Primārais veids, kādā fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē organismu, ir skābekļa aprite asinsritē, kas sportošanas laikā paaugstinās. Otrkārt, sports ir iespēja cilvēkam izlādēties no ikdienā uzkrātā stresa un pozitīvā veidā atbrīvoties no negatīvajām emocijām. No ķīmiskā viedokļa raugoties, sportošanas laikā organismā izdalās stresa hormoni (lielākoties adrenalīns, ko izdala virsnieres), to daudzums gan katram cilvēkam variē, atkarībā no mentālajām un fizioloģiskajām īpatnībām, bet vispārēji stresa hormoni veicina cilvēka pašapziņas celšanos ar domu - es varu to paveikt! Tieši šī gandarījuma sajūta atšķir parastu ikdienas fizisko darbu no sportiskās slodzes. Ilgtermiņā strādājot fizisku darbu, organismā izstrādājas aizsargreakcijas pret vispārējo nogurumu, tāpēc, lai arī ārēji slodze ir bijusi vienāda, iekšēji nerodas laimes sajūta. Savukārt, sportošana ir ierobežota konkrētā laika posmā, līdz ar to netiek uzkrāts tāds noguruma daudzums, lai organisms sāktu justies slikti un tas ir spējīgs ātrāk atjaunoties, tāpēc arī cilvēks ātrāk sajūt labsajūtu. Sporta ārste iesaka arī visiem, kuriem pa dienu jāveic vienveidīgs fizisks darbs, vakarā nevis iekrist dīvānā ar čipšu paku vienā un alus bundžiņu otrā rokā, bet gan turpināt fiziskās aktivitātes, vienkārši pamainot to formu. Šādā veidā organisms spēs atjaunoties ātrāk. Līdzīgi ir ar sportiskiem pārbaudījumiem – piemēram, ja ir pieveikta gara distance skriešanā, šīs pašas – ātrās atjaunošanās – nolūkā var pabraukt ar velosipēdu.
Bez adrenalīna organismā fiziskas slodzes laikā izdalās arī citas ķīmiskas vielas, kuras visas sasummējot, var runāt par labsajūtas rašanos. Regulāras un ilgstošas fiziskās aktivitātes laikā Centrālajā nervu sistēmā Hipofīzē izdalās endorfīns jeb t.s. "laimes hormons". Endorfīns veidojas nervu šūnās fiziskās aktivitātes laikā, arī stresa un seksa laikā. Lai izdalītos endorfīni, fiziskajai aktivitātei ir jābūt virs vidējā līmeņa – tādai, lai cilvēks sajustu grūtības, kas jāpārvar sportošanas laikā. Tas izskaidro to, kāpēc garo distanču skrējēji skrien, lai arī cik grūti būtu. Endorfīns, nonākot Centrālajā nervu sistēmā jeb galvas smadzenēs, rada labsajūtu, nomierinošu sajūtu un nomāc sāpju sajūtu, tāpēc regulāra fiskā aktivitāte gan uzlabo garastāvokli, gan arī pakāpeniski rada vēlmi sportot vēl un vēl, vai arī piedalīties ekstrēmos sporta veidos.
Serotonīns ir otra ķīmiskā viela, kas rada labsajūtu un ir zināms kā viela, kas ir atbildīga par laimes izjūtas un labsajūtas ierosināšanu. Lielākā daļa (apmēram 90%) no tā veidojas zarnu sieniņu šūnās un tad nokļūst asinsritē. Arī Centrālās nervu sistēmas šūnās tiek sintezēts serotonīns, tādējādi tiek regulēts garastāvoklis jeb cilvēka noskaņojums, apetīte un miegs. Serotonīns ir tikpat svarīgs mācīšanās un atmiņas procesos, kā arī saziņā ar citiem cilvēkiem.
Regulāras fiziskās aktivitāte nodrošina arī labāku cukura līmeņa regulāciju asinīs. Fiziskās aktivitātes laikā paaugstinās organisma jūtība pret insulīnu, ļaujot šūnām pilnvērtīgāk uzņemt glikozi un to izmantot enerģijas ieguvei. Arī pašas fiziskās aktivitātes laikā organisma muskuļi patērē ogļhidrātus enerģijas ieguvei un pazemina cukura līmeni asinīs.
Tomēr var sanākt arī tā, ka ar cenšanos noķert laimi sportā, cilvēks pārcenšās, un tad iestājas izdegšanas sindroms jeb atkarība no sporta. Kā zināms, cilvēkiem, kuri cīnās ar dažādām atkarībām, pašiem ir grūtāk sevi kontrolēt, tomēr pats galvenais uzdevums šādā gadījumā būtu tieši sekošana līdzi savai pašsajūtai – pat nelielas izmaiņas no ierastajām sajūtām, kas pārņem sportošanas laikā, var liecināt par pārslodzi. Izteiktākās no tām – galvas reiboņi, aukstuma sajūta, elpas trūkums, arī pārstāšana svīst. Pēdējā nosauktā pazīme ir sevišķi bīstama, jo organisms šādā gadījumā vairs nav spējīgs pats sevi atdzesēt un rodas lielas slodze gan sirdij, gan visai asinsrites sistēmai. Pazīme, ko neviena daiļā dzimuma pārstāve nedrīkst atstāt nepamanītu, ir menstruālā cikla traucējumi, kas var rasties sportošanas pārslodzes gadījumā.
Kad tikts pāri grūtākajam – pārslodzes – posmam, galvenais uzdevums ir atsākt sportošanu regulāri, bet ne katru dienu, ļaujot organismam pienācīgi atpūsties un atjaunoties. Ņemot vērā, ka katram cilvēkam jau ikdienā ir jāsaņem liela slodzes deva, veicot darba pienākumus, papildus fiziskā slodze no organisma prasa sevišķu sagatavotību, kas, pārmēru uzspiesta, var veicināt cilvēka nokļūšanu fiziskajā "bedrē", no kuras organismam dažreiz nepieciešams pat mēnesis, lai atjaunotos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
