Foto: Shutterstock
Vai piens vēl ir "labs"? Vai aizvakardienas vakariņu pārpalikumi vēl ir ēdami? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, bieži vien talkā ņemam degunu, precīzāk – "smaržas testu", kas palīdz noskaidrot, vai konkrētajam produktam ir vieta ledusskapī, vai arī tas ar steigu metams laukā. Šajā gadījumā pilnībā uzticamies vienai no savām maņām, taču eksperti norāda, ka papildu piesardzība par ļaunu nenāks.

Janvāra sākumā Lielbritānijas lielveikalu tīkls "Morrisons" nāca klajā ar paziņojumu, ka turpmāk uz piena produktiem vairs nebūs norādīts izlietošanas termiņš, bet gan datums, līdz kuram to vislabāk izmantot, atsaucoties uz "The Guardian", raksta "Huffington Post". Tā vietā patērētāji aicināti izmantot tā saukto "smaržas testu", pēc kura tad arī noteikt, vai govs piens vēl ir dzerams. Mērķis –novērst absolūti nevajadzīgu pārtikas laišanu zudībā.

Arī Kristena Gibsone, Arkanzasas Universitātes profesore pārtikas zinātnē, uzsvērusi, ka meklēt veidus, kā samazināt pārtikas nonākšanu atkritumos, ir ārkārtīgi svarīgi. Tāpat speciāliste norādījusi, ka arī uz produktu iepakojumiem lasāmie termiņi var būt mulsinoši, taču, viņasprāt, aicinājums izmantot "smaržas testu" var patērētājos radīt zināmu apjukumu.

"Starp ēdiena kvalitāti un drošumu ir ļoti smalka līnija," Gibsone norādījusi portālam. "Nav iespējams pasmaržot un pateikt, vai ēdienu ir droši lietot. Ticams, ka varētu noteikt, vai ir kritusies kvalitāte. Taču, vai tas ir droši, – nav iespējams."

Ko tad īsti "smaržas tests" palīdz noteikt? Lūk, kas sakāms uzrunātajiem ekspertiem!

ASV Pārtikas un zāļu pārvalde skaidrojusi, ka uzraksts "Ieteicams līdz..." norāda, līdz kuram brīdim ēdiens būs optimālajā garšas vai kvalitātes līmenī. Kornela Universitātes profesors ēdiena kvalitātes nozarē Martins Vīdmens sacījis, ka šis datumi nenorāda uz drošumu. Piemēram, ja uz pārtikas produkta rakstīts, ka to ietecams izlietot līdz konkrētajam datumam, tas nenozīmē, ka tā lietošana pēc tam būtu nedroša. Ļoti iespējams, pēc laiciņa tas garšos nedaudz citādi, tāpēc šajā gadījumā pasmaržošana var noderēt – tā ļaus pēc personīgajiem standartiem saprast, vai šo produktu maz vēlies ēst.

"Izlietot līdz…" ir produkta galējais derīguma termiņš, un pēc tā beigām produkts var kļūt bīstams veselībai. Savukārt, izmetot pārtiku, kurai beidzies termiņš "Ieteicams līdz…", nepamatoti tiek vairoti pārtikas atkritumi un lieki tērēti līdzekļi, jo, pareizi uzglabātiem, šiem produktiem nav ne vainas. Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā šāda iemesla dēļ ik gadu atkritumos nonāk vairāk nekā astoņi miljoni tonnu pārtikas.

"Ieteicams līdz…" derīguma termiņa norāde pārsvarā attiecas uz istabas temperatūrā uzglabājamu pārtiku, piemēram, graudaugu produktiem – miltiem, makaroniem, rīsiem, putraimiem, kā arī konservētiem produktiem, konfektēm un cepumiem, žāvētiem augļiem un riekstiem un citiem ilgāk uzglabājamiem pārtikas produktiem. Produkts ir lietojams arī pēc termiņa beigām, taču var būt mainījusies tā krāsa, tekstūra, garša vai smarža.

Tāpēc tikai tas vien, ka produkts, piemēram, vairs nesmaržo kā ierasts, nenozīmē – pēc tā lietošanas uzreiz klāt būs kāda infekcija, kuru var izraisīt vecas pārtikas lietošana. "Es to nedzertu vai neēstu," sacījusi Gibsone. "Es domāju, ka pieredze nebūs ļoti patīkama. Taču tā nenodarīs pāri. Iespējams, var palikt slikta dūša tādēļ, ka apēsts kaut kas ne visai pievilcīgs, taču tādēļ nevajadzētu rasties infekcijai vai kam līdzīgam."

Neaizmirsīsim arī par tādu produktu kā rūgušpiens, kuru daudzi izdzer gardu muti vai izmanto kāda garduma pagatavošanā. Vietā gan piebilst, ka veikalā nopērkamo termiski apstrādāto pienu var neizdoties saraudzēt rūgušpienā – veidojas rūgtas garšas, dažkārt staipīgas, nepatīkami smaržojošas masas produkts. Izrādās, tas saistīts ar straujo atdzesēšanu, ko šodien izmanto daudzās piena saimniecībās. Plašāku profesores skaidrojumu par tēmu lasi šeit.

Oža – maņa, kas var pievilt

Pasmaržojot nevar noteikt, vai ēdiens ir drošs vai nē, jo šī maņa var pievilt. "Organismus, kas rada slimības, nav iespējams sagaršot, un tos nevar arī sasmaržot," sacījis Vīdermens. Speciālists piebildis, ka daudzi kaitīgie patogēni, piemēram, zarnu nūjiņas vai salmonella, var izraisīt sliktu dūšu, caureju un vēdersāpes, un to klātbūtni ar maņu palīdzību noteikt nevar. Citiem vārdiem sakot – produkts nešķitīs "slikts" līdz brīdim, kad būs nonācis cilvēka organismā.

Un tas savukārt liek secināt – arī tad, ja pārtikas produkts izskatās un smaržo labi, tas simtprocentīgi negarantē, ka ar tā lietošanu nenodarīsi sev pāri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!