Strīpainās kartupeļu lauka apakšīrnieces: kā tikt galā ar Kolorado vabolēm

Šogad Kolorado vaboļu izplatība nav katastrofāla, taču pietiekami liela, lai kartupeļu audzēs radītu bojājumus, vērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande stāsta, ka siltais un sausais laiks vasaras sākumā ir patīkams visiem kaitēkļiem, tostarp arī kartupeļu lapgraužiem. Taču pavasara stiprās salnas un lielais sausums kavēja kartupeļu dīgšanu, un tas vaboļu attīstībai nepavisam nebija labvēlīgs faktors. "Kad kartupeļu lapgraužu mammas un tēti ir iznākuši no ziemošanas vietām, tiem vēl kādu laiku ir jāpabarojas, pirms tie būs gatavi pāroties un dēt oliņas," skaidro Lestlande. Līdz ar to lielajos kartupeļu laukos, kur dīgšana notika vēlāk un lēni, lapgraužu klātbūtne redzama tikai tagad, savukārt mazdārziņos, kur kartupeļi tika cītīgāk apčubināti un, iespējams, apsegti pat ar agrotīklu, tās uzdarbojās jau krietni agrāk, jo tām vabolēm, kurām izdevās pabaroties pietiekami ātri, karstais laiks veicināja ātrāku oliņu attīstību un kāpuru šķilšanos.

Jo ātrāk, jo labāk

"Kaitēklis, kas ļoti labi pielāgojas dažādiem apstākļiem," tā kartupeļu lapgraužus raksturo LLKC eksperts, kurš min, ka tieši pašlaik ir izšķirošais brīdis, lai ierobežotu kaitēkļus, jo pavisam drīz kāpuri iekūņosies, bet jau vasaras beigās parādīsies jaunās vaboles, kas turpinās grauzt un postīt neskartos kartupeļu lakstus.

Mazdārziņos Kolorado vaboļu esamība ir tikai pašsaprotama, jo tajos kartupeļu vagas ierasti tiek ierīkotas vienā vietā. "Stādot kartupeļus turpat, kur iepriekš, ir jārēķinās, ka kaitēkļi būs, un pietiekami daudz," uzsver Narvils.