Biroju darbinieku ikdiena kā mamutu medības; stresa dēļ iedzīvojamies ardoslimībās  (5)

Pirmās sūdzības var rasties jau dažus mēnešus pēc tam, kad cilvēks ir sācis strādāt ar datoru, bet pēc pieciem un vairāk gadiem var konstatēt arodslimības vai citas nopietnas kaites.

"Mūsu aptiekās bieži vēršas cilvēki, sevišķi gados jauni vīrieši, kas taujā pēc pretsāpju zālēm, ziedēm pret muguras sāpēm vai pilieniem sausās acs sindroma novēršanai. Iztaujājot klientu, atklājas diezgan šausminoša aina - darbā viņš bieži vien pavadot pie datora pat desmit stundas, gandrīz neatraujoties no krēsla," stāsta aptieku tīkla "EUROAPTIEKA" pārstāve Dagnija Veidemane.

Pēc viņas teiktā, protams, ir labi, ja cilvēki domā par iespējamo sarežģījumu profilaksi un lieto, piemēram, acu vitamīnus vai līdzekļus imunitātes stiprināšanai, bet ir jāsaprot, ka zāles var līdzēt akūtos gadījumos. Taču nepieļaut vai atrisināt jau radušos problēmu var tad, ja pats cilvēks cīnās ar cēloni - samazina pie datora pavadīto stundu skaitu, ievēro atpūtas pauzes un sēdošo darbu kompensē ar regulārām sportiskām aktivitātēm, kas nāk par labu fiziskajai, gan garīgajai veselībai, kā arī kopā ar ģimenes un arodārstu izstrādā sev piemērotu vingrinājumu un fizisko aktivitāšu programmu.

Attīstītajās Eiropas Savienības valstīs pēdējos gados kopējais arodslimību skaits samazinās, bet Latvijā pieaug. Tas skaidrojams ar faktu, ka ES pēdējos gadu desmitos uzlabojas darba apstākļi un arodslimību kopējais skaits likumsakarīgi samazinās, savukārt Latvijā strauji uzlabojas arodslimību diagnostika, turpretī uzlabojums darba apstākļos sācies salīdzinoši nesen.

Latvijā kopējā saslimstība ar arodslimībām 1996.gadā bija 20,4 gadījumi uz 100 000 nodarbināto, bet 2009. gadā - jau 306,9 gadījumi uz 100 000 nodarbināto, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā".

"Daudzi no mums mūsdienās bez atpūtas garas stundas strādā telpās pie datora, atrodoties nemitīgā spriedzes stāvoklī, kas pielīdzināms nepārtrauktai mamutu medīšanai. Tas var izraisīt dažādus veselības traucējumus. Pēc viena mamuta nomedīšanas būtu jāatpūšas, nevis uzreiz jāmetas tvarstīt nākamo dzīvnieku," mudina "Veselības centrs 4" ģimenes ārste Dana Misiņa.

Pēc viņas teiktā, izplatītākā biroja darbinieku veselības problēma ir muskuļu un skeleta sistēmas slimības - tās attīstās no ilgstošas atrašanās piespiedu sēdošā un stresa stāvoklī, kā dēļ ilgstoši sasprindzinās muskuļi, piemēram plecu un muguras muskuļi un tādējādi palēninās asinsrite. Rodas sāpes mugurā, sevišķi jostas/krustu daļā un kakla daļā, plecos, elkoņos un plaukstas pirkstos.

Turklāt biroju darbiniekiem izplatītas ir redzes problēmas, kā arī rodas citi ar darbu saistīti veselības traucējumi, kas netiek definēti kā arodslimības, taču to dēļ samazinās strādājošo darbaspējas. Šādu traucējumu vidū Misiņa minēja psiholoģiskas problēmas, depresiju, trauksmi, hipertensiju, aptaukošanos, vielmaiņas traucējumus, piemēram, diabētu un sāpju sliekšņa samazināšanos.

Ārste ir pārliecināta, ka cilvēki, kuri intensīvi strādā pie datora, paši var daudz darīt, lai neiedzīvotos slimībās. Pats svarīgākais ir saplānot savu dienu tā, lai ievērotu minipauzes - piecas minūtes ik pēc stundas vai 15 minūtes pēc divām stundām jāatpūtina ne vien acis, bet arī mugura un rokas, bet vislabāk būtu izstaigāties un pavingrot reizi pusstundā.

Turklāt biroju darbiniekiem vajadzētu atrast laiku psiholoģiski atslogojošām fiziskajām nodarbēm visu muskuļu grupu atbrīvošanai. Individuālu profilakses un fizisko aktivitāšu programmu vislabāk palīdzēs piemeklēt ģimenes ārsts sadarbībā ar arodārstu un rehabilitologu.