Foto: Shutterstock

Ziema, tajā skaitā janvāris, mazu bērnu vecākiem nav tas vieglākais laiks, un daudzās mājās scenārijs ir itin līdzīgs – pāris dienas vai nedēļas bērnudārzā un tad jau atkal kādas slimības dēļ dzīve rit māju režīmā. Viens no šāda režīma iemesliem ir skarlatīnas klātesamība – slimības, ar kuru Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) janvārī Infektoloģijas profilā ārstēti vairāki bērni. Un tas esot salīdzinoši daudz, skaidro BKUS.

Gunta Laizāne, Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas Infektoloģijas profila virsārste, portālu "Cālis" informē, ka šobrīd Eiropā bērnu vidū strauji izplatās dažādi infekciju slimību izraisītāji. Ārste gan uzsver, ka Bērnu slimnīcā šī gada pirmajā mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējā gada pēdējiem mēnešiem, kopumā ir mazāk pacientu, kuriem infekcijas slimību dēļ vajadzīga stacionēšana.

"Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā janvārī vairāk nekā iepriekšējos mēnešos vērsušies bērni ar akūtiem gastroenterītiem, arī ar streptokoku infekciju, bijuši vairāki gripas gadījumi, joprojām pacienti ierodas respiratori sincitiālā vīrusa (RSV) dēļ, kas vairs nav dominējošais slimību izraisītājs, kā tas bija pirms pāris mēnešiem.

Manāmi pieaudzis to bērnu skaits ar streptokoku infekciju, kuriem jāārstējas slimnīcā. Ja pirms Covid-19 pandēmijas 2019. gadā bija divi šādi gadījumi gadā, tad pēdējos trīs mēnešos Bērnu slimnīcā stacionēti deviņi bērni ar streptokoku infekciju, kuras izpausmes ir vai nu skarlatīna, kas biežāk sastopama bērniem no 5 līdz 15 gadu vecumam, vai arī angīna. Janvārī Infektoloģijas profilā esam ārstējuši vairākus bērnus ar skarlatīnu, kas salīdzinoši ir daudz," aktualitātes ieskicē Laizāne.

Kas ir skarlatīna un kā to ārstē


Skarlatīnas senākais nosaukums ir šarlaks, un ar to 90 procentos gadījumu slimo bērni, informē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas portāls "Vesela Pasaule". Visbiežāk organisma pretestības samazināšanās, vitamīnu trūkuma dēļ ar skarlatīnu slimo rudenī, ziemā vai pavasarī ciešākās cilvēku grupās – bērnudārzos, skolās. Vēstīts, ka neārstēta slimība var izraisīt nopietnas komplikācijas, kas visbiežāk ietekmē sirdi, nieres, locītavas un nervu sistēmu, var skart arī citas orgānu sistēmas, tādēļ ir nepieciešams ievērot ārsta norādījumus un lietot zāles.

Simptomi

Skarlatīnas pirmie saslimšanas simptomi var parādīties strauji, vidēji no divām līdz septiņām dienām pēc saskares ar šo baktēriju. Laika periodā no dažām stundām līdz 2–3 dienām pēc sākotnējo skarlatīnas simptomu parādīšanās uz ķermeņa rodas punktveida, spilgti sārti izsitumi, gluži kā smilšpapīrs uz saules apdedzinātas ādas, bet izteiktāk uz vēdera un ekstremitātēm, ķermeņa dabīgajās ieloku virsmās – padusēs, cirkšņos, elkoņu ieloku virsmās. Izsitumi var būt redzami arī uz kakla un sejas.

Vērojami sārti, pietvīkuši vaigi un bāla āda ap lūpām (trīsstūra formā). Pirmajās 2–3 slimības dienās ir bāli aplikta mēle, kas pakāpeniski kļūst spilgti sārta ar izteiktām garšas kārpām – dēvēta par "zemeņu mēli". Šos skarlatīnai raksturīgos simptomus izraisa baktēriju izdalītais toksīns.

Izsitumiem izzūdot, no trešās līdz septītajai slimības dienai sāk vērot ādas lobīšanos, izteiktāk no plaukstām un pēdām. Ādas lobīšanās var ilgt pat līdz četrām nedēļām.

Ārstēšana, simptomu mazināšana

Šīs infekcijas ārstēšanā ir nepieciešamas antibiotikas, izlietojot pilnu ārsta nozīmēto kursu, proti, 10-14 dienas, arī tad, ja simptomi mazinās un izzūd ātrāk. Papildus lietojami medikamenti simptomu mazināšanai pret paaugstinātu ķermeņa temperatūru un kakla sāpēm. Pastiprināti jāuzņem šķidrums.

Cēloņi

Slimība izplatās gaisa pilienu ceļā no slimnieka vai šīs baktērijas nēsātāja – tāds, kam slimības simptomu nav, bet baktērija dzīvo rīklē kā daļa floras –, viņam klepojot vai šķaudot, retāk ar slimnieka skartajiem priekšmetiem vai ēdienu.

Profilakse

Vienīgā slimības profilakse ir savlaicīga slimnieku izolēšana atsevišķā, labi vēdināmā telpā uz 24 stundām pēc uzsāktas antibakteriālās terapijas. Noteikti jāievēro higiēna – šķaudīt un klepot elkonī, regulāri mazgāt rokas un nelietot citu traukus, dvieļus.

Paturi prātā!


Lai pasargātu bērnus un pārējos ģimenes locekļus no saslimšanas ar vīrusu infekcijām, ārste aicina:

  • vēdināt telpas;
  • regulāri mazgāt rokas;
  • vakcinēties pret gripu;
  • jūtot pirmās slimības pazīmes, palikt mājās, lai ierobežotu vīrusu infekciju izplatīšanos tālāk;
  • izvairīties no vietām, kur iekštelpās pulcējas daudz cilvēku.


Mājas aptieciņā vajadzētu būt medikamentiem, kas pazemina temperatūru, un instrukcijai, kā tie lietojami. Ja vecākiem ir šaubas, labāk laikus sazināties un izrunāt ar ģimenes ārstu to, kādās devās bērna vecumā jālieto temperatūru pazeminoši līdzekļi, cik ilgi var gaidīt temperatūras pazemināšanos, cik daudz šķidruma jāuzņem, ja ir augsta temperatūra.

Kā rīkoties, ja bērns pēkšņi saslimis, Bērnu slimnīcas ārsti skaidro veselības portālā šeit. Ja ģimenes ārsts nav sazvanāms, daudzos gadījumos noderīga ir Bērnu slimnīcas pediatra attālināta konsultācija, kuru var pieteikt Bērnu slimnīcas Pacienta portālā. Bet kuros gadījumos bērnam patiešām vajadzīga neatliekamā medicīniskā palīdzība, var uzzināt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!