Фото: Shutterstock

Līdzko dienas paliek siltākas, arvien redzamāki kļūst kaitēkļi dārzā. Ja iepriekšējā gadā augi tika nopostīti, jau laikus galvu lauza viens svarīgs jautājums – kā beidzot nosargāt loloto un gūt labu ražu? Vai vērts lietot insekticīdus vai tomēr mēģināt karot ar vecajām, labajām tautas metodēm?

Kā "Delfi" skaidrojusi Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande, tautas metodes ir vērts izmantot. Tautas līdzekļi ir pārbaudīti un efektīvi, taču, arī tos pielietojot, jāatceras daži būtiski faktori. "Pēdējā laikā populārākās tautas metodes ir cukurūdens un kola – saldi šķidrumi, ar kuriem aizķepinās visas kaitēkļu atveres, tādēļ tie nevar normāli fizioloģiski funkcionēt. Taču jāatceras, ka tiek ietekmēts arī kultūraugs. Arī augam ir sava fizioloģija, un saldinātie šķidrumi aiztaisa ciet auga atvārsnītes, līdz ar to augs nevar paelpot un normāli funkcionēt. Tādēļ jāatceras, ka pēc dienas vai divām, kad laputis aizgājušas bojā, augs ir jānoskalo ar tīru ūdeni, lai atbrīvotu no lipīgā šķidruma, kas savu darbu pret kaitēkļiem jau būs paveicis," uzsver speciāliste.

Savukārt, lietojot citus tautas līdzekļus, piemēram, ķiploku vai struteņu novārījumu, ir jāizvērtē laiks, kad līdzeklis tiks lietots. Karstā un sausā laikā dienas laikā uz auga šādu šķidrumu nevajadzētu smidzināt – augs jau tāpat ir stresā karstuma un sausuma dēļ, un, novārījumam nokļūstot uz lapām vai stublāja, uz lapām var veidoties apdegumi un pleķi. "Labāk to darīt vakarā vai agrās rīta stundās, taču es labāk ieteiktu vakarus, jo tad priekšā vēl ir nakts ar vēso gaisu un, iespējams, rasu, kuras laikā augs uzsmidzināto līdzekli absorbēs."

Tāpat speciāliste atgādina, ka jebkura darbība, kas vērsta pret kaitēkļiem, ir efektīva tikai tad, kad kaitēklis jau veic savus nedarbus konkrētajā kultūraugā.

Profilaktiskie pasākumi attiecībā uz kaitēkļiem nedarbojas!

VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande

"Ne tautas līdzekļi, ne augu aizsardzības līdzekļi. Tādēļ kaut ko darīt jāsāk tikai tad, kad kaitēkļi uz auga jau parādījušies, citādi pavasarī izdarītās lietas būs tikai ķeksītis labo darbu sarakstā, patērēts laiks un līdzekļi," tā Lestlande.

Vēl svarīgi zināt, ka ar laiku kaitēkļiem pret augu aizsardzības līdzekļiem, kurus itin bieži pāragri vai bez iemesla steidzam lietot, var veidoties rezistence jeb, citiem vārdiem, kaitēkļiem izveidojas pieradums pret augu aizsardzības līdzekļos esošajām darbīgajām vielām. "Nav svarīgi, kāds ir produkta nosaukums, bet, ja tur ir viena un tā pati darbīgā viela, pēc vairākiem gadiem un daudzām kaitēkļu paaudzēm var izveidoties rezistence, un katra paaudze kļūst arvien izturīgāka pret konkrēto vielu," skaidro speciāliste, piebilstot, ka tas attiecas tikai uz ķīmiskajiem aizsardzības līdzekļiem, tostarp insekticīdiem, nevis tautas metodēm.

Kā tad ar insekticīdiem? Vai vērts pret kaitēkļiem izmantot kaut ko krietni jiptīgāku? Kā skaidro Lestlande, tieši lielākā kļūda, kuru pieļauj itin visi, arī mazdārziņu īpašnieki, ir ķeršanās pie smagās artilērijas jeb insekticīdiem. "Atcerēsimies, ja tie ir vispārējas iedarbības insekticīdi, tie paņems gan kaitēkļus, gan visus dārzā esošos derīgos organismus, līdz ar to mēs paši savām rokām varam iznīcināt viņu dabiskos ienaidniekus," skaidro speciāliste.

"Ja uz rozēm ir laputis, tajā pašā laikā tur var redzēt arī mārītes – gan mammas, gan kāpurus, kurus daudzi neatpazīst, jo tie pēc skata izskatās kā mazi pelēki krokodiliņi, diezgan briesmīga skata, taču viņi ir ēdelīgāki nekā pieaugušās mārītes un brīnišķīgi iznīcina laputu kolonijas.

Tādēļ, ja uz kultūraugiem ir redzamas gan laputis, gan mārītes, nevajag iespringt, jo mārītes ar to ļoti labi tiks galā.

VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande

Tieši tādēļ par dārzu ir jātur pastāvīga rūpe, regulāri to apstaigājot, lai, pamanot kaut ko bīstamu, varētu sākt ar alternatīvajām metodēm, piemēram, kaitēkļus mehāniski novācot, saspiežot vai inficētās augu daļas nogriežot, nevis ķerties klāt ķīmiskajiem "ieročiem" pat pie maza kaitēkļu skaita, tādējādi iegūstot līdz pēdējam sīkumam izpucētu dārzu.

Bioloģiskā daudzveidība dārzā ir svarīga, jo dabā viss noris cikliski – līdzko strauji savairojas kāds kaitēklis, savairojas arī tā dabiskais ienaidnieks jeb derīgie organismi. "Tie nedaudz atpaliek, tas gan. Taču divu trīs gadu griezumā varam just, ka, pat neko nedarot, kaitēkļu daudzums samazinās, jo tos apkaro dabiskie ienaidnieki. Otrkārt, arī kukaiņiem ir slimības un vīrusi, un, tāpat kā starp cilvēkiem lielās pilsētās slimības izplatās ātrāk nekā laukos, kur iedzīvotāju blīvums nav tik liels, arī te – līdzko kaitēkļu populācija kļūst pārāk blīva, sāk izplatīties slimības, dažādi vīrusi un baktērijas, kas to skaitu būtiski samazina," paskaidro VAAD pārstāve.

Tāpat jāatceras, ka itin bieži kaitēkļu ierobežošanas pasākumu iedarbība nav atkarīga tikai no tevis paša, īpaši, ja dzīvo privātmāju rajonā pilsētā. "Ja cilvēki dārzā mēģina kādu kaitēkli ierobežot, protams, populācija samazināsies. Taču, ja no 10 mājām tikai viena kaut ko dara, tad kaitēkļiem, kuriem ir spārni, nav nekādu problēmu pārlidot diezgan lielus attālumus, īpaši, ja pūš labvēlīgs ceļavējš," paskaidro VAAD pārstāve. Turklāt arī tad, ja kaitēkļi netiek ierobežoti nemaz, nākamā gada situācija nav simtprocentīgi paredzama: "Nav tā, ka tad, ja kāds kaitēklis ir savairojies, turpmākos 50 gadus ar to nāksies rēķināties. Arī mūs, ekspertus, veicot novērojumus sējumos un stādījumos visā Latvijas teritorijā, dažkārt pārsteidz situācija, ka savairojušās kāpostu cekulkodes. Tad domājam, ka nākamajā gadā to simtprocentīgi būs daudz, daudz vairāk. Bet pēc tam ir liels pārsteigums, ka to teju nav. Kāpēc? Nekas it kā nav mainījies, arī ziema nav bijusi briesmīga – tātad bijis kāds cits ietekmējošs faktors, kas samazinājis to populāciju," pieredzē dalās eksperte.

Vairāk par kaitēkļu apkarošanu VAAD eksperte stāsta "Delfi" rakstā "Koki vienos tīklos un kukaiņiem noklātas lapas. Vai kaitēkļu dārzos kļūst arvien vairāk".

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !