Foto: Shutterstock

Pirmo reizi par Fābri slimību 1898.gadā runāja divi dermatologi - Viljams Andersons Anglijā un Johannes Fābri Vācijā. Abi mediķi strādāja neatkarīgi un aprakstīja pacientus ar ādas bojājumiem jeb angiokeratomām, kuras mūsdienās uzskata par vienu no tipiskākajām Fābri slimības pazīmēm. Angiokeratomas - mazi sarkanīgi violeti, nesāpīgi izsitumi, kuri visbiežāk parādās uz augšsltilbiem, nabas apvidū un uz sēžamvietas.

Fābri slimība ir iedzimta vielmaiņas saslimšana, viena no t.s. lizosomālām slimībām, kad organismā trūkst enzīmi, kas šķeļ taukvielas jeb lipīdus. Fābri slimības gadījumā to izraisa enzīma α-galaktozidāzes A trūkums šūnu lizosomās, kā rezultātā visās ķermeņa šūnās progresējoši uzkrājas glikosfingolipīdi. 

Tas ir līdzīgi kā mājsaimniecībā, kad atkritumu maisi netiek izvesti, bet ir tik daudz, ka tie krājas jau ārpus miskastes. Ar laiku šie atkritumi aizņem daudz vietas un rada virkni problēmu. Tāds pats princips darbojas cilvēka šūnām – normas gadījumā glikosfingolipīdus sašķeļ šūnās esošo lizosomu enzīmi, bet brīdī, kad lizosomas neveic savas funkcijas, glikosfingolipīdi uzkrājas šūnās un būtiski traucē šūnu un orgānu normālu darbību. 

Sīkāk par Fābri slimību stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsts - ģenētiķis Zita Krūmiņa.

Kādi ir Fābri slimības galvenie simptomi?

Fābri slimības simptomi bieži sākas pusaudža gados, vai pēc 20 gadu vecuma, retos gadījumos ātrāk. Parasti sākumā ir dedzinošas sāpes pirkstu galos, sāpes vēderā, neskaidas izcelsmes caureja, retāk aizcietējumi, kuru dēļ jālieto zāles. Reizēm slimībai raksturīgas tā saucamās kaulu augšanas sāpes kaulos un sāpes locītavās. Vairums pacientu slikti panes karstumu, jo viņiem ir samazināta svīšana - var būt paaugstināta temperatūra. Daudzi sūdzas par nogurumu, depresiju, ir grūtības darbā vai mācībās.

Aptuveni trešdaļa līdz pat puse Fābri slimības pacientu ir izmaiņas ādā – augšstilbu, dzimumorgānu apvidos, retāk uz plaukstām, vēdera un muguras. Uz ādas redzamas mazas zīmes, kas atgādina nelielus asins izplūdumus adatas dūriena lielumā. Ja slimības laikā angiokeratomas ir parādījušās, tās nekad nepazūd. Vienai trešdaļai pacientu ir arī dzirdes traucējumi. Var būt vienpusējs vai sākumā īslaicīgs dzirdes zudums, kas pēc tam var būt paliekošs vienpusējs vai abpusējs dzirdes zudums. 

Slimībai attīstoties, var parādīties patoloģiskas izmaiņas sirdī: sirdskambara palielināšanās, var būt atkārtoti infarkti, atsevišķos gadījumos pacientiem pat jāveic sirds transplantācija vai jāizmanto sirdsdarbības stimulators. Sakarā ar izmaiņām asinsvados, Fābri pacientiem jau 20 – 40 gadu vecumā var būt insulti. Ja slimība sāk attīstīties jau no pusaudža gadiem, tad 30 gadu vecumā var būt nopietnas nieru darbības izmaiņas, bet līdz 40 gadu vecumam var būt nepieciešama dialīze vai nieru transplantācija. 

Agrāk speciālisti domāja, ka sievietes ar to neslimo, bet Fābri slimības simptomi tiek konstatēti arī sievietēm. Atšķirība ir tā, ka sievietēm simptomi ir mazāk izteikti, var parādīties vēlāk un noritēt vieglākā formā. 

Vai Latvijā ir diagnosticēti Fābri slimības pacienti?

Latvijā pagaidām nav konstatēts neviens Fābri slimības pacients. Tas gan nenozīmē, ka šādu pacientu mums nav. Tā kā nav jaundzimušo skrīninga un plašas populācijas pārbaudes, tad nevar zināt, cik daudz šādu pacientu mūsu sabiedrībā varētu būt. 

Igaunijā ir pieci Fābri slimības pacienti, Lietuvā ir četri. Rēķinot teorētiski pēc vidējās izplatības citās valstīs, pēdējo 10 gadu laikā Latvijas populācijā būtu jābūt aptuveni pieciem Fābri slimības pacientiem.

Pie kāda speciālista jāvēršas, ja cilvēkam ir Fābri slimības simptomi?

Protams, ka pirmais ārsts, pie kura vērsties, ir ģimenes ārsts un, gadījumā, ja arī ģimenes ārstam aizdomas par ģenētisko saslimšanu šķiet pamatotas, nākamais solis ir došanās pie ārsta ģenētiķa Medicīniskās ģenētikas klīnikā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.

Jāsaka gan, ka klīniskās daudzveidības dēļ Fābri slimību ir grūti diagnosticēt, jo kādam slimniekam var būt tikai viens simptoms, citiem vairāki. Parasti, ja vienam cilvēkam konstatē Fābri, tad ģimenes ciltskokā tiek atrasti arī citi slimnieki, piemēram, konstatējot, ka kādam bijis infarkts agrīnā vecumā vai nieru bojājumi, bet nav bijušas citas slimības pazīmes. 

Arī citur pasaulē Fābri slimības pacienti parasti apmeklē pat 10-15 ārstus līdz atklāj slimību. Tas notiek tieši simptomu daudzveidības dēļ.

Ja ārstam tomēr rodas aizdomas par saslimšanu ar Fābri slimību, kas notiek tālāk?

Latvijā šādas pārbaudes nenotiek, tāpēc, Fābri slimības gadījumā (ja ārstam rodas aizdomas), ģimenes ārsts sazinās ar pārstāvjiem, lai aizsūtītu asins paraugu enzīmu noteikšanai uz ārzemēm. Pārbaudes ir bezmaksas un parasti tiek veiktas ārvalstīs – pārsvarā Vācijā. Ja pārbaudēs atklājas, ka enzīms tomēr ir pazemināts, tad veic vēl papildu izmeklējumus. 

Kad slimība atklāta, vai ir iespējama ārstēšana?

Ne visām lizosomālajām slimībām ārstēšana ir pieejama. Kopumā ir ap 70 lizosomālās uzkrāšanās slimību, un Fābri slimība ir tikai viena no tām. Pat mūsdienās tikai piecu līdz sešu lizosomālo slimību gadījumā pacientiem ir pieejama ārstēšana – enzīmus aizvietojošā terapija. 

Ir ļoti svarīgi agrīni diagnosticēt slimību un neatstāt novārtā konstatētos simptomus, jo nediagnosticētas un neārstētas Fābri slimības gadījumā var iestāties invaliditāte, veidojas neatgriezeniskas izmaiņas nierēs, ir agrīni insulti un infarkti. Savlaicīgi ārstējot, slimība neprogresē, var būt pat uzlabojumi, neprogresē dzirdes traucējumi, mazāk izteikti ir klīniskie simptomi. Vienīgi, ja jau ir bijušas kādas izteiktas izmaiņas, piemēram, dialīze jau nepieciešama nieru darbības traucējumu dēļ, tad nevar cerēt uz to, ka nieru darbība atgriezīsies iepriekšējā stāvoklī. 

Par lizosomālo slimību eksistenci pirms kāda laika runāja ļoti maz. Vai tas nozīmē, ka lizosomālās saslimšanas, šai gadījumā Fābri slimība, līdz šim populācijā bija mazāk sastopama?

Par lizosomālajām saslimšanām sāka runāt jau pagājušā gadsimta sākumā. Tās tika pieminētas, aprakstītas, bet tās nevarēja apstiprināt, jo nebija metodikas, lai atrastu enzīmu, gēnu. Tās ir retas vai ļoti retas saslimšanas, jo ar tām slimo vienas cilvēks no 2000 vai pat to izplatība ir vēl mazāka. Piemēram, ja runājam par Fābri slimību, kādreiz tika runāts, ka ar to slimo viens no 40 tūkstošiem iedzīvotāju, bet, attīstoties tehnikai un skrīninga metodēm, tiek secināts, ka Taivānā ir vien saslimušais uz 3000, arī Austrijā ir liels saslimušo skaits. Tāpēc uzskata, ka Fābri slimība varētu būt viena no plašāk izplatītākajām lizosomālajām saslimšanām. 

Šodien lizosomālās slimības tiek atklātas biežāk nevis tādēļ, ka to izplatība ir plašāka, bet gan tādēļ, ka ir attīstījušās tehnoloģijas. Turklāt mūsdienās jau atrastas gandrīz 70 lizosomālās slimības, tiek papildus atklāti jauni slimību apakštipi. Tas tiešām atkarīgs no tehnoloģijām. Atrodot gēnu, slimības izsaucēju un enzīmu, var sākt meklēt iespējamo ārstēšanu. 

Nereti ārsti runā par veselīgu dzīvesveidu, palīdzību pašam sev. Vai ar īpašu diētu vai profilaksi var izvairīties no saslimšanas ar Fābri vai kādu citu lizosomālo saslimšanu?

Diētas, veselīgs dzīvesveids var stiprināt organismu, bet tādejādi izvairīties no saslimšanas nav iespējams, jo tās ir ģenētiskas slimības. Turklāt Fābri slimība ir ļoti grūti diagnosticējama. Biju kādā konferencē, kur citastarp piedalījās arī pacienti. Kāds vācu tautības 55 gadus vecs Fābri slimības pacients stāstīja par savu garo ceļu līdz diagnozes noteikšanai. 

Jau sešu gadu vecumā viņam parādījās pirmie simptomi – nogurums, sāpes pirkstos, caureja, karstuma nepanesība, miegainība - bet vecāki, kā arī skolotāji bērnu sauca par sliņķi, jo nezināja, kas ir iemesls bērna uzvedībai un rīcībai. Līdzīgi bija arī kara dienestā, kur viņam tika uzlikta papildu slodze, jo viņš nespēja pildīt normatīvus. Tikai 44 gadu vecumā vīrietim laimīgā kārtā izdevās nokļūt pie pieredzējuša mediķa, kas palīdzēja atklāt diagnozi. Un tā notiek pat Vācijā, kur diagnostika ir augstu attīstīta. Tieši tāpēc ir būtiski gan pašiem pacientiem, gan arī ārstiem uzmanīgāk izvērtēt simptomus, lai pēc iespējas ātrāk noteiktu diagnozi. 

Kā ārstē Fābri slimību?

Fābri slimības ārstēšana tiek dalīta divās daļās: simptomu mazināšana un pašas slimības klīniskā ierobežošana.

Fābri slimību izraisa enzīma alfagalaktozidāzes A (a-Gal A) nepietiekamība vai trūkums. Tā rezultātā veidojas globotriaozilceramīda (Gb3) nogulsnējumi, kas rada Fabri slimības simptomus.
Diemžēl pašlaik Fābri slimība nav ārstējama, tomēr ir zināms enzīms, kas izraisa Fābri slimību, tāpēc ir izstrādāta enzīma aizstājterapija. Enzīma aizstājterapija ir paredzēta trūkstošā enzīma a-Gal A aizstāšanai, lai palīdzētu novērst turpmāku Gb3 uzkrāšanos.

Šobrīd pasaulē ir pieejamas divas nedaudz atšķirīgas enzīma aizstājterapijas, kuras tiek veiktas katru otro nedēļu, caur sistēmu ievadot medikamentus pacienta vēnā.

Tāpat ir svarīgi mazināt daudzveidīgos Fābri slimības simptomus, lai novērstu diskomfortu un saglabātu dzīves kvalitāti. 

Sāpes ir agrīns un mokošs Fābri slimības simptoms. Tās bieži nevar novērst ar vienkāršiem pretsāpju līdzekļiem, tāpēc nereti tie jālieto ilgstoši un var radīt blaknes. Ja sāpes ir īpaši smagas, var būt nepieciešami spēcīgāki opiātu grupas pretsāpju līdzekļi

Ādas izsitumi (angiokeratomas), kas ir Fābri slimības simptoms, parasti nerada nekādas neērtības, taču atsevišķos gadījumos tie var asiņot. Šo ādas defektu kosmētisko korekciju var veikt ar lāzera terapiju.

Fābri slimībai raksturīgie kuņģa un zarnu trakta simptomi, piemēram, caureja, vemšana un slikta dūša, ir līdzīgi kairinātās zarnas sindromam. Lai atvieglotu izpausmes, ārsts var izrakstīt zāles, kas paātrina kuņģa iztukšošanos. Tāpat jāplāno pareiza un sabalansēta ēšana.

Nieru bojājumi attīstās lēni, tāpēc to ārstēšana ir atkarīga no smaguma pakāpes diagnosticēšanas brīdī. Ir jāveic regulāri izmeklējumi, lai novērotu nieru bojājumu. 

Arī sirds slimības Fābri pacientiem var būt ļoti dažādas un tās var ārstēt ar zālēmJa ar medikamentozo ārstēšanu nepietiek un simptomi pastiprinās, var būt nepieciešama šuntēšanas operācija. 

Fābri slimībai vairāk ir raksturīgs išēmiskais insults, tāpēc ārsts var izrakstīt zāles pret asins sarecēšanu. Arī pats pacients var samazināt insulta risku, ievērojot dažus dzīvesstila nosacījumus.

Pētījumi liecina, ka dzirdes zudums Fābri slimības pacientiem ir biežāk sastopams nekā sabiedrībā kopumā. Parasti dzirdes zudums ir pakāpenisks, bet ir konstatēts, ka dažiem pacientiem tas ir diezgan pēkšņs. Šādā situācijā var būt nepieciešams lietot dzirdes aparātu. Izplatīta Fābri slimības izpausme ir arī tinnīts jeb trokšņi ausīs.

Papildu informāciju par Fābri slimību un citām lizosomālās uzkrāšanās slimībām lasiet www.fabri.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!