Foto: Shutterstock
Jaunieši par savu veselību noteikti domā mazāk nekā pieredzējuši ļaudis. Jaunībā pastāv ilūzija, ka laika vēl daudz un par veselību jārūpējas tikai pensijas vecumā, diemžēl, tā nav patiesība. Mūsu izvēles un rīcība jaunībā būtiski ietekmē veselību turpmākajos gados. Viena no izplatītākajām problēmām jauniešu vidū ir paaugstināts asinsspiediens, kas kādreiz asociējās kā problēma, kas piemeklē pensijas vecuma cilvēkus. Kāpēc 20 gadīgiem cilvēkiem ir asinsspiediena problēmas un kā no tām izvairīties?

Asinsspiediena paaugstināšanās virs normas ir slimība, un to sauc par arteriālo hipertensiju. Arteriālās hipertensijas gadījumā var būt gan pastāvīgi, gan periodiski paaugstināts asinsspiediens. Tā ir bieži sastopama slimība. Ar to sirgst vidēji katrs piektais pieaugušais, nedaudz biežāk vīrieši nekā sievietes. Taču apmēram 60-70 gadu vecumā gandrīz 75 % iedzīvotāju slimo ar arteriālo hipertensiju, ziņo grindeks.lv.

Galvenā problēma ir minimālas fiziskas aktivitātes, stress, bet mūsdienās tas ir visiem. Aplama ēšana, nepareiza pārtika ļoti daudz ko ietekmē, nedrīkst, protams, iekrist galējībās, bet ja regulāri tiek ēsti čipsi, dzerta kola un alus, nav brīnums, ka sākas veselības problēmas.
Oskars Kalējs

" Paugstināts asinsspiediens saistīts ar sirds saraušanos un asinsvadu elastīgumu. Arteriālo hipertensiju rezultātā organismā paliek stīvākas asinsvadu sienas. Organismā izmainās regulatorās funkcijas, daļa mainās ar laiku, daļa ātrāk. Asinsvadi paliek stīvi. Sirdsdarbības mehānisms, lai kompensētu šo stīvumu un neelastību, asins pieplūduma trūkumu, ir spiests strādāt ar pastiprinātu enerģiju, kā rezultātā vēl jo vairāk secīgi pieaug asinsspiediens, " paaugstināta asinsspiediena radītās izmaiņas organismā skaidro kardiologs Oskars Kalējs.

Kas izraisa paaugstinātu asinsspiedienu?

Pasīvs dzīvesveids, ilgās stundas pie datora un mazkustīgas izklaides. Asinsvadu elastību būtiski pasliktina arī smēķēšana, nepareizs uzturs, līdz ar šiem galvenajiem kaitīgajiem faktoriem iedarbinās bioķīmiskā ķēde, kas aktivizē arī citas kaites līdz ar asinsspiediena izmaiņām.

"Pārlieku pareizi dzīvojot, var nomirt no garlaicības. Galvenā problēma ir minimālas fiziskas aktivitātes, stress, bet mūsdienās dzīvot bez stresa nav iespējams, tas ir visiem. Aplama ēšana, nepareiza pārtika ļoti daudz ko ietekmē, nedrīkst, protams, iekrist galējībās, bet ja regulāri tiek ēsti čipsi, dzerta kola un alus, nav brīnums, ka sākas veselības problēmas. Visapkārt jauni cilvēki, kuriem liekais svars, kas negatīvi ietekmē ne tikai asinsspiedienu, bet arī citus procesus organismā. Jāiedomājas, ka mēs nepārtraukti nesam līdzi divus spaiņus ar ūdeni, kas notiek pēc kāda laika? Rodas pārmērīga locītavu un muguras slodze, dažādi kustību ierobežojumi un citas fiziskas problēmas, " saka Kalējs.

Kā izvairīties no asinsspiediena problēmām?

" Šveikā ir citāts " mazāk ēst, vairāk kustēties. " tieši tik vienkārša atbilde. Ikdienā ir jālieto pareizs uzturs un nemitīgi jākustas. Kā arī, ja speciālists ir nozīmējis medikamentus, tie ir jālieto regulāri, citādi zāles neiedarbosies, nedrīkst klausīt apkārtējo viedokli vai pieņemt padomus no cilvēkiem, kas nav ārsti un nevar nest atbildību par jūsu veselību. Ja ārsts izrakstījis zāles- tās ir jādzer bez ierunām visu norādīto laika posmu, " piekodina kardiologs.

Kāds ir normāls asinsspiediens?

Optimāls asinsspiediens ir 120/80 mmHg, un tas attiecas uz visu vecumu cilvēkiem, vēsta
vesels.lv
.

  • pazemināts asinsspiediens: 120/80 mmHg;
  • optimāls asinsspiediens: 120/80 mmHg;
  • normāls asinsspiediens: 120-139/60 -80 mm Hg;
  • augsti normāls asinsspiediens: 130-139/85-89 mmHg;
  • 1.pakāpes hipertensija (viegla): 140-160/90-100 mmHg;
  • 2.pakāpes hipertensija (mērena): 160-180/100-110 mmHg;
  • 3. pakāpes hipertensija (stipra): 180/110 mm Hg;
  • Hipertensīvā krīze – strauja arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās 230/130 mmHg

Kā rīkoties pazemināta asinsspiediena gadījumā?

Asinsspiediens var ne tikai paaugstināties, bet arī nokrist zem vēlamās normas. Hipotensijas – pastāvīgi pazemināta asinsspiediena (zemāks par 100/60 mm Hg) – gadījumā dzīves nepieciešamība ir 9–11 stundu miegs, pēc pamošanās vēl īsu brīdi jāpaguļ un jāizstaipās, lai, strauji pieceļoties no gultas, nezaudētu samaņu, vēsta kardiologija.lv.

Pazeminātu assinsspiedienu cilvēks var izjust kā:

  • galvassāpes;
  • redzes pasliktināšanos;
  • reiboņus;
  • nogurumu jau pēc pamošanās un darbspēju zudums no paša rīta.

Ja ir hipotensija, pasliktinās orgānu un audu apgāde ar skābekli, palielinās jutība pret aukstumu, spilgtu gaismu, skaļām skaņām, šūpošanu transportā.

"Pazemināts asinsspiediens parasti vairāk novērojams sievietēm, jauniem, slaidiem un kalsniem cilvēkiem, " skaidrs Kalējs.

Tā ir bieži novērota problēma sievietēm stipru menstruāciju gadījumā. Ja sastopies ar šo problēmu, ieteicams lietot daudz ūdens, produktus, kas satur dzelzi un konsultēties ar savu ginekologu.

Paaugstinātu asinsspiedienu cilvēks var izjust kā:

  • galvassāpes,
  • reiboni,
  • nervozitāti,
  • sirdsklauves,
  • sāpes sirds apvidū.

Šīm pazīmēm īpaši uzmanība jāpievērš cilvēkiem, kuriem ģimenē novērotas asinsspiediena problēmas,jo arteriālā hipertensija ir ģenētiski pārmantojama. Atgādinām, ka asinsspiedienu iespējams izmērīt visās aptiekās bez maksas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!