Foto: Publicitātes foto
Skrundas muiža atrodas pasakainā vietā – līdzās Ventas līkumainajam krastam un parkam ar dižkokiem. Par šo muižu noteikti var teikt – Kurzemes lepnums un pērle, kas par spīti skarbajam dzīves stāstam, kļuvusi vēl spožāka, saglabājot vēsturisko vērtību.

Arhitektūra kā miniatūrkopija

Kā liecina vēsturiskie materiāli, tad Skrundas muiža celta 19. gadsimta sākumā kā klasicisma stila ēka, nedaudz imitējot Mežotnes pils arhitektūru, tāpēc nereti šī muiža tiek dēvēta par miniatūrkopiju. Šai muižai ir ļoti klasiskas konkrētā arhitektūras stila iezīmes – simetrija, proporcijas, harmonija un vienkāršība.

Skrundas muiža noteikti var lepoties ar faktu, ka tā glabā daļu no pasaules kultūras. Laika periodā, kad grāfs Žano Mēdems gatavojās celt Elejas pili, piesaistot pasaulslaveno itāļu arhitektu Džakomo Kvarengi, Elejas grāfa no Berlīnes ataicinātais arhitekts un būvdarbu vadītājs Johans Georgs Ādams Berlics pasteidzās izpalīdzēt Mežotnes īpašniekam Frīdriham fon Līvenam, Mežotnei nokopēdams Elejai domāto projektu. Savukārt Mežotnes pils otrā stāva plāns, forma un izmēri precīzi atbilst 45 gadus vēlāk celtās Skrundas pils pamatstāva visu telpu izkārtojumam.

Foto: Publicitātes foto

Abām ēkām un iekštelpām ir ne tikai vienāda forma, bet arī vienādi izmēri. Atšķirībā no Mežotnes pils, Skrundas muižai nav pirmā stāva – tā vietā zem abu galu korpusiem pamatos ir pagrabi. Tāpat Skrundā esošajā muižā nav trešā stāva – tā vietā ir bēniņi, kuros izbūvētas tikai divas telpas ar logiem portika kolonnu fasādē.

No kungu nama ar diviem flīģeļiem līdz aptiekai un skolai

Skrundas muiža, kungu nams, skrundinieku vidū saukta arī par pili, tika celta nomnieka grāfa Gustava fon Lamsdorfa saimniekošanas laikā, kurš te ieradās no Sanktpēterburgas pavadīt skaistas vecumdienas.

Laika gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, jo pēc muižkungu mājvietas un nežēlībā kritušu augstmaņu patvēruma kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Piemēram, 1870. gadā izziņoja Skrundas muižas renti uz 12 gadiem, obligāti paredzot telpas arī pasta stacijai.

Skrundas muiža pārdzīvojusi arī 1905. gadu, kad te uzturējās karaspēks, un abus pasaules karus. Lielākie postījumi muižai tika nodarīti 1915. gadā, kad Venta pie Skrundas bija robeža, kur krievu armija gribēja apstādināt vācu uzbrukumu.

Savukārt 1931. gada rudenī muižas pilī tika atvērta pirmsskolas klase, 1938. gadā tā bija kļuvusi par pilnu sešu klašu pamatskolu un savu misiju pildīja 30 gadus. Muižas viducī ar logiem un durvīm uz Ventas pusi atradās vienīgā zāle svinībām un rīta lūgšanām, starpbrīžu pastaigām un vingrošanai, kora dziedāšanai, kā arī gala eksāmenu telpa. Pēcāk tur atradās internāta mācību telpas ar soliem un tāfelēm.

Skrundas muižas lepnums noteikti ir parks, kur sastopami agrākos laikos stādīti koki, vairāki no tiem var pretendēt uz dižkoka statusu. Muižas priekšā augošie lielie ozoli ir parka skaistākais un senākais objekts. Skrundas muižas parkam ir izstrādāts labiekārtošanas projekts, lai parks atgūtu savu kādreizējo spožumu un eleganci.

Foto: Publicitātes foto

Muižas labais gariņš un teika par Skrundas pilskalna eju

Katrai mājai ir savs gariņš, un kā atklāj muižas pārstāvji, tad mistiskas parādības un neizskaidrojamas lietas notikušas arī Skrundas muižā. Reizēm lustrām izskrūvētas spuldzītes tā, ka tās ir vietā, tomēr nedaudz pagrieztas. Reizēm dzirdama klavieru spēle naktī, kaut gan zālē neviens nav, tāpat sveši nav soļu trokšņi no tumšajām telpām. Neskatoties uz negaidītajiem apciemojumiem, mājas gariņš esot ļoti labsirdīgs, un muižas dāmas, kas šeit ikdienā saimnieko, esot viņu iesaukušas par Rūdi.

Kāda teika vēsta, ka Skrundas pilskalnā esot kāda eja, kas ved pa zemes iekšieni un kuru varot atrast mēnesnīcā. Tajā esot arī akmentiņš, kuram pieduroties, atveras ejas gals. Kā liecina pētījumi, teikas motīvs ir nevis pilskalns, bet gan pati muižas pils, kuras dienvidu spārna velvēto griestu pagrabā ar ķieģeļu grīdu, kas kalpojis par virtuvi, ir bijusi aka ar rokas sūkni.

Foto: Publicitātes foto

Saglabātā pērle – durvju fragments

Skrundas muižas kopējā kvadratūra ar palīgtelpām un tehniskajām telpām ir 1650 m2. Kopumā muižā ir vairāk nekā 50 telpas, kuru skaitā ir muzejs, svinību zāles, kamīnzāle, atpūtas telpa, Skrundas muižas restorāns, konferenču zāle, viesnīcas lobijs. Skrundas muižas muzejā atrodas restaurēts vēsturisko durvju fragments, taču tā arī ir teju vienīgā vēsturiskā liecība no muižas pirmsākumiem, jo pirms atjaunošanas ēka bijusi ļoti kritiskā stāvoklī.

Muižas atjaunošanā saimnieki centušies maksimāli saglabāt vēsturiski vērtīgās detaļas un plānojumu. Ēka no ārpuses ir pietuvināta vēsturiskajam veidolam, ņemot vērā mūsdienu prasības. Tāds pats princips ir attiecināms uz iekštelpām, kas ir pielāgotas viesnīcas, restorāna un svinību vietas vajadzībām.

Veidojot ēkas interjeru, ieturēts vienots stils, domājot gan par eleganci, gan par viesu ērtībām un labsajūtu. Sešos viesnīcas numuros ir atjaunoti vēsturiskie arkveida logi, kas paver lielisku skatu, apgaismo telpu, un sniedz patīkamas izjūtas viesiem. Šie logi, kā izrādās, padomju laikos bija aizmūrēti, taču nu tie atjaunoti vēsturiskajā izskatā.

Foto no muižas:

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!