Foto: Viesturs Radovics, DELFI
Aptuveni puse Latvijas ģimenes ārstu (turpmāk ĢĀ vai ārsti) ir pārdomās, vai lauzt līgumu ar valsti. Tie, kas ir pensijas vecumā, dotos pensijā, jaunie – citur, piemēram, uz privāto medicīnu, poliklīnikām vai ārzemēm, liecina Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) veiktā biedru aptauja. Asociācija apvieno arī reģionu pilsētu ārstus. Vienkārša matemātika: ja vidēji vienam ĢĀ ir 1500 pacientu, tad šādam skaitam jāmeklē jauns ārsts. Ja aiziet desmit ārsti, bez primārās aprūpes paliek 15 000 pacientu. Ar katra speciālista aiziešanu šī "lavīna" palielināsies.

Ņemot vērā, ka jaunos ārstus grūti piesaistīt reģionos, ir risks pieaugt pacientu skaitam, kam nav pieejama primārā veselības aprūpe, un visi "velsies" uz slimnīcām, sauks neatliekamo palīdzību vai kaites ielaidīs.

"Es arī biju pārsteigts par tik lielu skaitu ĢĀ, kas ir pārdomās, vai nelauzt līgumu ar valsti," neslēpj LLĢĀA valdes loceklis Ainis Dzalbs, "ikdienā komunicējam ar kolēģiem, un bija dzirdēts, ka ir slikti, bet likās – varbūt pārējiem ir labi. Aptaujā rakstīja arī komentārus, un tie ir ļoti depresīvi." Dzalbs norāda, ka strādāt jau kļūst finansiāli sarežģīti, savukārt pretī jānodrošina vairāk nekā pilnas slodzes darbs, īpaši laukos, kur "ĢĀ bieži vien ir vienīgais cilvēks ar medicīnisko izglītību reģionā" un jānodrošina piecu dienu pieejamība vizītei. "Tur nav kā Rīgā – ja man šodien sāp galva un vēl rokās ir polise, varu mēģināt rast risinājumu dažādās vietās," paskaidro Dzalbs.

Un nav jau tā, ka būs, ko likt vietā, ja ārsti sāks iet prom, – 30% no Latvijas ĢĀ ir pensijas vecumā (ap 400 ārstu), bet vecumā no 55 gadiem – puse!

ĢĀ Mazsalacā Edgars Grandāns jau lēmumu pieņēmis – lauzīs līgumu martā. "Pirmkārt, manu lēmumu lielā mērā nosaka mans vecums – 66 gadi, otrs – šobrīd lauku ārsti ir mazliet neizdevīgākā situācijā nekā pilsētā, jo (vismaz man) praksē ir mazs pacientu skaits, 600. Es vēl saprastu, ja tādēļ būtu pusslodzes darbs, taču tāds variants nav paredzēts, vienalga ir jābūt 30 stundu pieņemšanai, kamēr atalgojums ir atstāts pirmspandēmijas līmenī. Ar tādu nepilnu finansējumu laukos jaunu ārstu dabūt ir grūti, jo izdevumi ir stipri lielāki. Pilnu skaitu ģimenes ārsta praksei – ar 1800 pacientiem – nav nemaz tik viegli savākt," viņš stāsta, norādot – ja attālas prakses tiek apvienotas, daudziem slimniekiem ir lielas neērtības, jo ļoti pieaug transporta izdevumi. Pavisam no medicīnas Grandāns neies prom – strādās Mazsalacas slimnīcā, bet ģimenes ārsta praksi sadalīs diviem ārstiem – vienu daļu ārstei, kas ir "stipri gados un, domājams, ilgāk par gadu nestrādās", un otru ārstei pirmspensijas vecumā.

Jaunā ģimenes ārste Zane Berga tikai septembrī svinēja rezidentūras izlaidumu un novembrī atvēra praksi Jelgavā, pārņemot to ar 2500 pacientiem. Un jau šobrīd viņai brīžiem ienāk prātā doma, vai maz vajadzēja vērt praksi: "Es aizņēmos naudu, lai to iekārtotu, jo iepriekšējā ārste pārcēlās līdz ar aprīkojumu, kurā bija ieguldījusi savus līdzekļus. Bija jāgādā viss, sākot no mēbelēm, medicīniskā aprīkojuma līdz datoriem, printeriem u. tml." Viņa atklāj, ka naudu aizdevuši vecāki, 18 000 eiro, kuru atdošana šobrīd ir apturēta, jo citādi nevarētu izdzīvot: "Pēc prakses izmaksām un pakāpeniskas parāda atdošanas man kā jaunajam ārstam ir mazāka alga nekā rezidentam. Tagad būs jāmaksā arī trešajam darbiniekam, kuru valsts vairs neapmaksā, tādēļ šobrīd nevaru atdot aizņemto naudu. Rokas nolaižas. Labi, ka neesmu aizņēmusies no bankas un ir iespēja naudas atdošanu vecākiem paildzināt, bet es to vēlos atdod, jo tie ir viņu mūža iekrājumi," saka meita.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!