Foto: Shutterstock

Jebkurš īstens dzīvnieku mīļotājs ar savu mīluli sarunāsies. Un ne jau tikai par komandām "sēdi", "guli" un "paliec", bet par visu dzīvi. Saprotošas acis, saspicētas ausis – suns ir lielisks plecs, uz kura paraudāt. Bieži gan jūtamies nedaudz muļķīgi, ja sarunu dzird arī kāds no malas, jo "ko gan suns galu galā saprot". Taču arī zinātne pierāda, ka sarunāšanās ar četrkājaino mīluli garīgajai veselībai sniedz vairākas priekšrocības.

Pirmkārt, suņi reaģē uz mūsu balss toni, norāda "Psychology Today". Cilvēkiem, runājot ar savu mīluli, balss tonis bieži vien ir augstāks, atgādinot runas stilu, kādā pieaugušie runā ar maziem bērniem. Un izrādās, ka suņiem šis cilvēku runas veids itin labi patīk: tas ne tikai vairāk piesaista viņu uzmanību, bet suņi arīdzan labprātāk izvēlas laiku pavadīt blakus cilvēkam, kurš ar viņu sarunājas mīlīgā balsī, pierādījis "Animal Cognition" veiktais pētījums.

Pat ja suņi nesaprot, kas tieši viņiem tiek pateikts, tie cilvēka runu apstrādā tajos pašos smadzeņu reģionos, kurus izmanto cilvēki, norādīts "Attila Andics" vadītajā pētījumā, kurā tika izmantots funkcionālās magnētiskās rezonanses izmeklējums (fMRI). Turklāt pierādījies, ka gan suņi, gan cilvēki ļoti sensitīvi reaģē uz balss emocionālajiem toņiem.

Savukārt žurnālā "Neurolmage" publicētajā pētījumā, kurā arī tika izmantots funkcionālās magnētiskās rezonanses izmeklējums, tika atklāts, ka atalgojuma sistēmu suņa smadzenēs visvairāk stimulē tieši saimnieka, ne citu cilvēku balsis. Un izrādās, ka suņi, kuri īpaši pieķērušies saviem saimniekiem, uz saimnieka balsi reaģē pat tad, ja viņu neredz. Tas nozīmē, ka mīlulis ir laimīgs pat vienkārši izdzirdot tavu balsi.

Nu pie priekšrocībām, kādēļ vērts ar mīluli par dzīvi sarunāties vairāk. Kā izrādās, ja, runājot ar mīluli, skaties viņam acīs, jūsu abu ķermeņos pieaugs oksitocīna līmenis, kas bieži tiek dēvēts par mīlestības hormonu. Tas rada mieru, mīlestības un drošības sajūtu, mazina bailes un sāpes. Un galu galā saikne starp saimnieku un viņa mīluli tikai paliek ciešāka, pierādīts pētījumā, kas publicēts žurnālā "Science".

Savukārt kā pierāda žurnālā "Anthrozoös" publicētie pētījumi, daži cilvēki labprātāk savas negatīvās emocijas uztic tieši suņiem, nevis līdzcilvēkiem. Viņi ar mājdzīvniekiem spēj runāt par neērtām un smagām tēmām: depresiju, greizsirdību, trauksmi, bailēm. Pētnieki spekulē, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka suņi mūs uzklausa bez nosodījuma un aizspriedumiem. Dzīvnieks nepārtrauks tavu sakāmo, neuzspiedīs savu viedokli un nenodos tevi. Tā vietā viņš vienkārši būs ar tevi un uzmanīgi klausīsies sakāmajā.

Un sarunas par šādām tēmām no tiesas var palīdzēt psihoemocionālajai veselībai, jo galu galā būsi izlādējis savas emocijas un savā ziņā jutīsies arī uzklausīts. Turklāt ne vienmēr svarīgākais ir būšana uzklausītam, bet gan savu emociju izteikšana vārdos. Ja problēmas nosauksi īstajos vārdos, tās var būt vieglāk atrisināt paša spēkiem. Protams, citreiz ir vērtīgi pastāstīt savas bēdas tuviniekiem vai tuvam draugam, jo, iespējams, viņiem tiešām ir risinājums, kā ar tām tikt galā, taču, ja ar citiem runāties nevēlies, tad labāk par to pastāstīt mīlulim, nevis visu paturēt sevī. Cits labums – agrāk vai vēlāk suns vēlēsies spēlēties, doties pastaigā vai vienkārši samīļoties, līdz ar to tava uzmanība tiks novērsta no nepārtrauktas problēmas pārcilāšanas galvā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!