Dārza sezona iesākas jau agri pavasarī, un viens no pirmajiem dārza darbiem ir augļkoku vainaga veidošana. Un šis darbiņš noteikti nav no vieglākajiem. Kā saprast, ko izgriezt, lai panāktu vēlamo efektu? Vai laikapstākļiem ir kāda nozīme? Vai iespējams izgriezt arī par daudz?
"Pavasarī, pirms pumpuru plaukšanas, ikviena darbība, izgriežot kādu zaru vai īsinot dzinumus, provocē augšanu, zarošanos. Tas ir vajadzīgs jauniem kokiem, lai ieveidotu to vainagu, izveidotu koka pamatu – skeletzarus. Vecākiem kokiem dažkārt jāveic ražojošo zaru, ābelēm, tā teikt, klājzaru, atjaunošanu," skaidrojis Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Dr. agr. Edgars Rubauskis šajā rakstā.
Lūk, galvenie pētnieka priekšnoteikumi augļkoku vainaga veidošanai:
Augšanas veicināšana vajadzīga, ja vairs nav apmierinoša jaunā pieauguma zara galā. Tad bieži vien arī nolīkušiem zariem to kūkumā jāmeklē kādu jaunāku sānzaru. Līdz tam tad nolīkušo daļu zaram var nogriezt, tā panākot, ka vainags ir jauns, nav sabiezināts. Zari zem ražas smaguma nolīkst, tādejādi noēnojot apakšā zem tiem esošo vainaga daļu. Tas savukārt veicina augļzariņu atmiršanu, ražojošās daļas pārvietošanos uz perifēriju, kur saule un dzīve zaļāka.
Lai visā vainagā tiktu pieņemams saules gaismas daudzums, jāveido piramidāls augļu koku vainags. Lai tas sekmētos, ieteicams koku vainagu veidošanu sākt no galotnes, kad ir vēl sajūta, ka griezt un retināt vēl vajag. Tad vainaga apakšējā daļa allaž veidosies platāka, augļi tuvāk zemei būs un vieglāk aizsniedzami.
Bez lielas žēlastības augļu koku vainagā ir jātiek vaļā no šaurā leņķī augošiem zariem. Izvēlamies vienu, bet otru nogriežam tā, lai veidotos vismazākā brūcē. Šie, šaurā leņķī esošie galotnes un vadzara konkurenti, ir potenciāli lūstošie, precīzāk teikt, atplīstošie zari ražas sloga un pašu svara ietekmē.
Vēl vainagu sabiezina vertikāli augoši zaru jaunie zari, bieži saukti par ūdenszariem, kas arī ir griežami, bet, ja lūzt – laužami. Ja griežam, tad līdz ar zara valnīti. Ja pavasarī zars tiks izlauzts, tad ir ļoti liela varbūtība, ka vietā jauns dzinums neveidosies, jo izlauzta būs arī zara pamatnīte ar visu mizu un snaudošo pumpuru daļu. Turklāt plēsto zaru brūces apaugs vislabāk.
Ražojošo zaru jeb klājzaru atjaunošana vajadzīga, lai ražu veidojošā zaru daļa atrastos tuvāk vadzaram un skeletzariem, tā nodrošinot īsāku ceļu ūdenim un minerālvielām. Tās, reizē ar mērenu jauno pieaugumu un veselīgu lapu virsmu, saules enerģijas tveršanai nodrošinās kvalitatīvu augļu veidošanos.
Ar darbiem koka veidošanā ir jāsaglabā samērīgums. Pārcenšoties būs pretreakcija – augs, jo "tukšums jau dabā nevar būt". Jācer, ka dramatiskās situācijās ilgi nekoptie augļu koki, piedzīvojot pēkšņas pārvērtības, "neapvainosies". Tai pat laikā, ja kokā pamanām sausus zarus, tos ņemam prom no koka jebkurā laikā. Atmirusī koksne ir piemērota vide sīkbūtnēm, kas nemaz nav derīga dzīviem augiem. Sausos zarus neskaita maģiski pieļaujamā un izgriešanai pakļaujamā vainaga masā.
Svarīgi, kokus veidojot, ne tikai no darba drošības viedokļa, bet arī koku veselīguma un brūču kopšanas, to darīt sausā laikā. Vēl labāk saulainā un siltā laikā. Visu šo apstākļu kombinācija visbiežāk sastopama vasarā. Šādā situācijā, brūcēm strauji apžūstot, ir vismazākā varbūtība rasties nevēlamiem zaru brūču bojājumiem. Tāpat ir vispārzināms, ka UV ir vislabākais dezinfekcijas līdzeklis. Savukārt pavasarī tās lielākās brūces, tai skaitā uz stumbra, lielākiem zariem apstrādājamas ar tādu līdzekli kā lerāns, ja vien vēl pieejams dārzkopības veikalos. Tas ne tikai pasargā brūces no mikroorganismiem, bet arī ļauj tām apžūt. Savukārt nav izmantojami līdzekļi, kas neļauj brūcēm žūt. Potvasks atstājams potēšanas darbiem. Tur tieši pretēji – potējuma daļām nedrīkst ļaut iežūt.
Savukārt "Delfi" raidījumā "Dārza jautājums" iespējams smelties dārznieces un arboristes Ilzes Andersones padomus par to, kā atjaunot vecas ābeles vainagu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
