Skaista, silta nakts... Rokās kūp aromātiskas tējas tase, blakus ģimene un draugi. Ik pa brīdim uzvējo atsvaidzinoša vēsma, līdzi nesot ziedu smaržas. Nekas nevar būt skaistāks un patīkamāks par šādu mierīgu vakaru pēc saspringtās ikdienas. Un, ja to papildina vēl pārsteidzoši brīnumi, tad tā jau ir pilna laime.

Daba ir apbrīnojama un neatkārtojama, gluži tāpat arī viss ar to saistītais. Viens no pārsteidzošākajiem dabas brīnumiem ir ziedi, jo īpaši, ja tie ir reti. Ir augi, kas zied tikai pusdienas laikā, ir tādi, kuru ziedlapas atveras tikai vakarā, izplatot reibinoši saldu aromātu. Šoreiz - deviņi brīnišķīgi augi, kuri zied tikai naktī vai vēlā vakara stundā.

Paldies LU Botāniskajam dārzam par palīdzību materiāla tapšanā - augu latviskajiem nosaukumiem!

Brīnumainais mirabilis

Фото: Publicitātes foto

Halapas mirabilis ir izplatītākais mirabiļu pārstāvis. Parasti mirabiļa ziedi atveras vakarpusē, izplatot spēcīgu, saldu aromātu.

Pārsteidzošākais fakts par šo augu ir nevis tas, ka tas zied vēlu, bet tas, ka vienlaicīgi tam var būt dažādu krāsu ziedi, pat viena zieda ziedlapas. Brīnumainajam augam piemīt arī mainīgu krāsu fenomens - dzelteni mirabiļi, pieaugot, var pārsteigt arī ar tumši rozā ziediem, savukārt baltiem mirabiļiem var parādīties arī gaiši violeti ziedi.

Mirabiļa ziedus izmanto pārtikas krāsvielām. Auga lapas ir ēdamas, tomēr - tikai tad, ja vairs nekā cita ēdama nav. Tautas medicīnā augu izmanto caurejas izraisīšanai, kā arī rētu dziedēšanai un tūskas mazināšanai. Tiek uzskatīts, ka mirabiļa sakne palīdz seksuālās potences uzlabošanai, tomēr pārcensties nevajadzētu, jo, kā jau teikts, tai ir caureju izraisošas īpašības.


Rūgtlape 'Brahma Kamal'

Rūgtlape "Brahma Kamal" nāk no Indijas, Ziemeļbirmas un Ķīnas dienvidrietumu apgabaliem. Himalajos daudzgadīgais augs satopams pat 4500 metru augstumā.

"Brahma Kamal" ziedlapas sāk vērties uzreiz pēc saulrieta un zied tikai vienu nakti. Kad aust jauna diena, rūgtlape jau ir noziedējusi.

Rūgtlape ir hermafrodīts augs (tam ir gan vīrišķie, gan sievišķie orgāni), ko apputeksnē kukaiņi. Augs tiek plaši izmantots tibetiešu medicīnā, īpaši - urīnceļu un reproduktīvās sistēmas traucējumu ārstēšanai.

Hindu dievs Brahma zīmējumos bieži vien tiek attēlots, sēžot uz rozā lotosa (sanskritā: Kamal), kas ir indiešu nacionālais zieds. Tādēļ bieži vien tiek uzskatīts, ka tas ir nevis lotosa, bet rūgtlapes zieds.

Ticējumi vēsta, ka mājas, kurās uzzied rūgtlape, sagaida ievērojama veiksme, pārticība un laime.


Nakts karaliene jeb epifilis

Epifilis, saukts arī par nakts karalieni vai holandieša pīpi, ir viens no izplatītākajiem kaktusiem, kas nācis no Centrālamerikas un Dienvidamerikas ziemeļu daļas. Nakts karaliene zied ārkārtīgi reti, un tas notiek tikai naktī. Nereti pumpuri briest veselu gadu, tomēr izplaukuša zieda prieks ir pavisam īss. Saulei austot, ļoti aromātiskais zieds jau ir novītis.

Ķīnieši šī auga hieroglifu izmanto, lai raksturotu kādu, kurš strauji guvis popularitāti un tikpat ātri to pazaudējis, proti, "vienas dienas zvaigzne".


Pūķa auglis hilocerejs

Hilocerejus mēdz dēvēt arī par naktī ziedošajiem kaktusiem, jo tie uzplaukst tikai naktī. Ziedi ir lieli, balti un aromātiski, tiem piemīt kaktusu ziediem tipiskā forma. Gluži tāpat kā epifilim, arī hilocerejam ziedēšanas laiks ir ļoti īss - no rīta tas jau ir novītis.

30-50 dienu laikā pēc noziedēšanas nobriest pitaijas jeb pūķa augļi, ko mēdz dēvēt arī par zemeņu persikiem. Dabiskajos apstākļos kaktusa ražu var ievākt pat piecas, līdz sešas reizes gadā. Viens auglis sver no 150 līdz 600 gramiem.

Brīvā dabā augļi pieejami Centrālamerikā un Dienvidamerikā, plaši kultivēti tiek arī Dienvidaustrumāzijā.


Nokarenā plaukšķene

Daudzgadīgs, vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs, ko sauc arī par Notingemas kukaiņķērāju, jo savulaik šis augs tika izvēlēts par Notingemas grāfistes nacionālo augu.

Interesanti, ka tagad to vairs nevar redzēt ne pie Notinghemas pils, ne pašā grāfistē. Tomēr augs ir ļoti izplatīts visā Eiropā, arī Latvijas pļavās.

Specifiskās apputeksnēšanās dēļ nokarenā plaukšķene zied trīs naktis, katru nakti atklājot pa vienai putekšņlapai.


Nakts gladiolas

Фото: Publicitātes foto

Gladiolas ir brīnumainas! Kā gan pavasarī iestādītais mazais sīpoliņš līdz vasaras beigām spēj kļūt par majestātisku puķi, kuras ziedi virknējas cits virs cita, zobenam līdzīgo lapu ieskauti?

Burtiski tulkojot no latīņu valodas gladiolas nozīmē "mazie zobeni". Dažreiz tās dēvē par zobenlilijām, tomēr visizplatītākais to nosaukums ir un paliek - gladiolas.

Visā pasaulē sastopamas vairāk nekā 260 gladiolu sugu, kopš 19. gadsimta sākuma, kad tika sākta gladiolu selekcija, izveidotas vairāk nekā 10 000 gladiolu šķirņu, Latvijas dārzos sastopamas vairāk nekā 1000, turklāt ik gadu parādās aizvien vairāk selekcijas šķirņu.


Eņģeļtaures

Eņģeļtaures jeb daturas, ko tautā mēdz saukt par velnābolu, ir viens no deviņiem nakteņu ģints ziedošajiem pārstāvjiem. Ļoti izteiksmīgi augi, kuru izcili skaistie ziedi var sasniegt ievērojamus izmērus.

Ziedi ir ne tikai lieli un skaisti, bet arī ļoti aromātiski. Lai arī eņģeļtauru ziedi redzami arī pa dienu, to īstā burvība izbaudāma vasaras klusajos un tveicīgajos vakaros. Dienā ziedi ir nokareni, bet vakarā tie saslejas stāvus.

Neraugoties uz tropu izcelsmi un cēlo izskatu, gandrīz visas daturas nāk no Dienvidamerikas, to veiksmīgai audzēšanai nav nepieciešama sevišķi augsta temperatūra.

Eņģeļtaures nav ziemcietīgas, tāpēc tās jāsargā no sala; labi pārziemo oranžērijās vai pagrabā. Dabiskajos augšanas apstākļos - Dienvidamerikas subtropos daturas sasniedz 3-5 metru augstumu.

Augs ir ļoti indīgs.


Naktī ziedošās ūdensrozes

Šis tropu augs nevar tikt nepamanīts. Purpursarkanās vai rozā ūdensrozes zied vakara krēslā, noslēpumaini izceļoties uz tumšā ūdens fona.

Šīs ūdensrozes ir izturīgākas un ar lielākiem ziediem. Katram ziedam ir 19-20 ziedlapas, tā diametrs var sasniegt 25 centimetrus. Naktī ziedošās ūdensrozes izplata vāju, bet kodīgu aromātu.


Naktssveces

Naktssveces mēdz dēvēt arī par vakara prīmulām, saules kausiem vai saules pilieniem. Vairums sugu zied dzelteniem ziediem, tomēr sastopamas arī baltas, violetas, rozā, reti - sārtas naktssveces.

Naktssveces savvaļā aug Ziemeļamerikā, akmeņainās, sausās, neauglīgās vietās. Naktssveces ziedi atveras vakarā un paliek atvērti visu nakti, tādēļ arī tām dots šis nosaukums.

Naktssveces tiek plaši izmantotas dziedniecībā. Šī auga maģiju pirmie atklāja Amerikas indiāņi, kas mērcēja naktssveces siltā ūdenī un ar sildošām kompresēm dziedēja sasitumus un ādas problēmas. Novārot naktssveces saknes, ieguva novārījumus pret klepu.

Reizēm naktssveci mēdz saukt arī par visu zāļu karalieni, kas ārstē visu, tomēr klīniskie pētījumi nav guvuši apstiprinājumu šādam faktam. Tikmēr naktssveces eļļu mēdz izmantot, lai sievietēm mazinātu premenstruālā sindroma izraisītās sāpes.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !