Atbildam lasītājai par zemeņu kaiti  (2)

Atbildi lūdzām dārzkopības portāla "Horti.lv" speciālistiem.

"Atbildot uz jautājumu, kas kaiš zemenēm un ko iesākt ar šādiem zemeņu stādiem, vispirms atbilde uz otro jautājuma daļu – ko iesākt? Zemenes ir bojājuši nevis kaitēkļi, bet skārušās slimības, no kurām viena ir visai postoša, un ja visi trīs redzamie augi atrodas vienā dobē blakus, tad vislabākais variants, lai slimības neinficētu pārējos augus, ir - saslimušos stādus izrakt un iznīcināt, sadedzinot," stāsta "Horti.lv".

Kas tad īsti zemenēm ir par vainu? Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa skaidro: "1. un 3. attēlā ir redzama zemeņu lapu baltplankumainība dažādās attīstības stadijās , kuru ierosina sēne Mycoshaerella fragariae. Slimību ierobežo pirms ziedēšanas un pēc ražas novākšanas, smidzinot ar fungicidu* "Signum". Profilaktiski palīdz veco lapu apgriešana tūlīt pēc ražas novākšanas. Otrajā attēlā redzamais augs inficēts ar verticilāro vīti. Vienīgā iespēja - slimos augus izraut un sadedzīnāt. Atkārtoti šajā vietā zemenes drīkst audzēt pēc 10-15 gadiem."

Zemeņu lapu baltplankumainību ierosina sēne Mycoshaerella fragariae, kā rezultātā uz lapām veidojas pelēkbalti plankumi ar ar bordo krāsas apmalēm. Infekciju izraisa konīdijas, kas sastopamas bojātās, atmirušajās auga daļās. Slimības izplatību veicina veci, slikti kopti stādījumi, inficēts stādāmais materiāls, bieži nokrišņi un pret slimībām ieņēmīgas šķirnes. Vairāk slimo sabieznāti veci stādījumi, ja tie pēc ražām netiek savlaicīgi kopti un mēsloti.

Verticilāro vīti ierosina Verticillum dahlia, kuras iedarbības rezultātā augs sāk vīst. Slimības ierosinātāji atrodas augsnē un tajā saglabājas septiņus un vairāk gadus. Slimība ir postoša daudziem augiem – tās ierosinātāji var atrasties uz 200 savvaļas un kultūraugu sugām, kas nodrošina ilgstošu šīs slimības saglabāšanos. Inficētie augi ir jāizrok un jāiznīcina, lai nepieļautu tālāku slimības izplatīšanos. Jāievēro augu seka – nedrīkst zemenes stādīt vietās, kur auguši kartupeļi, gurķi. Slimība var skart arī kauleņkokus – aprikozes, plūmes. Slimības ierobežošana ir sarežģīta, jo tās ierosinātāji ir augsnē esošie mikroorganismi un to novēršanai nav īsti piemērotu augu aizsardzības līdzekļu. Tāpēc svarīgi, lai ierīkojot stādījumus, augsne un stādāmais materiāls nebūtu inficēti. Jāizvairās arī no jaunu stādījumu ierīkošanas blakus inficētajiem stādījumiem. Slimos augus jāizrok un jāiznīcina.

Lai ierobežotu zemeņu slimību attīstību un kaitēkļu savairošanos, jāizvēlas atbilstoša audzēšanas vieta, jāievēro augu seka, atbilstošie priekšaugi, jāstāda tikai vīrusbrīvi, slimību neinficēti stādi. Nedrīkst ierīkot sabiezinātus stādījumus, savlaicīgi jāiznīcina nezāles, jāizvāc bojātie augļi un lapas. Pēc ražas, uzreiz jāveic stādījumu sakopšana, veco lapu aizvākšana.