Foto: PantherMedia/Scanpix
Tuvojoties ziemai, parasti šķiet, ka beidzot visi ar piemājas dārziņu saistītie darbi beigušies un par tiem var aizmirst līdz nākamajam pavasarim, it īpaši tad, ja jau esat paspējuši veikt dārza ieziemošanu. Tomēr - ja piemājas zaļās zonas iekārtošana vēl ir procesā vai ja iecerēts ir mainīt dārza izkārtojumu, gada aukstā sezona ir īstais laiks, kad iesākt rosīties - tad pavasarī jau pilnā sparā varēs sākt praktiskos iekārtošanas darbus.

Tie, kam lielāka pieredze dārzu iekārtošanā, zinās, ka skaistas piemājas vides veidošana nav tikai puķu sastādīšana dobēs, zālāja pļaušana vasarā un lapu sagrābšana rudeņos. Protams, liela nozīme skaista dārza uzturēšanā ir arī iepriekš minētajiem uzkopšanas darbiem, atzīst ainavu arhitekte Ilze Jambišķe. Tomēr, lai būtu ko kopt un par ko rūpēties, vispirms nepieciešams izveidot sev tīkamu dārza iekārtojumu. "Protams, ir iespējams visu sastādīt pa roku galam tā, ka viss kopā tas izskatīsies bezgaumīgi," stāsta arhitekte, pieminot, ka bezgaumīgums gan šajā gadījumā ir ļoti nosacīts - kas vienam liekas bezgaumīgi, citam var šķist satriecoši skaisti un otrādi. Jebkurā gadījumā - lai iegūtu sev vēlamu dārzu, jāveic vides iekārtošanas darbi, kas prasa laiku.

Plānošanu var veikt pats, uz papīra ieskicējot savas idejas par dārza izkārtojumu un to, kādus augus tur stādīt pavasarī. Ja tomēr šķiet, ka nepieciešama palīdzība, dārza plānošanas procesam var piesaistīt ainavu arhitektu. "Mūsu darbs ir izveidot skici un tehnisko projektu, kas gatavots, ņemot vērā attiecīgā dārza platību un pasūtītāja vēlmes," par ainavu arhitekta darba specifiku stāsta Jambišķe. Pēc skices un projekta izveidošanas ar arhitektu iespējams vienoties par citu speciālistu - piemēram, dārznieku - piesaisti praktiskajos darbos, bet, ja dārza īpašniekam ir vēlme paša rokām iekārtot savu dārziņu, tas nav nepieciešams.

Tiem, kuri arī plānošanas procesu nolēmuši veikt paši, arhitekte iesaka pirms spriešanas par kultūraugu izvietošanu dārzā pievērst uzmanību daudziem citiem faktoriem: "Vispirms jānoskaidro, cik liela ir dārza platība, pēc tam cilvēkam ir jāsaprot, cik un kādas zonas viņš dārzā gribēs, tad jāsaprot citas nianses, kas ietekmēs vides veidošanu, piemēram, augsne, saules piekļuve dārzam, cilvēku un mājdzīvnieku paradumi." Profesionāļa pakalpojumi var būt noderīgi tad, ja pašam īsti nav pārliecības par savām zināšanām dārzniecībā, jo, veidojot dārza plānojumu, tiek noteiktas augsnes īpašības, kā arī veikta jau esošo augu pārbaude, kas var būt noderīgi, lai vēlāk nebūtu jāsecina, ka kārotais rožu krūms neieaugas iecerētajā puķu dobē, bet ābele, kas jau gadiem rudeņos ražo gardos ābolus, pavisam drīz būs jāzāģē nost, jo tā apdraud jaunuzcelto lapeni. Nopietna projekta izstrāde prasa vismaz sešas nedēļas, tieši tāpēc ziema ir īstais laiks, lai izsapņotu savu ideālo dārzu un izpētītu, cik iespējama ir tā iedzīvināšana piemājas vidē.

Jambišķe apstiprina, ka vēl joprojām dzīvi ir divi no klasiskajiem dārza iekopēju sapņiem - perfekts zālājs un rozes. Pastāvot arī tendence izvēlēties augus, kam nav nepieciešama īpaša kopšana, jo cilvēkiem ir maz laika pievērsties to aprūpei. "Parasti mēģina izvēlēties daudzgadīgus vai divgadīgus augus," stāsta ainavu arhitekte, "jo tie arī neprasa dārzā ieguldīt tik daudz darba. Tomēr par īpašu dārzu iekārtošanas modi gan laikam nevar runāt. "Ārzemēs ļoti populāra ir akmens dārzu iekārtošana," teic Jambišķe, "tomēr man liekas, ka tādas vienotas tendences nav." Viss esot atkarīgs no tā, ko grib katrs dārza īpašnieks - akmens dārzu, rudens dārzu, klasisku dārzu, košu un krāsainu dārzu, dārzu ar ūdenstilpnēm vai bez tām - variāciju un iespēju esot bezgala daudz.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!