Osteoporoze kaulus padara trauslus un viegli lūztošus. Pat pie neliela trieciena vai kritiena, kad labā veselības stāvoklī nekas nenotiktu, kauli lūst.
Katra otrā sieviete un katrs trešais vīrietis pēc 60 gadu vecuma gūst lūzumus tieši osteoporozes dēļ. Osteoporoze un tās radītie lūzumi bieži vien ir iemesls ilglaicīgai slimībai un pat nāvei.

Kas ietekmē kaulu stiprumu?

  • Barības vielas (kalcijs, vitamīns D).
  • Hormonu aktivitāte.
  • Fiziskā aktivitāte.
  • Veselīgs dzīvesveids (bez nikotīna un alkohola).

Pati osteoporoze parasti nav sāpīga, sākumposmā par tās esamību neliecina nekādi īpaši simptomi, taču vēlākā slimības attīstības posmā biežie lūzumi un stājas izmaiņas (kupris, auguma samazināšanās) var radīt sāpes. Sāpes var būt gan vieglākas, gan izteikti spēcīgas līdz sadzīst lūzumi.

Jau esošas un hroniskas kaites kombinācijā ar osteoporozi var saasināties, izmainot stāju un gaitu. Smagas osteoporozes gadījumā ar vairākiem mugurkaula lūzumiem sāpes var neatkāpties arī pēc lūzumu sadzīšanas.

Rūpīga slimības diagnostika ir vitāli svarīga. Sāpes un to atvieglošana ir izteikti individuāla problēma. Cilvēkiem ar osteoporozi nereti ir arī citi apstākļi, kas ietekmē kaulus, piemēram, artrīts.

Osteoporozes rezultātā sāpes var rasties no:

  • Lūzuma;
  • Mugurkaula lūzumu radītām stājas un gaitas izmaiņām;
  • Locītavu sāpes lūzumu vai stājas komplikāciju rezultātā;
  • Citi apstākļi (artrīts).

Ko var darīt, lai mazinātu sāpes?

Medikamenti.
Efektīva specifiska pretosteoporozes terapija ar laiku samazinās sāpes, jo atjaunos un stiprinās kaulus. Ja sāpes ir ļoti izteiktas, sākuma posmam ārsts var izrakstīt kādas zāles sāpju atvieglošanai, bet būtiski ir nopietni izvērtēt individuālo gadījumu un sastādīt ārstēšanas programmu, jo pretsāpju līdzekļi cīnās tikai ar sekām.

Vingrojumi.
Tādi simptomi kā stīvums, sāpes, stājas maiņa, nogurums un bailes no kritiena nedrīkst atturēt no fiziskām aktivitātēm, jo pasivitāte var stāvokli pasliktināt. Regulāras kustības un atbilstoši vingrojumi palīdz saglabāt kaulu spēku, uzlabot lokanību, stiprināt muskulatūru, uzlabot līdzsvaru, kas savukārt samazina iespēju krist.

Konkrētu procedūru nepieciešamību un piemērotību nosaka ārsts, lai pacients sev nenodarītu vēl lielāku ļaunumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!