Foto: Shutterstock
Kopējā tendence desmitgažu garumā – sieviešu, kuras kļūst par mammām pēc 45 gadu vecuma palielinās, zem 18 gadiem – samazinās (pēdējos dažos gados gan ir nelielas svārstības arī otrādi). "Delfi" skatās sīkāk šīs tendences un jautā ekspertiem to iespējamos skaidrojumus.

Ja pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 1980. gadā no visiem dzīvi dzimušajiem tikai 0,05 procentiem mazuļu mātēm bija lielāks vecums par 45 gadiem, tad šajā gadsimtā šis procents ir audzis līdz 0,39 procentiem 2022. gadā.

Antropoloģe Aivita Putniņa un Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja, dzemdību speciāliste Santa Markova kā būtisku aspektu tajā, protams, min iespējas, ko sniedz dažādas medicīniskās tehnoloģijas.

"Šāda ir Eiropas un Amerikas tendence jau vairākus desmitus gadu – sievietes ne tikai izvēlas laist pasaulē bērnus lielākā [fertilajā] vecumā, bet arī dzemdē ārpus reproduktīvā vecuma, izmantojot iepriekš iesaldētas olšūnas (īpaši Amerikā). Viens no iemesliem (jo īpaši Amerikā) – sociālā drošība un nespēja savienot profesionālo karjeru ar bērnu audzināšanu. Jo, neskatoties uz dažādiem veidiem, kā tiek mēģināts mazināt nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, sievietes darba tirgū vienalga ir nelabvēlīgākā situācijā. Ja to nerisina politiski, cilvēki to sāk risināt individuāli," spriež Putniņa. "Protams, ne vienmēr tā ir ārkārtīgi izkalkulēta izvēle," viņa piebilst. Speciāliste vērtē – ja skatās uz Latvijas budžeta izkārtojumu un tā prioritātēm, tad var saprast, ka dzimstība īsti prioritāte nav.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!