Nespēj koncentrēties? Pieci iemesli un risinājumi, kā ar to tikt galā

Protams, iespējams, ka pie vainas ir arī kāda slimība, kuras simptoms ir koncentrēšanās zudums un traucējumi, tomēr lielākoties iemesli ir pavisam vienkārši, un šo problēmu var atrisināt, ja tai pievērš uzmanību.

Viedtālrunis, dators, planšete, TV – tas viss prasa uzmanību, tāpēc nav brīnums, ka ir grūti koncentrēties. Kādā brīdī smadzenēs ieslēdzas aizsargreakcija. Tādēļ "multitāskingam" pa vidu jācenšas atrast balansu un brīdi, kad neizmanto nevienu no tehnoloģijām, bet vienkārši izej svaigā gaisā, lai smadzenēm dotu atpūtu. Pētījumi arī rāda, ka, jo vairāk lietu mēģini izdarīt vienlaicīgi, jo grūtāk koncentrēties uz kādu konkrētu darbu, rakta "The Health".

Šādās situācijās labi līdzēs organizatoriski pasākumi – pieraksti uz lapiņas visus pienākumus un plāno savu dienu, darot tos vienu pēc otra. Tāpat pēc ēšanas vai pirms gulētiešanas ieplāno brīvu brīdi, kad nelieto tehnoloģijas, lai smadzenes varētu atpūsties.

Konsultējies ar ārstu, ja ik mazākais sīkums novērš uzmanību no tā, ko dari, un tā bijis visu laiku vēl pat pirms sāki lietot internetu un telefonu.

Neizgulēšanās un miega trūkums var padarīt prātu miglainu un ātri vien radīt grūtības koncentrēties un veikt ikdienas pienākumus.

Normāli pieaugušajiem ik nakti ir jāguļ septiņas līdz deviņas stundas, bet bērniem vēl par stundu vairāk. 

Konsultējies ar ārstu, ja parādās miega problēmas, bieži naktī mosties un nevari aizmigt, pastāvīgi jūti trauksmes sajūtu. Miega traucējumi var būt saistīti arī ar citām saslimšanām un tos nedrīkst ignorēt.

Protams, ikvienam ir brīži, kad darbs krīt uz nerviem un neesam ar to apmierināti, bet, ja tā ir ikdiena, koncentrēties var būt grūti. Garlaicīgs projekts, apnikuši un neinteresanti pienākumi, nesakārtota darba vide vai neciešami kolēģi, tas viss var traucēt koncentrēšanos un vēlmi kaut kam pievērsties. Ja regulāri nokavē darbu nodošanas termiņus un saņem rājienus, iespējams pie vainas ir koncentrēšanās problēmas, vai arī nepieciešams cits darbs.

Konsultējies ar ārstu, ja pastāvīgi problēmas sagādā darba pienākumu pildīšana, ir mūžīgs apnikums un apātija, kaut arī vairākkārt nomainīts darbs, īpaši, ja gada laikā darbu maini vairākkārt ,un nekas nesniedz gandarījumu.

Stress īslaicīgi var palīdzēt koncentrēties, ātri domāt un rīkoties, tomēr pastāvīgs stress notrulina uztveri un ilgtermiņā traucē. 

Iespējams, var līdzēt meditācija un darbs ar sevi, izvērtējot, kas ir lietas, par ko vērts uztraukties, un kas nav tik svarīgas. Izkop spēju atslēgties no problēmām un nedomāt par tām kaut vai uz brīdi, dzerot kafiju. Turklāt atceries,ka pētījumi ir pierādījuši, mūžīga atrašanās stresa stāvoklī var novest pie depresijas un veicināt dažādas saslimšanas, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu.

Konsultējies ar ārstu, ja novēro garastāvokļa pēkšņas izmaiņas, kas saistītas ar stresu, neadekvātu uzvedību. Aprunājies ar ģimenes ārstu vai psihologu, kā labāk tikt galā ar stresa situācijām.

Regulāra sportošana un fiziskas aktivitātes trenē arī prātu un palīdz to uzturēt formā, ļaujot labāk koncentrēties, kā arī uzlabo atmiņu. Pat tie, kas cieš no psihiska rakstura problēmām, ar savu slimību var labāk sadzīvot, ja regulāri ir fiziski nodarbināts. 

Fiziskas aktivitātes palīdz tikt galā arī ar nevajadzīgo enerģiju, kas citādi padarīja nervozu un traucē koncentrēties, tāpat tās palīdz arī labākam naktsmiegam – loģiski, ka pēc tā arī koncentrēšanās uzlabosies. 

Konsultējies ar ārstu, ja nespēj, piemēram, sapulču laikā nosēdēt mierīgi, nepārtraukti moka nemiers, kā dēļ visu laiku riņķo pa biroju. Tāpat, konsultējies ar speciālistu, ja vienīgais veids, kā sevi nomierināt, ir "nodzīšana" līdz pilnīgam nespēkam – citādi nespēj ne gulēt, ne strādāt.