Foto: Shutterstock
Janvāris tuvojas jau otrajai pusei, kas nozīmē – varam atskatīties un kritiski izvērtēt, vai daudziem tiešām izdevies turēt sev doto solījumu ar nosaukumu "Nākamgad ēdīšu veselīgāk". Ja tik raiti viss nesokas, vēl nemet plinti krūmos! Uztura speciāliste, "Rimi" veselīgas ēšanas eksperte Olga Ļubina stāsta, kā veselīgās ēšanas pamatprincipus ieviest ikdienā tā, lai nenovirzītos no kursa arī turpmākajos mēnešos.

"Meklējot informāciju par veselīgu uzturu dažādās interneta vietnēs, ir ļoti viegli apmaldīties, it īpaši janvārī, kad uz katra stūra tā vien runā, kā un kas ir jāēd, lai notievētu, justos labāk utt. Vieni piedāvā izaicinājumu uz nedēļu vai mēnesi, citi aicina iegādāties unikālus brīnumproduktus, kas "palīdzēs notievēt", "justies vieglāk", "sakārtot zarnu darbību", "uzlabot ādas stāvokli". Tomēr visi šie brīnumprodukti un izaicinājumi, diemžēl, ļoti reti liek pa īstam aizdomāties, kas un kāpēc tiešām būtu jāēd. Tie neiemāca ieklausīties sevī un saprast sava organisma vajadzības, tāpēc līdz ar izaicinājuma noslēgumu vai produkta izlietošanu cilvēki visbiežāk atgriežas pie ierastā dzīvesveida, t. sk. pie ēšanas režīma," stāsta Ļubina.

Eksperte norāda, ka, pirms piedalīties dažādos izaicinājumos, ir jāpārliecinās, vai tādējādi nekaitēsi savai veselībai. Vai veselības stāvoklis ļauj ievērot vienu vai otru uztura plānu? Svarīgi ne vien akli sekot norādījumiem ēst tādu vai citādu ēdienu, bet analizēt, kāpēc tieši šādu maltīti piedāvā apēst pusdienās vai vakariņās. Mēģini atcerēties veselīga uztura pamatprincipus un seko līdzi, vai piedāvātais uztura plāns kaut cik ir tam līdzīgs un vai ar šādu "plānu" nekaitēsi sev, savam organismam, prātam un kopējai labsajūtai.

"Runājot par uztura korekcijām, ko būtu ieteicams veikt jaunajā gadā, vispirms rekomendētu mainīt savu ikdienu maziem solīšiem, nesteigties un neskriet pakaļ ātriem rezultātiem, jo vecais labais teiciens – lēnāk brauksi, tālāk tiksi – patiesi darbojas. Pašā sākumā noteikti ieteiktu veikt organisma "tehnisko apskati", vēršoties pie ģimenes ārsta, pārrunājot sūdzības un nododot asins analīzes, lai pārliecinātos, ka ar veselību viss ir kārtībā, vai izanalizētu, kā koriģēt novirzes no normas ar uztura palīdzību. Ja nepieciešama nopietnāka palīdzība – vērsies pie uztura speciālista, lai koriģētu savu ēdienkarti," iesaka eksperte.

Foto: Shutterstock

Ja veselība ir pārbaudīta un nekādu sūdzību nav, Ļubina aicina vispirms detalizēti pierakstīt savu ēdienkarti – vismaz trīs dienas, optimāli nedēļu. Balstoties šajos pierakstos, pamanīsi savas kļūdas, kam nebiji pievērsis uzmanību, piemēram, dzer ļoti maz ūdens, lieto daudz tējas vai kafijas, vienmēr pievieno cukuru, pārāk bieži kaut ko uzkod vai iekļauj uzturā ļoti maz olbaltumvielas saturošu produktu utt. Pamatojoties uz šiem novērojumiem, veic korekcijas. Lūk, daži ieteikumi!

  • Ja ikdienā izdzer tikai vienu vai divas glāzes ūdens, palielini ūdens daudzumu. Sāc ar vismaz piecām glāzēm ūdens dienā un tad palielini šo daudzumu līdz 7–8 glāzēm.
  • Ja ikdienā dzer tēju vai kafiju ar cukuru, pamēģini nepievienot to vispār vai vismaz samazināt tā daudzumu uz pusi.
  • Ja katru bieži lieto uzkodas, pārskati iepriekšējo pamatmaltīti, vai tā ir pietiekami sātīga. Iemesli varbūt dažādi: cilvēki bieži aizmirst par olbaltumvielām brokastīs – apēd putru, pārslas vai maizi, nepievienojot produktus, kas ir bagāti ar olbaltumvielām, piemēram, gaļu, zivis, olas, biezpienu, riekstus un sēklas. Ja maltīte ir olbaltumvielām nabadzīga, izsalkuma sajūta neliks sevi ilgi gaidīt.
  • Pamatēdienreizēs – pusdienās vai vakariņās – cilvēki bieži atsakās ēst piedevas jeb saliktos ogļhidrātus, apēdot tikai salātus ar gaļu. Pēc tam salīdzinoši drīz atkal gribas ēst, jo organisma vajadzība pēc enerģijas nav pazudusi. Rezultātā cilvēks meklēs, ko uzkost.
  • Ikdienā centies ēst vairāk dārzeņu. Tas ir ļoti svarīgs veselīga uztura nosacījums, jo dārzeņi satur mazāk kaloriju, aizpilda vietu kuņģī, nodrošina organismu ar vitamīniem un minerālvielām, palīdz uzņemt papildu šķiedrvielas ar uzturu, kas savukārt pozitīvi ietekmē gan sāta sajūtu, gan gremošanas trakta darbību.
  • Ja pamani, ka katru dienu ēd saldumus, nevajag uzreiz nogriezt to lietošanu līdz minimumam. Atstāji tos ēdienkartē, bet tikai 1–2 reizes nedēļā, jo pārāk strauja un strikta ierobežošana veicinās lielāku emocionālo spriedzi un vēlmi tomēr kaut ko tādu apēst, bet tas traucēs sasniegt mērķus.
  • Ja ēdieniem pievieno mērces, samazini to apjomu un aizvieto ar "vieglāku" alternatīvu: krējumu – ar grieķu jogurtu, majonēzi – jogurtu un sinepēm, kečupu – tomātu pastu utt.
  • Ja ēdienu lielākoties cep uz pannas, pamēģini aizvietot to ar gatavošanu cepeškrāsnī vai cepamajā maisiņā u. tml.

"Ieteiktu sākumā izvēlēties vienu vai divus punktus un tad sākt ar tiem strādāt. Kad jaunie paradumi iestrādājas, turpini koriģēt savu uzturu, atceroties, ka visas korekcijas veic, lai uzlabotu savu veselību – ne tikai fizisko, bet arī mentālo. Un, ja kādā brīdī kļūst grūti un netiec galā ar domām par ēšanu, aicinu vērsties pēc palīdzības pie speciālista, lai janvāra tievēšanas maratons nebeigtos ar sliktu pieredzi, sabojātu veselību un ceļu uz ēšanas traucējumiem," aicina Ļubina.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!