Foto: Shutterstock
Reproduktīvās veselības rādītāji ir ļoti nozīmīgi indikatīvi rādītāji, kas raksturo visas sabiedrības veselības stāvokli. Reproduktīvās veselības un izglītošanas jautājums ir vēlams sākt aktualizēt pirmspubertātes vecumā, tomēr īpaši būtiski šiem jautājumiem ir pievērsties pusaudžu vecumā. Latvijā 17,1 procentam zēnu un 11,3 procentiem meiteņu 15 gadu vecumā ir dzimumattiecību pieredze. Neskatoties uz esošo dzimumattiecību pieredzi, tikai 68,9 procenti pusaudžu 15 gadu vecumā norādījuši, ka pēdējo dzimumattiecību laikā izsargājušies, izmantojot prezervatīvu.

Viens no rādītājiem, kas raksturo sabiedrības zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, tai skaitā izpratni par atbildīgām savstarpējām attiecībām, kā arī par pusaudžu un jauniešu spēju šīs zināšanas īstenot, ir nepilngadīgo grūtnieču skaits, kā arī mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām jaunietēm. Lai gan vērojama situācijas uzlabošanās un samazinās nepilngadīgo grūtnieču skaits, Latvijā joprojām ik gadu vairāk nekā 100 bērnu no visiem jaundzimušajiem piedzimst mātēm, kuras ir jaunākas par 18 gadiem (dinamikā nepilngadīgām mātēm dzimušo bērnu skaits pakāpeniski samazinās: 180 jaundzimušie 2016. gadā, 177 jaundzimušie 2017. gadā, 124 jaundzimušie 2018. gadā, 145 jaundzimušie 2019. gadā un 107 bērniem 2020. gadā). Šādi dati iekļauti Veselības veicināšanas un slimību profilakses plāna sadaļā ar seksuālo un reproduktīvo veselību.

Plāns sagatavots, lai Eiropas Sociālā fonda attiecīgā plānošanas periodā tiktu piemērota vienota, kompleksa pieeja veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu plānošanai, īstenošanai un novērtēšanai nacionālā un vietējā līmenī. Minētais plāns apstiprināts 2022. gada 24. novembrī Veselības veicināšanas un slimību profilakses Starpsektoru sadarbības komitejā. Plāna aktualizēšanā piedalījušies Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra eksperti Eiropas Savienības fonda projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" īstenošanas gaitā.

Jomas speciālisti plānā norāda, ka Latvija joprojām ir to Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, kurās ir salīdzinoši liels nepilngadīgo grūtnieču īpatsvars, kas norāda uz agrīnu dzimumattiecību uzsākšanu un nepietiekamām zināšanām par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem (drošu kontracepcijas metožu izvēli) un atbildīgu savstarpējo attiecību veidošanu. Latvijā bija novērojama tendence samazināties mākslīgo abortu skaitam, tai skaitā 15–17 gadu vecām
jaunietēm un šis rādītājs tuvojās vidējam ES līmenim, attiecīgi, 2019. gadā Latvijā veikti 55 mākslīgie aborti nepilngadīgām meitenēm. Savukārt jaunākie dati liecina, ka 2020. gadā mākslīgi veikto abortu skaits ir pieaudzis līdz 81 gadījumam nepilngadīgo jauniešu vecumu grupā, kas norāda par nepilnībām seksuālās un reproduktīvās veselības jomā.
Foto: AFP/Scanpix

Adekvātas zināšanas palīdz izvairīties no STS, nevēlamas grūtniecības un abortiem, tādēļ nepieciešams veicināt pilnvērtīgas informācijas sniegšanu par cilvēka anatomiju un fizioloģiju, reproduktīvo sistēmu, menstruālo ciklu, kontracepciju, ģimenes plānošanu u. c. Iedzīvotāju paradumus, zināšanas, rīcību un attieksmi par drošu un cieņpilnu attiecību veidošanu (tai skaitā kontracepcijas lietošanu) raksturo arī seksuāli transmisīvo infekciju (STI) izplatība. Latvijā STI izplatība ir augsta, 2018. gadā STI gadījumi biežāk tika reģistrēti sievietēm nekā vīriešiem. Uroģenitālā hlamidioze ir visbiežāk reģistrētā STI, 2018. gadā inficējušies 1306 Latvijas iedzīvotāji (67,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), ar HIV infekciju 326 iedzīvotāji (16,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), ar gonokoku infekciju 170 iedzīvotāji (8,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), un ar sifilisa infekciju 138 iedzīvotāji (7,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju).

Uroģenitālās hlamidiozes un gonokoku infekcija visbiežāk reģistrēta ir starp iedzīvotājiem vecumā 18–29 gadi, bet sifilisa un HIV infekciju gadījumā starp iedzīvotājiem vecumā 30–39 gadi, tomēr
būtiska šo infekciju izplatība vērojama arī vecuma grupās pēc 40 gadu vecuma.

Veselības ministrija sadarbībā ar jomu speciālistiem īstenoja vienotu seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības programmas izstrādi diviem vecumposmiem (5. – 7.klašu un 8. – 12.klašu skolēniem). Šīs seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības programmas ieviešanā
galvenā loma, savā administratīvajā teritorijā, būs pašvaldību deleģētajiem pārstāvjiem, kuriem tika rīkotas divu dienu bezmaksas apmācības. Apmācību laikā tika apgūtas prasmes un zināšanas
kā strādāt ar jauniešiem, lai neformālā gaisotnē varētu nodot informāciju par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem. Kopumā apmācībās piedalījās 108 dalībnieki no 35 Latvijas
novadiem. Apmācību dalībnieku vidū bija profesionāļi, kuri ikdienā strādā izglītības jomā – sociālie pedagogi un pedagogi, kā arī sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jomas speciālisti, jaunatnes darbinieki un sociālie darbinieki. Apmācības apmeklēja arī vairāki dažādu iestāžu vadītāji un vadītāju vietnieki, psihologi. Katras pašvaldības apmācīts speciālists, izmantojot neformālās izglītības metodes, veicinās skolēnus apgūt dažādas zināšanas, prasmes un kompetences par seksuālās un reproduktīvās veselības tēmām, kas ietvertas programmas nodarbību kopumā.

Vēlamie sasniedzamie sabiedrības veselības rādītāji seksuālās un reproduktīvās veselības jomā

Ņemot vērā sabiedrības veselības politikas virsmērķi un atbilstoši sabiedrības veselības rādītājiem, īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, rekomendējamie pasākumu tematiskie virzieni ir:

  • drošu un atbildīgu attiecību veidošanas veicināšana;
  • informatīvi pasākumi par drošas kontracepcijas izmantošanu, kā arī STI profilaksi;
  • kursi topošajiem un jaunajiem vecākiem.
Kopējais (vispārējais) rezultāts – informētības un pārdomātas rīcības pieaugums sabiedrībā saistībā ar seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem. Samazināts STI, nevēlamu grūtniecību un abortu skaits.
Foto: Shutterstock

Lūk, piemēri seksuālās un reproduktīvās veselības jomā vietējā sabiedrībā īstenojamiem pasākumiem bērnu vidū, lai gan plānā ietvertas dažādas aktivitātes visām iedzīvotāju grupām!

  • tematiskās veselības dienas izglītības iestādēs;
  • nometnes bērniem un jauniešiem par savas veselības vērtību, par to, kā pasargāt sevi no slimībām, sniedzot vecumam atbilstošu informāciju par seksuālās un reproduktīvās veselības tēmām, attīstot
  • dzīves prasmes, lai izvairītos no nevēlamas grūtniecības un STI (t.sk., HIV infekcijas);
  • izglītojošas diskusiju grupas pusaudžiem (meitenēm un zēniem atsevišķi) par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem (t.sk. kontracepcijas metodēm, drošu cieņpilnu attiecību veidošanu u.c.);
  • vienaudžu izglītošanas programmas vai vienota programma jauniešiem par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, ņemot vērā dzimumu atšķirības (īsteno pašvaldību veselības
  • veicināšanas koordinatori kopā ar jaunatnes centru darbiniekiem, pašvaldību sagatavotajiem speciālistiem, vecmātēm vai kvalificētiem veselības aprūpes darbiniekiem);
  • izglītojoši semināri par drošu, cieņpilnu un līdzvērtīgu attiecību veidošanu, piekrišanas (consent) nozīmi dzimumattiecībās, seksuālās vardarbības novēršanu;
  • izglītojoši pasākumi par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem riska grupas jauniešiem (ar bezmaksas prezervatīvu dalīšanu).

Neatbalstāmo pasākumu piemēri seksuālās un reproduktīvās veselības jomā vietējā sabiedrībā īstenojamiem pasākumiem

Nav atbalstāms īstenot pasākumus par sekundārās profilakses saņemšanas iespējām un pasākumi, kas nav saistāmi ar seksuālās un reproduktīvās veselības rīcības apakšjomu, piemēram:

  • pasākuma saturs atspoguļo datus, kas nav pierādījumos balstīti, piemēram, reliģiskus uzskatus,
  • vadītāja personīgo viedokli;
  • jebkāda veida profesionālās kvalifikācijas celšanas pasākumi (mērķa grupa – kādas noteiktas
  • profesijas pārstāvji).

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!