Foto: F64

Somu Veselības un labklājības institūta (Institute for Health and Welfare) nesen veiktā pētījumā secināts, ka, ēdot pārtiku, kas tipiska Baltijas jūras reģionam, iespējams uzveikt aptaukošanos, raksta portāls Yle.fi.

Pētnieki kā Baltijas reģiona iedzīvotāju ikdienas ēdienkartes sastāvdaļas min rupjmaizi, dārzeņus un saknes, ogas un rapšu eļļa, norādot, ka sarkanā un rūpnieciski apstrādātā gaļa tiek lietota salīdzinoši reti.

Baltijas jūras diēta ir balstīta uz tādiem veselīga uztura pamatprincipiem kā ēst pamatā vietējos produktus un samazināt piesātināto tauku daudzumu uzturā, tāpēc, to ievērojot, noteikti ir iespējams notievēt.
Andis Brēmanis, dietologs
Somu Veselības un labklājības institūta pētnieki secinājuši, ka, lietojot uzturā Baltijas reģionam tipiskos produktus, var atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Pētījums ilga septiņus gadus. Tā dalībnieki tika svērti un mērīti tā sākumā un beigās.

"Tiem, kas pieturējās Baltijas jūras diētai, izdevās samazināt savu svaru vai vismaz neļaut tam pieaugt," norāda pētniece Nora Kanerva (Noora Kanerva).

Portāls norāda, ka pētījums ir starptautiski nozīmīgs, jo līdz šim par Baltijas jūras diētu ir maz rakstīts.

Sarkanā un rūpnieciski apstrādāta gaļa nebūtu jālieto ikdienas uzturā. Jāizvairās arī no konfektēm, saldumiem, alkohola un piesātinātiem taukiem bagātīgiem produktiem.
Nora Kanerva, pētniece
Pētnieki jau sen atklājuši, ka Vidusjūras diēta ir veselīga. Taču uztura speciālisti atzīst, ka cilvēkiem, kuri dzīvo tālu ziemeļos, nav reāli pilnībā ieviest savā dzīvē Vidusjūras diētu, jo daudzi tai tipiski produkti šajā reģionā nav tik viegli dabūjami. Pirms pieciem gadiem Somu Veselības un labklājības institūts atklāja Baltijas jūras diētu.

"Daudzi Vidusjūras diētas produkti tajā ir aizstāti ar līdzīgiem, reģionam ap Baltijas jūru tipiskiem produktiem, - rupjmaizi, vājpiena produktus, ābolus, saknes, kāpostus, zirņus un rapšu eļļu," skaidro Kanerva.

Galvenais ir uzturā iekļaut vairāk rudzu un miežu graudu un auzu, kā arī reģionam tipiskās ogas.
Nora Kanerva, pētniece
Viņa piebilst, ka sarkanā un rūpnieciski apstrādāta gaļa nebūtu jālieto ikdienas uzturā. Jāizvairās arī no konfektēm, saldumiem, alkohola un piesātinātiem taukiem bagātīgiem produktiem.
Piekrītu, ka, Latvijā dzīvojot, nevajag mēģināt pilnībā pāriet uz izslavēto Vidusjūras diētu, jo mums pašiem šeit ir ļoti daudz vērtīgu produktu, savukārt daudzus Vidusjūras diētas produktus ir grūti dabūt.
"Ir skaidrs, ka jāfokusējas uz vietējiem produktiem un kultūraugiem," norāda Kanerva.

Starp Ziemeļvalstīm tieši Somija ir otrajā vietā aptaukošanās problēmu ziņā, piekāpjoties vien Īslandei. Somijai seko Zviedrija, Norvēģija un Dānija.

"Galvenais ir uzturā iekļaut vairāk rudzu un miežu graudu un auzu, kā arī reģionam tipiskās ogas. Trešā lieta, kas jāpatur prātā somiem – jāsamazina alkohola patēriņš," mudina pētniece.

Speciālista komentārs

Andis Brēmanis, dietologs:

"Baltijas jūras diēta ir balstīta uz tādiem veselīga uztura pamatprincipiem kā ēst pamatā vietējos produktus un samazināt piesātināto tauku daudzumu uzturā, tāpēc, to ievērojot, noteikti ir iespējams notievēt. Ievērojot šos principus, var iegūt arī citus labumus veselībai – samazināt holesterīna līmeni asinīs, mazināt sirds un asinsvadu slimību risku.

Piekrītu, ka, Latvijā dzīvojot, nevajag mēģināt pilnībā pāriet uz izslavēto Vidusjūras diētu, jo mums pašiem šeit ir ļoti daudz vērtīgu produktu, savukārt daudzus Vidusjūras diētas produktus ir grūti dabūt. Tomēr tas nenozīmē, ka nevar papildināt savu ēdienkarti ar Vidusjūras diētas produktiem, piemēram, nopērkot labu olīveļļu, kuras labvēlīgā ietekme uz veselību jau ir pierādīta."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!