10 netipiskas hroniska stresa pazīmes  (1)

Krasā stresa līmeņa krišanās, pienākot brīvdienām, var izraisīt galvassāpes. Lai neradītu savam ķermenim papildu stresu un mazinātu galvassāpes, arī brīvdienās pieturies ierastajam miega un ēšanas režīmam.

Nokļūstot stresa situācijā, cilvēki mēdz spēcīgi sakost zobus. Naktsmiera laikā, kad sevi nekontrolējam, šis process notiek daudz intensīvāk, kaut dažs to nemaz neapzinās. Žokļu stīvums vai sāpes var liecināt, ka naktī griez zobus. Kamēr stress turpina tevi kalpināt, apsver iespēju doties pie zobārsta, kurš pagatavos speciālu aizsargkapi, ko uzlikt vienai zobu rindai, lai pasargātu zobus no nodilšanas.

Organismā miegā norit tādi procesi, kas nodrošina, lai no rīta pašsajūta būtu uzlabojusies un pamostamies atpūtušies. Stresa ietekmē cilvēki nereti trūkstas augšā nakts vidū un miegs ir trausls, kas var veicināt murgošanu. Protams, no rīta cilvēks nejūtas atpūties.

Saskaņā ar pētījumiem stress paaugstina periodonta jeb zoba sakni aptverošo audu iekaisuma risku. Kāpēc tā? Stresa ietekmē organismā paaugstinās kortizola jeb tā dēvētā stresa hormona līmenis, kas nomāc imunitāti un ļauj baktērijām vairoties. Ja bieži ciet no smaganu asiņošanas, centies ne vien pastiprināti rūpēties par mutes dobuma higiēnu, bet arī gādā par spriedzes mazināšanu – labi izgulies, nodarbojies ar sportu utt.

Stress, kā likums, veicina pastiprinātu tauku dziedzeru sekrēciju un iekaisuma procesus ādā, kas noved pie pastiprinātas piņņu veidošanās. Cīnīties pret pinnēm var palīdzēt ādas attīrīšanas līdzekļi, kas satur salicilskābi vai benzoilperoksīdu. Par piemērotāko līdzekli konsultējies ar dermatologu.

Ļoti bieži stress izraisa pastiprinātu kāri pēc saldumiem – cilvēks cenšas mazināt trauksmi, ķeroties pie viegli sasniedzamas baudas, proti, saldumu ēšanas un tādējādi apslāpējot stresu. Šī pazīme īpaši raksturīga sievietēm, diemžēl tās blakusefekts ļoti bieži ir liekais svars.

Izpētīts, ka tie, kas cieš no hroniskas niezes, ir vairāk tendēti uz stresu. Dzīve nemitīgā satraukumā saasina tādas ādas slimības ka psoriāzi, dermatītu un ekzēmu.

Pastiprināts stresa hormonu līmenis veicina imūnglobulīna E izdalīšanos organismā, kas, savukārt, provocē alerģiskas reakcijas.

Trauksme un stress var izraisīt kā vēdera (visbiežāk!), tā muguras un galvassāpes, kā arī veicina miega traucējumus. Ja nespēj noskaidrot sāpju cēloni, iespējams, vaininieks ir hronisks stress.

Sievietes, kuru pastāvīgs pavadonis ir stress, divreiz biežāk cieš no sāpēm menstruāciju laikā, kuru cēlonis ir stresa izraisītais hormonālais disbalanss. Tās mazināt var palīdzēt regulāra fiziskā slodze.

Lai atbrīvotos no stresa, vispirms, kā likums, jāizprot tā cēlonis. Stresu mazināt palīdz fiziskās aktivitātes, meditācija, masāža, citas relaksējošas procedūras un socializēšanās. Ja stress regulāri izsit no sliedēm, jāapsver doma meklēt palīdzību pie psihoterapeita vai psihologa.