Foto: Shutterstock
Neārstējama infekcija – vai var būt vēl biedējošāka vārdu kombinācija? Pēc antibiotiku atklāšanas 20. gadsimta sākumā cilvēce varēja atviegloti uzelpot – urīnpūšļa, plaušu, ādas un citas bieži sastopamas bakteriālās infekcijas, kas agrāk viegli varēja beigties ar nāvi, kļuva ārstējamas. Bet tagad bezatbildīgas antibiotiku lietošanas dēļ neārstējamas infekcijas atkal draud kļūt par mūsu ikdienu.

Antibiotiku rezistence – tā ir baktērijas spēja pretoties ārstēšanai ar vienu vai pat vairākām antibiotikām, un tā pasaulē kļūst par arvien lielāku problēmu. Baktērijas iemācās pretoties antibiotikām daudz ātrākā tempā, nekā zinātnieki ir spējīgi atklāt jaunas antibiotikas. Šobrīd pret antibiotikām rezistentas baktērijas ik gadu izraisa aptuveni 700 000 cilvēku nāvi un, ja nekas netiks darīts lietas labā, šis skaitlis līdz 2050. gadam draud izaugt līdz pat 10 miljoniem, lēsts analītiķa Džima O'Neila Lielbritānijas valdības uzdevumā sagatavotajā ziņojumā "Tackling Drug-Resistant Infections Globally: final report and recommendations". Salīdzinājumam – no vēža pašlaik ik gadu mirst aptuveni 8,2 miljoni cilvēku.

Uz antibiotikām nereaģējošas baktērijas ne tikai apgrūtina vai padara neiespējamu infekciju ārstēšanu, bet arī padara dažādas medicīniskās procedūras, piemēram, operācijas (piemēram, ķeizargriezienu vai gūžas operāciju), orgānu transplantēšanu un ķīmijterapiju vēža pacientiem, par ļoti bīstamu pasākumu. Problēma ir kļuvusi tik nopietna, ka šī gada septembrī ANO Ģenerālā asambleja Ņujorkā rīkoja sapulci, lai spriestu, kā to globāli risināt.

Tikmēr ir vairākas kļūdas, ko, iespējams, daudzi no mums pieļauj ikdienā un kuras varam censties labot jau tagad, lai nesekmētu antibiotiku rezistento baktēriju izplatību.

Antibiotiku lietošana vīrusu infekciju gadījumā

Antibiotikas ir domātas bakteriālu infekciju ārstēšanai un ir bezspēcīgas vīrusu, sēnīšu vai citu mikroorganismu izraisītu slimību ārstēšanā. Lielāko daļu saaukstēšanos izraisa tieši vīrusi, nevis baktērijas. Diemžēl ģimenes ārsti (bieži vien pašu pacientu radītā spiediena dēļ) izraksta antibiotikas arī tad, kad tās nav vajadzīgas. Šāda rīcība savukārt sekmē pret antibiotikām nejutīgu baktēriju rašanos un nogalina mūsos dzīvojošās labās baktērijas, kas normālos apstākļos kavē slikto baktēriju vairošanos.

Uz antibiotikām nereaģējošas baktērijas ne tikai apgrūtina vai padara neiespējamu infekciju ārstēšanu, bet arī padara dažādas medicīniskās procedūras, piemēram, operācijas (piemēram, ķeizargriezienu vai gūžas operāciju), orgānu transplantēšanu un ķīmijterapiju vēža pacientiem, par ļoti bīstamu pasākumu.
Labākās zāles lielākajai daļai vīrusu infekciju ir kārtīga atpūta, bet diemžēl mēs, cilvēki, esam nepacietīgas būtnes, kuras nevar atļauties ilgi slimot un vēlas saņemt tūlītēju risinājumu pat tad, kad tāda nav. Labākais risinājums tādā gadījumā būtu jautāt, lai ģimenes ārsts vai aptiekārs iesaka kādus līdzekļus simptomu mazināšanai. Protams, ir gadījumi, kad ārstēšana jāsāk pēc iespējas ātrāk, un gaidīšana līdz analīžu rezultātu saņemšanai var būt bīstama – šādos gadījumos antibiotiku tūlītēja izrakstīšana ir pamatota.

Īsāk sakot, tas, ko mums visiem derētu ielāgot – ārsts zina labāk. Un patiesībā ir labāk pārprasīt, vai antibiotikas tiešām ir nepieciešamas, nevis uzstāt, lai tās izraksta.

Antibiotiku nepareiza lietošana

Foto: Shutterstock

Slimību profilakses nozīme

Foto: PantherMedia/Scanpix

Viens no veidiem, kā neieguldīt savu artavu pret antibiotikām nejutīgu baktēriju radīšanā, ir censties izvairīties no saslimšanas. Protams, pēc šīs frāzes gan jau katrs pasmīkņās un teiks, ka ikdienā to tāpat jau cenšas darīt iespēju robežās. Bet uzskatu, ka nebūs lieki atgādināt mazos darbiņus, ar kuriem sevi varam pasargāt!

• Kārtīga roku mazgāšana pēc būšanas publiskās vietās. Bet nelietojiet antibakteriālās ziepes. Pirmkārt, tās izjauc ādas dabisko labo baktēriju aizsargslāni, otrkārt, tās var saturēt vielas, kas palīdz baktērijām kļūt nejutīgām pret antibiotikām.

• Imunizācija vakcinējoties – saslimšanu ar daudzām slimībām, tai skaitā baktēriju izraisītām (piemēram, stingumkrampjiem, vēdertīfu, tuberkulozi u.c.) var novērst vakcinējoties.

• Pēc iespējas mazāka laika pavadīšana ar cilvēkiem pārbāztās telpās – piemēram, ja ar tramvaju jānobrauc vien divas pieturas, labāk pasalt un noiet tās kājām, nekā lieki uzkavēties ar šķaudošajiem un klepojošiem cilvēkiem pārpildītā tramvajā.

• Regulāra telpu vēdināšana īpaši vietās, kur pulcējas daudz cilvēku.

• Imunitātes uzturēšana – izgulēšanās, nesmēķēšana, regulāras fiziskās aktivitātes, kā arī kārtīga dārzeņu, augļu un pilngraudu produktu ēšana.

• Ja esi saslimis, ir jāpaliek mājās – skolotājs vai priekšnieks diez vai būs pateicīgs, ja aplipināsi viņu ar saviem baciļiem. Turklāt, paliekot mājās un atpūšoties, ātrāk tiksi atpakaļ uz pekām.

Pārmērīga un nepamatota antibiotiku lietošana lopkopībā

Foto: LETA

"Latvijas Radio 1" 22. augustā tikai raidīta saruna ar veterinārārstu, Latvijas veterinārārstu biedrības Lauksaimniecības ārstu sekcijas vadītāju Āri Žentiņu, Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieku Jāni Altenburgu, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes asociēto profesoru un vadošo pētnieku Kasparu Kovaļenko un veterinārārstu, "BaltVetHom" vadītāju Juri Tolpežņikovu.

Intervijas laikā tika minēti šokējoši fakti un skaitļi – Latvija ir trešajā vietā Eiropā pēc antibiotiku izmantošanas liellopiem, turklāt 60 procenti antibiotiku tiek lietoti gadījumos, kad dzīvnieki nemaz vēl nav inficējušies. Šāda profilakse ir viens no galvenajiem iemesliem antibiotiku rezistences izplatībai, jo mājlopiem dotās antibiotikas ir līdzīgas tām, ko lieto cilvēki.

Veterinārārsts Kovaļenko intervijā raidījumam "Vides fakti" uzsvēra, ka " antimikrobiālā rezistence kampilobaktērijām un arī indikatormikroorganismiem Latvijā patiesībā ir satraucoši augsta, ap 60 procentiem, un arī tās rezistences rādītāji pret vienas grupas antibiotikām Latvijā ir 100 procenti." Arī raidījumā veiktajā testā uz viena no trim pārbaudītajiem gaļas gabaliem tika atrastas cilvēkam bīstamas, rezistentas baktērijas. Tātad kopumā Latvijā šī ir nopietna problēma, par kuru tiktāl ir pārāk maz runāts.

Pret antibiotikām nejutīgās baktērijas no lopiem pie cilvēkiem var nonākt:

• iegādājoties gaļu, olas un citus termiski neapstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus;

• no vides, kurā uzturas šie lopi (ūdens, augsnes, gaisa) vai arī no lauka, kas tiek mēslots ar šo lopiņu mēsliem;

• tieša cilvēka – dzīvnieka kontakta veidā. Tas savukārt nozīmē, ka lopkopji paši pakļauj sevi lielam riskam saslimt ar neārstējamām infekcijām, dodot lopiņiem antibiotikas "profilakses" nolūkos.

Antibiotikas lopkopībā būtu jālieto tikai bakteriālu infekciju ārstēšanai, nevis profilaksei, turklāt tam būtu jānotiek vetārsta uzraudzībā, sekojot Pasaules Dzīvnieku Veselības organizācijas (angliskais saīsinājums – OIE), Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un Pasaules Veselības organizācijas (WHO) standartiem. Tāpat arī lopu inficēšanās risku ir iespējams mazināt, lopus vakcinējot un cenšoties nodrošināt tiem pēc iespējas labākus dzīves apstākļus, kas ir būtiski imunitātes uzturēšanai.

Ieteikumi, lai samazinātu rezistentu baktēriju ievazāšanu mājās ar gaļu

Foto: Shutterstock

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!