Foto: PantherMedia/Scanpix

Veikts pētījums, pēc kura zinātnieki aicina veikt drastiskas izmaiņas darba stundu grafikā, apturot bērnus un pieaugušos dzīvot "miega trūcīgā sabiedrībā", kas ir neveselīgi un neatbilstoši organisma izstrādātajam mošanās un gulētiešanas grafikam. Avots independent.co.uk.

Dažādā vecumā cilvēkiem celšanās laiks mainās, tomēr darba laiku mainīt nav iespējams, līdz ar to cilvēki ir pārguruši un biežāk slimo.
Pauls Kelejs

"Pieauguša cilvēka dienas ritms no pulksten 9.00 līdz 17.00 ir nepiemērots, līdz 55 gadu vecumam, kas ir vismaz desmit gadi pirms pensijas vecuma," skaidro Oksfordas Universitātes pētnieks Pauls Kelejs (Paul Kelley).

"Diennakts ritmu nosaka miega un nomoda 24 stundu modelis, to vada gaismas iedarbība uz acīm, kas ziņo smadzenēm mosties. Dažādā vecumā cilvēkiem celšanās laiks mainās, tomēr darba laiku mainīt nav iespējams, līdz ar to cilvēki ir pārguruši un biežāk slimo", uzskata Kelejs.

Problēma ir arī ar bērniem un pusaudžiem, kuru dienas ritms nav atbilstošs to organismu izstrādātajam nomoda grafikam. Viņiem būtu jāsāk un jābeidz diena vēlāk, nekā to nosaka skolas stundu grafiks.

Foto: PantherMedia/Scanpix

"Līdz laikam, kad cilvēkam paliek 18-20 gadi, organisms izstrādā pats savu grafiku, kad celties un iet gulēt. Jauniešiem tas ir trīs stundas vēlāk nekā bērnībā. Šis grafiks izstrādājas dabiski, to nevar kontrolēt vai mainīt, tikai ierobežot," saka Kelejs.

Darbam būtu jāsākas pulksten 10.00, jo cilvēka organisms pulksten 9.00 atkal sāk mosties tikai 55 gadu vecumā. Darba gadus mēs pavadām noguruši un neizgulējušies, esam izveidojuši miega trūcīgu sabiedrību.
Pauls Kelejs

"Šī ir starptautiska problēma, jo pašlaik ierastais darba dienu laika modelis ir ļoti kaitīgs, tas ietekmē fizisko, emocionālo stāvokli un darba spējas. Šāds miega ritms palielina iespēju saslimt ar diabētu vai šizofrēniju. Tās nav sakritība, ka 70% garīgo slimību sākas vecumā no 11 līdz 24 gadiem," uzskata pētnieks.

Kelejs uzskata, ka miega atņemšana ir spīdzināšana, 30 dienu laikā bez miega cilvēks mirst, tieši tāpat kā bez ēdiena, tikai miegu 21. gadsimta cilvēks nevērtē tik augstu kā ēdienu. Lai uzlabotu savas darba spējas, bērnu sekmes, būtu jāpielāgojas cilvēka pašizstrādātajam dienas ritmam. Bērnībā cilvēks ceļas un iet gulēt agrāk, tad 20 gadu vecumā grafiks nobīdās vidēji par trim stundām vēlāk un, vecumā pēc 55 gadiem, atkal mainās grafiks - cilvēks mostas agrāk.

"Darbam būtu jāsākas pulksten 10.00, jo cilvēka organisms pulksten 9.00 atkal sāk mosties tikai 55 gadu vecumā. Darba gadus mēs pavadām noguruši un neizgulējušies, esam izveidojuši miega trūcīgu sabiedrību," uzskata Kelejs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!