Foto: PantherMedia/Scanpix
Mūsdienās zobi vairs nav tikai dabas doti "instrumenti" ēdiena sakošļāšanai, bet arī lielā mērā cilvēka vizītkarte. Ja iepazīstoties ar jaunu cilvēku, viņam pasmaidot, atklājas balti un kopti zobi, šis cilvēks automātiski šķiet kārtīgs un veiksmīgs. Savukārt, ja atklājas bojāti zobi un kāda vēl trūkst, pirmais iespaids par cilvēka dzīvesveidu un pagātni noteikti nav tas labākais. Lūk, 10 interesanti fakti par baltajām krellītēm mūsu mutē!

1. Vienu līdz pusotru milimetru biezā emalja, kas klāj zobus, ir cietākie un blīvākie audi mūsu ķermenī. Tā ir pat izturīgāka par kauliem. Un ne velti – emalja pasargā zobus no bojājumiem, lai mēs varētu veikt vienu no izdzīvošanai svarīgākajām funkcijām, proti, ēdiena sagremošanu.

2. Daba dāvā cilvēkam divus bezmaksas zobu komplektus – piena zobus un pastāvīgos jeb kaula zobus. Ja, mazam un no vecāku rūpēm atkarīgam esot, daudz ko nesaprotot un saldumus dikti mīlot, pirmos zobus sanāk salaist pamatīgā dēlī, tas vēl ir saprotams, tāpēc daba dod otru iespēju – kaula zobus. Par to higiēnu gan vajadzētu rūpēties godam un profilakses labad vismaz reizi gadā apmeklēt zobārstu, jo trešais zobu komplekts – mākslīgie zobi – izmaksās ļoti dārgi.

3. Piena zobu komplektu veido 20 zobi, bet kaula zobu komplektu – 32 zobi. Lai arī pirmie zobiņi mazulim izlien laukā vien sešu līdz divpadsmit mēnešu vecumā, to aizmetņi sāk veidoties, mazulim vēl mammas puncī esot. Turklāt jau sestajā un septītajā grūtniecības mēnesī māmiņas puncī augošajam mazulītim izveidojas arī pirmo 16 pastāvīgo zobu aizmetņi. Pārējie 16 veidojas dzīves laikā.

Foto: Shutterstock

4. Katram cilvēkam zobi ir atšķirīgi, gluži kā pirkstu nospiedumi. Nav divu cilvēku ar pilnīgi vienādiem zobiem. Ne tikai filmās, izmantojot zobārstu arhīvu, pēc zobu nospiedumiem mēdz atpazīt bojāgājušos, kam sejas vaibsti vairs nav saskatāmi un pirkstu nospiedumi nav noņemami. Tā notiek arī dzīvē.

5. Mēs redzam tikai divas trešdaļas zoba, viena trešdaļa zoba, proti, tā sakne, paslēpusies smaganās. Ar to zobs ir iestiprināts žokļa kaulā.

6. Mūža laikā siekalu dziedzeri cilvēka mutē saražo aptuveni 24 tūkstošus litru ar siekalām – ar to pietiktu, lai piepildītu divus pamatīgus peldbaseinus. Siekalām ir liela nozīme mutes dobuma higiēnā. Tās aizskalo no zobiem baktērijas, neļaujot tām pārlieku savairoties, un kopā ar mutes nevēlamajām viešņām tiek norītas. Siekalas satur arī pretmikrobu vielas, kā lizozīmu, mieloperoksidāzi un laktoferīnu, kas iznīcina baktērijas un nomāc to augšanu. Bieži ēdot saldumus, gan traucējam siekalām darīt to atbildīgo darbu – katrreiz, kad ēdam vai dzeram ko saldu, aplikumā esošās baktērijas no cukura ražo skābi, kas bojā zobu emalju.

Foto: PantherMedia/Scanpix

7. Gudrības zobiem ir visai attāls sakars ar gudrību. Tie mums vēl palikuši mantojumā no mūsu tālajiem senčiem, lai gan būtībā ir lieki – trešie dzerokļi atrodas dziļākajos mutes kaktos un ēdiena košļāšanā gandrīz nepiedalās. Mūsu tālie senči ēda pārsvarā cietu, termiski neapstrādātu pārtiku – dārzeņus un saknes, kā sagremošanai bija nepieciešams spēcīgs, masīvs apakšžoklis. Cilvēces evolūcijas gaitā, uzturam kļūstot aizvien mīkstākam, apakšējais žoklis ir saīsinājies, tādēļ gudrības zobiem tajā vairs nepietiek vietas un tie parasti sagādā tikai diskomfortu un problēmas. Apmēram 15 procentiem cilvēku gudrības zobi neaug, un zinātnieki lēš, ka gadu gaitā tie izzudīs pavisam – kam gan mutē ko lieku?

8. Skaistuma izpratne dažādās pasaules vietās vienmēr bijusi atšķirīga. Tas attiecas arī uz zobiem. Piemēram, eskimosu sievietes lepojas ar nodrupušiem zobiem, jo tie, viņuprāt, liecina par to, ka sieviete ir strādīga. Savukārt Japānā modē ir šķībi zobi. Ja Eiropā daudzi liek breketes, lai iztaisnotu zobus, tad Japānā viss notiek tieši otrādi – viņi dodas pie zobārsta, lai zobus padarītu šķībākos, jo tā, viņuprāt, ir skaistāk. Senāk Japānā bija populāra tradīcija zobus krāsot melnus. Samuraji tā darīja, lai svētkos izrādītu cieņu saviem skolotājiem, savukārt geišas krāsoja zobus melnus, jo uzskatīja, ka baltais sejas grims lieliski kontrastē ar melnajiem zobiem. Tagad gan šī tradīcija jau ir gandrīz izzudusi.

9. Aptaujas liecina, ka pirmā vai viena no pirmajām lietām, ko pamanām sarunbiedrā, ir viņa smaids.

10. Senos laikos, kad zobu pastu vēl nebija, cilvēki zobus tīrīja, izmantojot pelnus, krītu, citrona sulu un citas dabas veltes. Savukārt zobu birstes vietā kalpoja paša tīrītāja pirksts.

Raksta tapšanā izmantota informācija no "123dentist.com", "Smilesbymendoza.com", "Myvillagedentist.com" un "Munroefallsfamilydentistry.com".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!