Kad ikdiena kļūst par smagu. Septiņas pazīmes, ka nervu sabrukums ir tepat aiz stūra  (1)

''Nervu sabrukums'' nav oficiāls medicīnisks termins vai garīga slimība, taču ikvienam ir kāda ideja par to, ko šis vārdu salikums nozīmē. Lai gan nav precīzas definīcijas, tā parasti raksturo sajūtu, kad esi pakļauta tik ilgstošam stresam, ka jūties sasniegusi lūzuma punktu,'' portālā ''Healthy'' paskaidro neirologs un psihiatrs Deivids A. Merils.

Sajūta, ka tev ir nervu sabrukums, var liecināt par psihoemocionālās veselības traucējumiem, un nekavējoties vajadzētu sazināties ar kādu speciālistu, mudina Merils. ''Galvenais ir nebaidīties lūgt palīdzību,'' viņš uzsver. Turpinājumā vari uzzināt septiņus signālus, kas var vēstīt – nervu sabrukums ir tepat aiz stūra.

Īslaicīgs stress var palielināt tavu smadzeņu darbību, atbrīvojot hormonus, kas uzlabo atmiņas uzglabāšanu un koncentrāciju. Bet ilgtermiņā hroniska stresa dēļ ir grūti bloķēt ārējos traucēkļus jeb uzmanības novērsējus, kas ietekmē tavas spējas koncentrēties darbam vai pat apkārtnei, kamēr vadi automašīnu, kas var būt dzīvībai bīstami, stāsta Merils. Ārkārtējos gadījumos pārmērīga stresa hormona kortizola daudzums var izraisīt arī atmiņas zudumu, secināts ''American Journal of Psychiatry'' publicētajā pētījumā. Stress var arī būt nervu sabrukuma simptoms. Tāpēc apdomā rūpīgi, vai tev drīzumā nav nepieciešama garīgās veselības diena.

Problēma ir tāda, ka tad, kad tu streso tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar lielu fizisko aktivitāšu līmeni, piemēram, bēgšanu no zobenzobu tīģera, tavi instinkti tevi mudina ēst arī tad, kad tas nepavisam nav vajadzīgs. Tā dēvētā komforta pārtika ar paaugstinātu tauku un cukura saturu smadzenēs palielina patīkamu ķīmisko vielu daudzumu, tādējādi radot viltus labsajūtas sajūtu, skaidro psihiatrs.

Dažkārt stress un trauksme var izpausties kā sāpes vēderā un krampji, stāsta Merils. Bet, ja pamani simptomu kopumu, kas ietver sāpes vēderā, aizcietējumus, vēdera uzpūšanos, gāzes un caureju, tev varētu būt kairinātu zarnu sindroms (KZS), kas, kā liecina pētījumi, ir saistīts ar ilgstošu stresu. KZS varētu būt izraisīta imūnsistēmas reakcijas uz stresu, lai gan pētnieki joprojām meklē atbildes, vai tas patiesi tā ir. Ja tev ir aizdomas, ka tev varētu būt kairinātu zarnu sindroms, nevelc laiku garumā un konsultējies ar savu ārstu par fiziskās un emocionālās palīdzības iespējām, pirms jau esi piedzīvojusi nervu sabrukumu.

''Pamata sevis aprūpes pasākumu atstāšana novārtā ir nepārprotama psihoemocionālās veselības problēmu pazīme,'' uzsver Merils. Aizmirstos par pamata higiēnas pasākumiem, piemēram, dušu, zobu tīrīšanu, matu mazgāšanu, vai nerūpējoties par to, kam agrāk bija salīdzinoši liela nozīme, piemēram, ģērbšanās stilam vai grimam, tas viss var liecināt par depresijas vai emocionālā sabrukuma epizodi, paskaidro psihiatrs. Stress nomoka prātu un ķermeni, izraisot nogurumu un apātiju, kas var izraisīt laimes zudumu vai motivācijas trūkumu aktivitātēm, kuras iepriekš izbaudīji.

Vai tu kādreiz esi skatījusies uz kādu un domājusi: ''Šis cilvēks izskatās nomākts.'' Iespējams, tā neliekas, jo ikdienā par to neaizdomājamies, taču mēs ļoti daudz sazināmies, izmantojot savu stāju un neverbālos žestus, tostarp tādā veidā arī pavēstām par savu emocionālo stāvokli, norāda Merils. ''Kad cilvēki ieņem ''aizsardzības pozīciju'' – sakrustotas rokas, skatiens uz leju vai vērsts prom no otra –, tas parāda, ka viņi jūtas ļoti saspringti un aizsargājoši, '' viņš skaidro.

Tas var kļūt par apburto loku, kad stress liek tev justies un arī izskatīties sevi aizsargājošam, kas, savukārt, tavas ķermeņa valodas dēļ liek apkārtējiem cilvēkiem turēties no tevis pa gabalu. Un tas tev liek justies vēl vairāk satrauktam un nomākta, piebilst psihiatrs.

Hronisks bezmiegs iet roku rokā ar hronisku stresu un varētu būt nervu sabrukuma brīdinājuma signāls. ''Stress noved pie trauksmes, kas neļauj tev atpūsties, kas, savukārt, apgrūtina aizmigšanu un gulēšanu. Tas nozīmē, ka tu nesaņem pilnvērtību atpūtu un atjaunošanos, kas ķermenim ir ļoti nepieciešama, lai atgūtos no stresa, kas, savukārt, pēc tam izraisa lielāku nogurumu un stresa simptomus, tādējādi izraisot apburto stresa un miega problēmu loku,'' stāsta Merils.

Pastāvīgi par kaut ko uztraucies, bet nezini par ko tieši? Nepanesams stress var izsist no ierindas normālu norūpēšanās sajūtu, stāsta Merils. ''Cilvēki ar lielu stresu bieži vien labdabīgas lietas interpretē kā negatīvas, liekot sev pastāvīgi uztraukties pat tad, ja tam nav acīmredzama iemesla,'' norāda psihiatrs. ''Šīs sajūtas rodas no kontroles zaudēšanas un bezcerības sajūtas. Cilvēki, kuru nervu sabrukums ir tepat aiz stūra, ir zaudējuši pārliecību, ka ar viņiem viss būs kārtībā.'' Šajā gadījumā ieteicams konsultēties ar savu ārstu.