Foto: Shutterstock
Silts vai auksts, slapjš vai sauss, novembris vienmēr ir bijis gada drūmākais mēnesis. Dienas tik pelēkas un apmākušās, nereti līst, laiks drēgns un nemīlīgs. Arī krāšņo rudens lapu parāde novembrī ir beigusies, un tās, košumu zaudējušas, zemē sakritušas, lēnām pārvēršas brūnā, slapjā masā.

Dienas sarāvušās īsākas, un laika, ko pavadīt dārzā, ir arvien mazāk. Bet tas nekas, jo darbu dārzā vairs nav daudz, palikuši vien sakopšanas darbi, kā arī tas, kas nav paspēts izdarīt oktobrī.

Ko darīt ar rudens lapām?

Foto: Shutterstock


Līdz ar lapu nobiršanu, dārzā košuma tikpat kā nemaz vairs nav. Taču nobirušās lapas paver iespēju radošai pieejai to izmantošanā. Tās var iestrādāt kompostā. No tām var veidot lapu trūdzemi. Kārtīgi salietas, lapas pilnībā satrūdēs divu, trīs gadu laikā, un gatavais lapu komposts ne tikai uzlabos dārza augsnes struktūru, bet arī veicinās derīgo mikroorganismu vairošanos.

Tāpat kritušās lapas var izmantot augsnes virskārtas mulčēšanai ap kokiem, krūmiem, ziemciešu dobēs. Te jāatceras, ka bieza slapju lapu kārta, sablīvējoties var traucēt gaisa un ūdens padevi augsnei. Tāpēc, izmantojot lapas kā mulču, tās labāk sasmalcināt un viegli samitrināt, lai spēcīgie rudens vēji tās neiznēsā pa visu dārzu.

Sausas lapas ir labi izmantojamas kā pieseguma un izolācijas materiāls. Tajās uz ziemu var iepakot toveraugus, tās var uzklāt uz sala jūtīgākajām ziemcietēm, ar tām var siltināt pagrabu.

Lapas var ierakt dobēs, kur augus plānots stādīt tikai nākampavasar. Pirms ierakšanas lapas labāk sasmalcināt, tad tās sadalīsies ātrāk, taču, ja, tas nav iespējams, tad tās, iestrādājot zemē, sakapā ar lāpstu vai sasmalcina dārza dakšām.

Ar lapām var nedarīt neko un atstāt tās tur, kur tās ir. Iespējams, pavasarī sagribēs uzrīkot kādus pasākumu, tad lapas var noderēt kā iemesls pavasara talkai, uz kuru uzaicināt draugus, radus un kaimiņus. Bet var arī tās saglabāt. Sev par prieku varat skaistākās lapas ielikt kādā biezākā dārzkopības grāmatā, bet kopā ar bērniem varat veidot lapu virtenes un citus rudens interjera aksesuārus un rotājumus.

Ja dārzā nav lielu lapu koku, vienmēr var palūgt lapas kaimiņam. Ja pajautāsi, vai var ar savu grābekli aiziet pēc lapām, atteiks vien retais!

Puķes rudens izskaņā

Foto: Shutterstock


Parasti novembrī sals ir apskādējis arī vēlu ziedošo ziemciešu vainagus. Neizskatīgie dzinumi, kas dārzā vēl palikuši, ir novācami un augi sagatavojami ziemas atpūtai.

Pirms ziemas iestāšanās dzinumus noteikti apgriež dzinumus ozolītēm (Aquilegia), delfīnijām (Delphinium), helēnijām (Helenium), saulactiņām (Heliopsis), lilijām (Lilium), monardām (Monarda), peonijām (Paeonia) skarainajiem flokšiem (Phlox paniculata), veronikām (Veronica). Dienlilijām (Hemerocallis) un bārdainajiem īrisiem (Iris) zaļās lapas var arī atstāt, taču dzeltenās, nokaltušās un bojātās noteikti jānogriež. Šīs ziemcietes bieži cieš no dažādām lapu slimībām, tāpēc bojāto lapu apgriešana, aizvākšana no dobes un iznīcināšana ir svarīgs profilakses pasākums, lai nākamgad augi būtu veselīgi un slimību izraisītāji nepārziemotu turpat dobē.

Uz ziemu nekad neapgriež akmensdārzu ziemcietes un ziemcietes ar ziemzaļu un mūžzaļu lapojumu, kā piemēram, ložņu cekuliņu (Ajuga reptans), alises (Alyssum), kaķpēdiņas (Antennaria), arābes (Arabis), Jūrmalas armērijas (Armeria maritima), kumeļpēdas (Asarum), obretas (Aubrieta), aurinijas (Aurinia), bergenijas (Bergenia), radzenes (Cerastum), ilzītes (Chamaemelum nobile), mūru cimbalārijas (Cymbalaria), neļķes (Dianthus), epimēdijas (Epimedium), miršu eiforbijas (Euphorbia myrsinites), Kembridžas, Dalmācijas un Lielsakņu gandrenes (Geranium), ziemziedes (Helleborus), heihēras (Heuchera), ibēres (Iberis), zeltnātrītes un panātres (Lamium), izplesto, Duglasa, gulošo, stīgojošo un aslalapu flokšus (Phlox), prīmulas (Primula), dzeltenos cīrulīšus (Corydalis lutea), rūtas (Ruta graveolens), gaurenītes (Sagina subulata), akmeņlauzītes (Saxifraga), laimiņus (Sedum), sārmenes (Stachys byzantina), tiarellas (Tiarella) kapmirtes (Vinca) un vijolītes (Viola).

Tāpat pa ziemu neapgriež dekoratīvās graudzāles un puķes ar koksnainiem dzinumiem, sīkos krūmiņus un puskrūmiņus, piemēram, budlejas, lavandas, raudenes, asinzāles, perovskijas, salvijas, pahisandras, viršus, ērikas un citas.

Pēc sala iestāšanās piesedz mazāk ziemcietīgas daudzgadīgās puķes. Piesegt ieteicams Japānas anemones, hibrīdās heihēru šķirnes, neļķes un noteikti dekoratīvās graudzāles. Piesegšanai izmanto sausas koku lapas, priedes mizu mulču, egļu, priežu zarus, salmus.

Iestājoties salam, ieziemo rozes: ap stumbriem sakņu daļā uzberot 15 līdz 20 centimetru augstu konusiņu no augsnes, sausas kūdras, smilts vai zāģu skaidām. Kad sals vismaz nedēļu noturas zem nulles un augsne ir sasalusi 3 līdz 5 centimetru dziļumā, rožu krūmu apakšējo daļu nosedz ar skujukoku zariem. Ļoti iespējams, ka piesegšana ar zariem veicama tikai decembrī vai pat janvārī, jo zeme var tā arī nesasalt pat līdz Ziemassvētkiem.

Augļu dārzā

Foto: Shutterstock

Pēc augļu novākšanas sakopj augļu kokus un ogu krūmus. Ja nav paspēts to izdarīt oktobrī, tad to izdara tagad – novembrī, kad darāmo darbu vairs nav tik daudz. Kad bojātie augļi un kritušās lapas aizvāktas, apdobes sakoptas, iespējami ātri pēc lapu nobiršanas augļu kokus un krūmus profilaktiski miglo ar varu saturošu preparātu, piemēram 3% Bordo šķīdumu.

Kamēr nav iestājies sals, ar asu suku no vecākiem augļu koku stumbriem notīra vecās mizas plēksnes, sūnu un ķērpjus. Kad stumbri notīrīti un viss kopā ar iespējamajiem kaitēkļiem no apdobēm aizvākts, nokaļķo koku stumbrus un skeletzaru pamatnes.

Pēc lapu nobiršanas apgriež vīnogulājus. Lielam un nesakoptam kokam Latvijas mainīgie dabas apstākļi kādu ziemu var būt liktenīgi. Lai pasargātu no miltrasām, vīnogulājus miglo ar Bordo maisījumu. Vīnogulāju apgriešana un ieziemošana būtu pabeidzama iespējami ātrāk novembra sākumā.

Rudens avenēm līdz ar augsnes virskārtu nogriež noražojušos dzinumus. Apdobes mulčē.

Ja dārzā ir ir iestādītas zemeņu šķirnes, kas izveidotas siltākās zemēs, tām iespējamas problēmas ar pārziemošanu, tāpēc tās uz ziemu piesedz. Tāpat būtu vēlams piesegt no jauna iestādītās zemenes. Kad gaisa temperatūra ir noslīdējusi zem 0 grādiem pēc Celsija un augsnes virskārta jau sasalusi, piesegšanai izmanto salmus, zāģu skaidas, kūdru, kūtsmēslus, uzberot tos 7 līdz 10 centimetru biežā slānī.

Novembra otrajā pusē, tūlīt pēc pirmā lielā sala, kad gaisa temperatūra kādu laiku ir bijusi ap -5 grādiem pēc Celsija, var sākt griezt potzarus. Sala rūdījums potzariem nepieciešams, jo pirms sala grieztie zari daudz sliktāk uzglabājas un slikti pieaug. Potzarus griež no vainaga iekšpuses, apmēram 20 līdz 30 centimetru garumā, tā, lai uz tiem būtu vismaz divi līdz trīs pumpuri. Ja viengadīgie zari ir pārāk īsi, var izmantot arī divgadīgos zarus.

Nogrieztos zarus ietin polietilēnā un uzglabā 1 līdz 5 °C temperatūrā. Potzari jāsargā no izžūšanas, mitruma, pelējuma un grauzējiem.

Sakņu dārzā un pagalmā

Foto: Shutterstock


Sakņu dārzā visiem darbiem vajadzētu būt pabeigtiem. Vēl var uzrakt dobes, iestrādāt tajās fosfora mēslojumu, kaļķojamo materiālu, bet līdz Mārtiņiem gan augsnei būtu jābūt sastrādātai. Augsnes kaļķošanai var izmantot dolomītmiltus, kaļķi, krītu vai pelnus.

Veidojot jaunas dobes, izmanto augsnes rijolēšanu – augsnes pārrakšanu divu lāpstu dziļumā. Dobēs iestrādā organisko mēslojumu – kompostu, kūtsmēslus.

Kamēr nav iestājies sals, vēlams pārjaukt komposta kaudzi, lai veicinātu gaisa iekļuvi kaudzē un sekmētu trūdēšanas procesu. Pēc pēdējo sastāvdaļu pievienošanas, kaudzi pārsedz ar salmiem, kūdru vai sausām lapām.

Pārskata siltumnīcu. Vienmēr atrodas vēl kaut kas kārtojams, pielabojams. Drošā sausā vietā novieto ievāktās sēklas. Pārbauda vai kaut kur vēl nav palikuši dārzeņi, puķu sīpoli, gumi, kurus var bojāt aukstums.

Ieziemo laistīšanas sistēmu. Veic tās atgaisošanu. Izlaiž ūdeni no šļūtenēm, noņem visus savienojumus, novieto tās glabāšanā. Izlaiž ūdeni no krāniem, novāc un novieto glabāšanā sūkņus.

Saved kārtībā mehānisko, elektrisko un ar degvielu darbināmo dārza tehniku. Mehānismus notīra, ja nepieciešams, nomazgā, ieeļļo. Veic asmeņu uzasināšanu, servisa apkopi. Notīra, ieeļļo un salabo dārza rokas instrumentus.

Sameklē sniega tīrīšanas darbarīkus un tehniku. Smiltis vai pelnus, ar ko nokaisīt slidenos celiņus, novieto viegli pieejamās vietās. Pārbauda, vai ūdens noteces vietas un grāvīšus nav piesārņojušas kritušās lapas un citi gruži.

Uzstāda putnu barotavas. Veido ziemas kompozīcijas no skuju kokiem, sūnām, ķērpjiem un citiem dabbas materiāliem, un sāk gatavoties Ziemassvētkiem, kas vairs nav aiz kalniem.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!