Foto: Shutterstock

Lai novērstu ārstu trūkumu reģionu slimnīcās, laba doma būtu izveidot slimnīcu apvienības, katrā no tām iekļaujot vienu no lielajām Rīgas universitāšu slimnīcām un tai pakārtojot vairākas reģionālās slimnīcas. Tad varētu ļaut jaunajiem ārstiem pēc rezidentūras beigšanas kursēt no vienas uz otru, – tā otrdien, 29. martā, "Latvijas Avīzē" publicētajā intervijā, komentējot jauno ārstu nosūtīšanu darbā reģionu slimnīcās, saka P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurgs, Paula Stradiņa mazdēls Pēteris Stradiņš.

Viņaprāt, tā vienlaikus reģionālās slimnīcas iegūtu jaunus darba spēkus, bet jaunie ārsti – lielāku pieredzi, nekā strādājot tikai reģionālajā slimnīcā.

Stradiņš intervijā norāda, ka Rīgas divām lielajām universitātes slimnīcām, kā arī Bērnu slimnīcai vajadzētu uzticēt visus nopietnākos gadījumus, lielās un sarežģītās operācijas, jo tikai tā varam iegūt visaugstāko kvalitāti un efektīvāko resursu izmantošanu.

"Latvijas Avīzei" Paula Stradiņa mazdēls atklāj, ka vispareizāk būtu universitātes slimnīcām pakārtot reģionālās slimnīcas, piemēram, "Stradiņiem" Daugavas kreiso krastu un Austrumu slimnīcai labo, izveidojot slimnīcu apvienības.

Ja izveidotu šādu universitātes tipa slimnīcu grupu un būtu skaidri saprotams, kāda līmeņa apmācību rezidents tur iegūs, un ja rezidentus varētu rotēt no vienas slimnīcas uz otru, tad, uzskatu, tā nebūtu problēma pēc rezidentūras strādāt kādā no šīm slimnīcām.
Pēteris Stradiņš, kardiologs
"Ir jāsaprot, ka, gadā veicot tikai dažas operācijas, darba kvalitāte un izmaksas ir pavisam citas nekā tad, ja to dara katru dienu. No vienas puses, iedzīvotāji satraucas, ja grasās slēgt slimnīcu, bet, no otras puses, ja viņiem ir nepieciešama nopietnāka ārstēšana, lielākā daļa vēlas to veikt Rīgā," saka Stradiņš.

"Ja izveidotu šādu universitātes tipa slimnīcu grupu un būtu skaidri saprotams, kāda līmeņa apmācību rezidents tur iegūs, un ja rezidentus varētu rotēt no vienas slimnīcas uz otru, tad, uzskatu, tā nebūtu problēma pēc rezidentūras strādāt kādā no šīm slimnīcām."

Jau ziņots, ka valdība 22. martā pieņēma pretrunīgi vērtētās Veselības ministrijas (VM) virzītās izmaiņas, kas paredz izmaiņas rezidentu sadales un finansēšanas noteikumos. Grozījumi nosaka, ka turpmāk prioritārā kārtībā uzņems tos rezidentūras pretendentus, kuriem būs noslēgta vienošanās ar pašvaldību vai ārstniecības iestādi ārpus Rīgas par darba sākšanu pēc rezidentūras programmas beigšanas. Jaunajiem ārstiem pēc rezidentūras attiecīgajā ārstniecības iestādē būs jānostrādā trīs gadi.

VM sagatavotais noteikumu grozījumu projekts iepriekš izraisīja asas diskusijas. Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienība atklātā vēstulē norādīja, ka grozījumu projekts "vēl vairāk veicinās jauno ārstu izbraukšanu uz patstāvīgu dzīvi ārzemēs", savukārt Latvijas Studentu apvienība izteica iebildums "pret to, ka reģionālajam līgumam ir absolūta priekšrocība rezidentūras uzņemšanas konkursā, jo šādi tiek diskreditēti akadēmiskie sasniegumi, pētniecība, kā arī citas aktivitātes, kā, piemēram, voluntēšana".

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzsvēra, ka šāds noteikumu grozījumu projekts nav konstitucionāls, nodēvējot plānoto sistēmu par murgiem, verdzību un dzimtbūšanas ieviešanu. Savukārt Latvijas Studentu apvienība aicināja VM un citas iesaistītās puses jaunos ārstus reģionālajām slimnīcām piesaistīt, padarot darbu ārpus Rīgas pievilcīgāku, nevis izmantojot "pātagas metodi".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!