"Scientific American" skaidro, kādēļ kaloriju skaitīšana, uz ko paļaujas un ko izmanto daudzi, varētu nebūt precīza un uzticama. Video vienkāršā veidā izskaidro, ka uz ēdiena iepakojuma vai grāmatās atrodamajās tabulās rakstītais produkta kaloriju skaits aprēķināts kā vidējais kaloriju skaits vienā gramā tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu, tomēr šāda vidēja aprēķināšana ir tikpat precīza, kā vidēja temperatūra slimnīcā. Aprēķinos netiek ņemtas vērā katra cilvēka organisma īpatnības, tas, ka katrs ēdiens organismā tiek sagremots citādi, tāpat svarīgi pagatavošanas apstākļi – ne tikai tas, ka kaut kas tiek cepts vai vārīts, bet arī tas, cik ilgi, kādā temperatūrā, ar cik lielu sāls vai cukura daudzumu un tamlīdzīgi. Daļa no šīm darbībām palīdz vielmaiņas procesā uzņemt vairāk kalorijas, citi – tieši otrādi.
Vēl interesantāka un sarežģītāka ir baktēriju loma šajā procesā. Tas, kā tās piedalās vielmaiņā un gremošanas procesos. Dažas baktērijas cilvēka organismā, zarnu traktā, var palīdzēt pārstrādāt ēdienu, kas nozīmē, ka cilvēki, kuru organismā pietiekamā daudzumā ir šīs baktērijas, ēdienu pārstrādā labāk, līdz ar to uzņem vairāk kaloriju, nekā tie, kuru organismā baktēriju ir mazāk.
Tātad pats svarīgākais secinājums ir neaizmirst, ka ēdiens ir organisma enerģijas avots, un vienmēr censties ēst veselīgi, sabalansēt ogļhidrātu, olbaltumvielu, tauku, minerālvielu un vitamīnu daudzumu, lai justos labi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
