latvijā vidēji dzimst 28 - 29 gados.

"Šis vidus posms, kad jauni cilvēki maina partnerus, izmēģina attiecības, ir veseli 10 gadi. Valstij ir jārūpējas, lai šis laiks būtu drošs un nenodarītu neatgriezeniskus bojājumus jauno cilvēku reproduktīvajai veselībai." Lai to panāktu, nepieciešams pievērsties jauniešu izglītošanai par STI (seksuāli transmisīvajām infekcijām), finansiāli atvieglot kontracepcijas iegādi un radīt izpratni par reproduktīvo veselību kā dārgumu, kas jāsargā. Viens no piemēriem ir hlamīdiju infekcijas, kuru ārstēšana ir samērā lēta. Neārstēšanas gadījumā infekcija izraisa neauglību, tās ārstēšana jau ir ļoti dārga un bieži neiespējama. Kā būtisku risku A.Karnīte minēja STI saslimšanas, kad viens no partneriem neinformē otru: "Ir jāsaprot, ka STI ārstēšana var būt efektīva tikai tad, ja ārstējas abi partneri. Taču bieži jaunieši to slēpj viens no otra."
A.Karnīte informēja, ka Latvijā joprojām ir ārkārtīgi augsta māšu mirstība, kas bieži saistāma ar to, ka grūtnieces par vēlu stājas uzskaitē. Lai risinātu šo jautājumu, nepieciešams izpētīt daudzus faktorus, kas cilvēkiem rada nepareizus priekšstatus par viņu reproduktīvo veselību un to, kā ar to apieties.

Bieži skan tikai lozungi
Demogrāfs Ilmārs Mežs sacīja, ka demogrāfija ir valsts lozungveida prioritāte, jo realitātē nauda netiek piešķirta. "Tomēr esmu optimists un ceru, ka politiķi sapratīs situācijas nopietnību. Visu godu I.Circenei par to, ka šogad beidzot esam piepulcējušies civilizētajai pasaulei un sākuši finansiāli atbalstīt neauglības ārstēšanu. Mums ir jāsaprot, ka nedrīkstam taupīt uz jauno ģimeņu rēķina." I.Mežs norādīja, ka demogrāfijas jautājumi nav atrisināmi šauri medicīniskā aspektā: "Katra ministrija varētu pieņemt tādus lēmumus, kas veicinātu demogrāfiskās situācijas uzlabošanos. Pieļauju, ka katra ministrija spētu palielināt jaundzimušo skaitu par 500 bērniem gadā - ar nodokļu atlaidēm, nekustamā īpašuma noteikumiem utt."

Kamēr nav par vēlu

Ginekoloģe D.Matule pievērsa uzmanību statistikai: "Šogad Latvijā ir 18 tūkstoši 24 gadus vecu sieviešu un 8 tūkstoši divpadsmitgadīgu meiteņu. Cik būs 24 gadu vecu sieviešu pēc 12 gadiem? Realitāte ir tāda, ka 54% bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās, kā arī viens no septiņiem pāriem ir neauglīgs." Aicinot piemeklēt realitātei atbilstošus risinājumus, ārste norādīja, ka nepieciešams aktīvāk vakcinēt divpadsmitgadīgas meitenes pret dzemdes kakla vēzi, jo 100 vakcināciju pasargātu vienu meiteni no vēža un, iespējams, nāves. Viņa uzskata, ka valstij un sabiedrībai kopumā ir jāatbalsta jaunās ģimenes: "Piektdaļai sieviešu pēc 35 gadiem iestājas neauglība. Dabā paredzēts, ka jauna dzīvība ir jāiznēsā jaunā ķermenī." D.Matule minēja situāciju, kad pie viņas reiz ieradusies 42 gadus veca sieviete un paziņojusi, ka beidzot jūtas gatava pirmajam bērniņam: "Tādā brīdī man ir ļoti daudz emociju, kuras kā profesionālei jāapspiež."
Atbildot uz jautājumiem, daktere skaidroja, ka hormonālā kontracepcija neizraisa neauglību un krūts vēzi: "Tas ir tāds pats mīts kā uzskats, ka prezervatīvs laiž cauri STI. Nekas nav simts procentu drošs, tomēr kontracepcijas nelietošanas gadījumā neauglība un vēzis procentuāli ir tikpat bieži, turklāt infekciju iespēja tikai pieaug."

Grūtniece cigaretes paciņu dienā!

Latvijas Ginekologu un dzemdības speciālistu asociācijas prezidente Dace Rezeberga runāja par grūtnieču attieksmi un valsts politiku šajā jautājumā. Viņa norādīja, ka daudzas grūtniecības beidzas ar bērna un/vai mātes nāvi, jo ir neplānotas, nevēlamas un pat nepamanītas. Pirmkārt, jauniešiem palielinās saslimstība ar STI, ja to laikus neārstē, bērna iznēsāšana vēlāk apgrūtinās. Otrkārt, topošās mātes kļūst vecākas, tas sarežģī bērna nākšanu pasaulē. "Īpaši šokējoši ir tas, ka 20% grūtnieču smēķē visu grūtniecības laiku." D. Rezeberga minēja gadījumu, kad jaunai pacientei notikusi placentas atslāņošanās, jo viņa dienā izsmēķējusi paciņu cigarešu. Bērnu glābt neizdevās.
Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne norādīja, ka pēdējos 10 gados reproduktīvās veselības uzlabošanā sasniegts neliels progress. Rādītāji pamazām uzlabojas, tomēr kopējais līmenis uz Eiropas Savienības fona joprojām zems. "Svarīgi ieviest veselības mācību kā obligātu priekšmetu vispārizglītojošās skolās un īpaši arodskolās, kur jaunieši aug bez vecāku ikdienas rūpēm." A.Rūrāne aicināja valstij aktīvi finansēt nevalstiskās organizācijas, kuras spējušas sevi pierādīt kā efektīvas un profesionālas kustības.
Konferencē izskanēja viedokļi, ka nepieciešamas nacionālas vadlīnijas, kas apvienotu ārstu, skolotāju un sabiedrības pūles; nepieciešams jauniešiem nodrošināt ar bezmaksas kontracepciju (infekciju ierobežošanai), kā arī veikt visas veselības sistēmas auditu, jo augstā māšu mirstība ir indikators, kas liecina par sabiedrības kopējo veselību. Visi piekrita viedoklim, ka demogrāfija nav atrisināma ārsta kabinetā, tāpēc vajadzīgs plašāks skatījums, kas ietver sociālo, ekonomisko un veselības izvērtējumu.

Pētījuma rezultāti ir satraucoši

Lūk, daži fragmenti no izdevuma Iedzīvotāju reproduktīvā veselība. Pārskats par situāciju Latvijā 2003 - 2011. Projekta koordinators ir Papardes zieds, sadarbības partneri: Pasaules veselības organizācija, Veselības ministrija, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija.

Neveidojas stabilas attiecības

* Jaunieši ir dzīvojuši vidē, kur viņu vai viņu draugu vecāki ir veidojuši jaunas attiecības jeb t.s. rekombinētās ģimenes. Diskusijās un intervijās jaunieši norāda uz noturīgu attiecību prasmju veidošanas trūkumu, diskusijas trūkumu par šiem jautājumiem skolā un publiskajā telpā.
* Partnerattiecības ietekmē arī migrācija. Dzimumpartnera prombūtne rada gadījuma attiecību risku. No vecāku prombūtnes cieš bērni. Īpaši problemātisks ir pieaugušo atbalsta trūkums pusaudžu vecumā, kad tiek veidotas partnerattiecības un seksuālā dzīve.

Infekcijas ir jāizārstē

* Pasaulē zināmas vairāk nekā 30 dažādas STI. Tām ir raksturīgas bezsimptomu formas, un inficētās personas nevēršas pēc medicīniskās palīdzības, jo netiek veiktas profilaktiskas pārbaudes.
Zinātniski pierādīts, ka neārstēti hlamidiožu gadījumi var radīt smagas sekas sievietes reproduktīvai veselībai, izraisīt iegurņa iekaisuma slimības un izveidot olvadu necaurlaidību, tādējādi radot ārpusdzemdes grūtniecības risku vai neauglību.
Sekmīgai STI ārstēšanai ir būtiski, lai abi dzimumpartneri ārstētos vienlaikus. Reproduktīvās un seksuālās veselības likuma (2006) 6. pants paredz, ka inficētajam ir jāinformē partneris par iespējamo slimību.

Vienkārši neiet pie ārsta

* Aptaujā kā galvenos iemeslus, kāpēc ginekoloģiskās apskates veic retāk nekā reizi divos gados, sievietes 2011. gadā minējušas: nav sūdzību (65%), nepatīk ginekoloģiskā izmeklēšana (30%), pakalpojums izmaksā pārāk dārgi (15%) un nav laika (14%).
* Statistikā redzams, ka Kurzemes reģionā uzaicinājumiem veikt bezmaksas dzemdes kakla vēža un krūts dziedzera vēža profilaktisko pārbaudi atsaukušās 17,3% sievietes.
* Vīriešu reproduktīvās veselības jomā nav vērojami uzlabojumi. Joprojām vīrieši izvēlas atlikt ārsta apmeklējumu, turklāt labprātāk dodas pie ģimenes ārsta, nevis urologa.

Jāmāca jau no pirmsskolas vecuma

* Pasaules Veselības organizācijas standarti rekomendē ar seksualitāti saistīto jautājumu apgūšanu sākt jau pirmsskolas vecumā.
* 15 - 19 gadu vecas jaunietes norāda, ka vienlīdz daudz informāciju iegūst no skolas un vecākiem, savukārt puiši dod priekšroku informācijas apguvei skolā.
Jaunieši diskusijās atzīst, ka informācija skolās parasti tikusi mācīta vecumā, kad jaunieši dzimumattiecības vēl nebija uzsākuši, nespēja uzdot jautājumus un izprast situāciju. Vidusskolā, kad lielākais jaunieši īpatsvars jau bija kļuvuši seksuāli aktīvi, nodarbību vairs nav bijis un jauniešiem trūcis autoritatīva padomdevēja.
* Tipiska vecāku reakcija pret bērna dzimumattiecību uzsākšanu ir piedāvājums palīdzēt nopirkt prezervatīvus vai prezervatīvu paciņu nolikšana jauniešiem pieejamā vietā mājās, jautājumus nepārrunājot. Šāda attieksme jauniešiem traucē apgūt prasmi seksuālo jautājumu pārrunāšanā, kas būs nepieciešama turpmākajās attiecības.