Spānijas postītāji pret vietējiem kaitniekiem. Gliemežu radītie zaudējumi un labums dārzā

Gliemežu labie un sliktie darbiņi dārzā

Kamēr nebijām iepazinušies ar Spānijas kailgliemezi, dārzos aktīvi tramdīti un ierobežoti tika pārējie gliemju dzimtas pārstāvji. Nepatika pret jebkuriem gliemežiem dārzā ir pamatota, stāsta gliemju eksperte Digna Pilāte. Daudzi savos dārzos ierobežoja raibo vīngliemezi, kuram, atšķirībā no Spānijas kailgliemeža, uz muguras ir arī "mājiņa" jeb spirālveida čaula, tāpat raizes sagādāja arī citi kailgliemeži, retāk – arī parka vīngliemezis, kas Latvijā ir lielākais satopamais gliemezis uz sauszemes.

"Arī tie varēja radīt kaut kādus bojājumus dārza kultūrām, bet salīdzinājumā ar to, ko nodara Spānijas kailgliemezis, var teikt, ka tas bija sīkums. Protams, sabojāja kultūraugu izskatu, apgrauza zemenes vai salātu lapas, atstāja gļotas uz pārtikā izmantojamiem augiem. Taču Spānijas kailgliemezis, kad ir savairojies lielā skaitā, var apēst visu tā, ka nekas pāri nepaliek. Tur arī ir tā atšķirība. Tas ir ēdelīgāks, līdz ar to dārzā tam interesē viss pēc kārtas, sabojājot un noēdot visu tiktāl, ka raža var iet zudumā – vienalga, vai tās ir zemenes, gurķi vai kabači."