Foto: Shutterstock

Jau labu laiku uzskatīts, ka ceļš uz veselīgu un laimīgu dzīvi sākas ar kā minimums 10 tūkstošiem soļu dienā. Mazkustīgajiem šis skaits rādās sapņos, kamēr aktīva dzīvesveida piekritēji to ievēro kā nerakstītu likumu. Jaunākie pētījumi gan liecina, ka esam dzīvojuši māņos, un optimālais soļu skaits dienā nav akmenī kalts, ziņo "Science Alert".

Analizējot datus par desmitiem tūkstošu cilvēku četros dažādos kontinentos, kas apkopoti 15 pētījumos, zinātnieku komanda noskaidrojusi, ka optimālais soļu skaits dienā ir mazāks un vieglāk sasniedzams. Attiecīgi tie ir aptuveni seši tūkstoši soļu – precīzāks skaits atkarīgs no vecuma –, taču jebkurā gadījumā maz ticams, ka garākas distances nostaigāšana varētu būtiski paildzināt mūžu.

"Mēs novērojām pakāpenisku riska samazināšanos, līdz brīdim, kad tas apstājās," sacījusi Masačūsetsas universitātes pārstāve, epidemioloģe Amanda Paluča. "Izlīdzināšanās bija novērojama pie dažādām soļi vērtībām gados vecākiem un jaunākiem cilvēkiem."

Var teikt, ka cilvēki būtībā ir radīti, lai kustētos. Evolūcija ir uzlabojusi mūsu fizioloģiju – tagad varam noiet lielākas distances, mēs viennozīmīgi nepārkarstam, meklējot pārtiku un ūdeni. Jebkura vismazākā izkustēšanās pastaigas veidolā, kurai atradīsi vietu savā aizņemtajā ikdienas ritmā, tev lieti noderēs, virzot tuvāk ilgai, veselīgai un laimīgai dzīvei.

Foto: Shutterstock

Nenoliedzami, vieglāk pateikt, grūtāk izdarīt – jo īpaši, ja dienas režīms ir, maigi sakot, saspringts, vai motivācija pietuvojusies nulles atzīmei. Tieši šī iemesla dēļ tehnoloģiju kompānijas nāca klajā ar dažādām ierīcēm un risinājumiem, kas dienu no dienas palīdzētu sekot līdzi noietu soļu skaitam.

Uzreiz pēc Tokijas olimpiskajām spēlēm 1965. gadā japāņu uzņēmums "Yamasa" cilvēkus iepazīstināja ar pirmo pedometru, kuram deva nosaukumu "Manpo-kei". Tas savukārt nozīmē 10 tūkstoši soļu. Kāpēc tieši šis skaitlis? Atbilde slēpjas vecajā, labajā mārketingā, jo "10 tūkstoši soļu dienā" izklausās ne tikai pēc ļoti uzteicama, bet arī reāli paveicama mērķa. Piedāvājums, nenoliedzami, izklausās vilinošs, taču tam trūkst kāda "maza" detaļiņa – zinātniskā pamatojuma.

2021. gadā Paluča un viņas komanda publicēja pētījumu, kura galvenie subjekti bija vairāk nekā divi tūkstoši ASV iedzīvotāju pusmūža vecumā. Izpētes rezultātā pētnieki secināja, ka vismaz septiņi tūkstoši nostaigātu soļu dienā samazina priekšlaicīgas nāves risku robežās no 50 līdz 70 procentiem. Taču bažas aizvien rada vārds "vismaz". Tas nesniedz atbildi uz jautājumu, vai vairāk ir labāk, kā arī vai soļu likšana paātrinātā tempā ir uzteicams variants. Šī iemesla dēļ pētnieku grupa paplašināja loku, pārskatot iepriekš veiktās izpētes par šo tēmu.

Pēdējā metaanalīze ietvēra informāciju par vairāk nekā 47 tūkstošiem indivīdu no Āzijas, Austrālijas, Eiropas un Ziemeļamerikas – veselības datus un soļošanas paradumus. Pētnieki noskaidroja, ka cilvēkiem, kuri uz soļošanu ir visnaskākie, pastāv 40 līdz 53 procentu mazāka mirstības iespējamība nekā slinkajiem staigātājiem. Vērts piebilst, ka indivīdiem, kas vecāki par 60 gadiem, samazinātais risks sasniedza norādītās robežas, dienā "pieveicot" no sešiem līdz astoņiem tūkstošiem soļu. Staigājot vairāk, ķermenis būs pateicīgs ar citiem ieguvumiem stipras veselības nodrošināšanā, taču samazināts mirstības risks nebūs viens no tiem.

Jāatzīmē, ka gados jaunākiem cilvēkiem ieteicams būt fiziski aktīvākiem, dienas laikā nostaigājot no astoņiem līdz 10 tūkstošiem soļu, taču nav pierādījumu, ka tieši šis faktors būs galvenais dzīvildzes pagarinātājs.

Kas attiecas uz soļu veikšanas ātrumu, pētnieku komanda noskaidrojusi, ka lielākā nozīme ir amplitūdai. "Svarīgākais, ko no šī visa paturēt prātā, – pat vismazākā aktivitāte var uzlabot veselību. Jo īpaši mazkustīgajiem," norādījusi Paluča.

Augstāk minētais neizslēdz to, ka citas aktivitātes, kas veiktas ilgākā laika posmā, veselībai, ķermenim un labsajūtai dos lielāku labu. Intensīva 30 minūšu aktivitāte dienā varētu būt kā dabīgais enerģijas dzēriens biroju darbiniekiem. Savukārt spēka treniņu iekļaušana ikdienas rutīnā gados vecākiem cilvēkiem var palīdzēt uzlabot prāta spējas, kā arī saglabāt veselu sirdi un kaulus. Ja šie varianti šķiet par grūtu, pieturies pie soļošanas – vismaz no sešiem līdz astoņiem tūkstošiem soļu dienā!

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!