Vetārsti atklāj biežākās cilvēku kļūdas, rūpējoties par savu mājas mīluli  (2)

Latvijā 694 000 cilvēki par savu mājas mīluli sauc kaķi, bet 376 000 – suni, liecina TNS 2018. gada pavasarī veiktais pētījums. Ik dienu vairāki no viņiem dažādu iemeslu dēļ dodas uz veterināro klīniku. Kamēr vieni kaķa saimnieki ir atnākuši uz ikgadējo pārbaudi, citi ir šeit dzīvnieka veselības problēmu dēļ.

Ir gadījumi, kad dzīvnieks cieš saimnieka neapdomīgās rīcības dēļ – neatbilstoša barības izvēle, paviršība pret vakcinācijām utt. Pieredzes stāstos par saimnieku biežākajām kļūdām, rūpējoties par savu mīluli, dalās veterinārās klīnikas "Dzīvnieku veselības centrs" ārste Liene Aveniņa, "Dr.Beinerta" klīnikas veterinārārsta asistents un 5. kursa veterinārijas students Andris Balodis un veterinārās klīnikas "Anivet" dibinātājs un vetārsts Anatolijs Kovaļonoks.

"Godīgi sakot, es domāju, ka cilvēki tur dzīvniekus, lai nomāktu savu vientulību," uzskata Aveniņa. "Cilvēki ne vienmēr ir uzticīgi viens otram, taču ar dzīvnieku ir citādi – viņš vienmēr būs tev blakus." Neskaitot šo, ir vēl citi iemesli, kāpēc cilvēki nolemj par labu mājdzīvnieka iegādei vai adopcijai – viens vēlas tieši šo sunīti, jo viņš izskatās mīlīgs un jauks, bet cits uzņemas rūpes par ielas kaķi, jo vēlas viņam palīdzēt. Lai kāda būtu bijusi tava motivācija, vetārsti atgādina, ka dzīvnieks prasa vairāk laika, naudas un uzmanības nekā sākumā varētu šķist. "Ir situācijas, kad maznodrošinātas ģimenes paņem kaķi no ielas ar domu, ka vēlas tam palīdzēt, taču, kad kaķim sākas veselības problēmas, kuru ārstēšana izmaksā tiešām lielu naudu, viņš to nevar atļauties. Tur sākas viss absurdums," ar piemēru dalās Aveniņa. "Veterinārā medicīna netiek apmaksāta no valsts puses, un cenas ir ļoti augstas. Es pati vienmēr saku – ja es nebūtu veterinārārste, tad nevarētu sev atļauties dzīvnieku. Ir jārēķinās, ka noguldījumu kontā jābūt 500 eiro, lai vajadzības gadījumā uzreiz vari rīkoties," viņa piebilst.

Arī Balodis piekrīt, ka Latvijā bieži vien dzīvnieku saimnieki nav spējīgi samaksāt par medicīniskajiem pakalpojumiem, kurus ir nepieciešams veikt viņu četrkājainajam draugam. Viņš atklāj, ka dažreiz situācija ir tik dramatiska, ka cilvēks nolemj dzīvnieku iemidzināt tikai tāpēc, ka tas viņam izmaksās lētāk. Veterinārijas students skaidro, ka šādās situācijas viņu māc dusmas un neizpratne. Lai šāds lēmums nebūtu jāpieņem, Balodis uzsver, ka pirms ņemt mājdzīvnieku, noteikti jāpadomā, vai spēj sniegt viņam nepieciešamo. Šeit gluži vietā būtu atgādināt visiem labi zināmo teicienu – "Tu esi atbildīgs par tiem, kurus pieradini."

Sabiedrībā valda uzskats, ka suņiem ir jāēd kauli, taču veterinārijas students uzsver, ka tā nebūt nav. Viņš atklāj, ka ļoti bieži ir nācies operēt ar kauliem pārbarotus suņus. "Viņi var ēst kaulus, bet tikai tad, ja ir pie tā pieraduši," viņš skaidro. "Nekādā gadījumā nevajadzētu dzīvnieku barot ar kaulu šķembām." Tāpat dzīvnieks ar kauliem var aizrīties, vai to šķembas var iesprūst kaut kur suņa gremošanas sistēmā, izraisot nosprostojumu, vai savainot to. Kovaļonoks atklāj, ka arī viņa veterinārārsta pieredzē šādu situāciju netrūkst.

Gluži tāpat kā kauli var nodarīt kaitējumu tava mīluļa veselībai, arī avokado, šokolāde, alkohols un citi produkti var nodarīt ļaunumu tavam sunim. Kuri tie ir? To vari uzzināt šeit. Savukārt te vari plašāk iepazīties ar cilvēku pieredzes stāstiem un veterinārārstu viedokli par dažādiem barošanas veidiem – svaigēšanu, veģetārismu un vegānismu.

Paēst, padzirdīt un izvest ārā ir viena lieta, bet ir šķirnes, kurām, lai justos laimīgiem, ir nepieciešamas pat stundu garas pastaigas vairākas raizes dienā un citas fiziskas aktivitātes. Kamēr franču buldogs nogurs diezgan ātri, tāpēc ārkārtīgi liela fiziskā slodze var sunim drīzāk pat kaitēt, nevis palīdzēt, savukārt, piemēram, ungāru vižla regulāri jāved kārtīgi izskrieties. Aveniņa piebilst – ja dzīvnieks netiek pietiekoši nodarbināts, tas var negatīvi iespaidot viņa veselību un psiholoģisko stāvokli – var parādīties pēkšņa agresija vai nomāktība.

Veterinārārsti atgādina – pirms nolem par labu dzīvnieka iegādei, kārtīgi iepazīsties ar izvēlētās šķirnes īpatnībām un vajadzībām. Vairāk informācijas par daudzām suņu un kaķu šķirnēm vari iegūt arī portāla "Mans Draugs" sadaļās "Suņu šķirnes" un "Kaķu šķirnes", kur atradīsi izsmeļošu informāciju par katru šķirni, to tipiskajām iezīmēm, izskata standartiem, izcelsmi, kopšanu un biežāk sastopamajām veselības problēmas, kā arī saimnieku pieredzes stāstiem. Tāpat noder aprunāties ar izvēlētās šķirnes audzētājiem un saimniekiem, kuri palīdzēs saprast vai skaistais sunītis būs piemērots tavam dzīves ritmam.

Pēdējo gadu laikā suņu saimnieki ir kļuvuši atbildīgāki un nodrošina savam mīlulim visas nepieciešamās vakcīnas, taču ar kaķu īpašniekiem ir citādi. Balodis stāsta, ka tieši murrātāju saimnieki pret vakcīnām izturas vieglprātīgi. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nosliecas par labu šādam lēmumam ir uzskats, ka kaķis nevar saslimt, jo visu laiku uzturas iekštelpās, taču tas ir tālu no patiesības. "Arī, aizejot uz veikalu, cilvēks ar ielas apaviem var mājās atnest slimības un vīrusus," skaidro Balodis. "Latvijā pa ielām kaķi staigā gandrīz visur, un lielākā daļa no tiem ir dažādu slimību nēsātāji." Kovaļonoks piebilst, ka bieži vien cilvēki atrunājas ar savu aizmāršību, taču "Es aizmirsu" nevajadzētu kļūt par iemeslu, kāpēc cieš suņa vai kaķa veselība.

Vairāk par to, kādas vakcīnas pasargās tavu mīluli no dažādām saslimšanām un cik bieži tās ir nepieciešams veikt, vari uzzināt, izlasot šo rakstu.

Andris stāsta, ka dažreiz rodas sajūta, ka cilvēki uzskata – ārsts vēlas, lai tiek veiktas konkrētās izmeklēšanas tikai tāpēc, lai no pacienta izspiestu naudu. "Tā ir kaut kāda kolhoza laika domāšana, kas daudziem cilvēkiem ir saglabājusies, un nav jau tā, ka tikai tāpēc, ka es nolēmu sunim veikt asinsanalīzes, kas viņa saimniekam izmaksās nedaudz dārgāk, mani gaida algas pielikums," viņš skaidro. "Cilvēkiem ir jāsaprot, ka ir tik daudz slimību, ka, lai konstatētu vienu konkrētu, ir nepieciešams veikt asinsanalīzes, rentgenu un citas pārbaudes."

Gan Aveniņa, gan Balodis ik dienas sastopas ar suņu un kaķu saimniekiem, kuri ar internetā pieejamās informācijas palīdzību paši jau ir noteikuši dzīvniekam diagnozi. Aveniņa stāsta, ka šāda saimnieku rīcība nereti mulsina ārstus un traucē veikt precīzu diagnostiku. Balodis uzskata, ka tas ir saistīts ar cilvēku neuzticēšanos vetārstiem: "Man ir tāda sajūta, ka Latvijā brīžiem cilvēkiem šķiet, ka viņi var visu izlasīt internetā. Viņi atnāk uz klīniku un saka, ka izlasījuši internetā, ka jābūt tā un šitā, ar tādu attieksmi, kas liek man noprast, ka viņi uzskata, ka šajā jomā ir zinošāki par kādu, kurš to ir sešus gadus studējis un pēcāk vēl praktizējis. Tajos brīžos man šķiet, kāpēc šis cilvēks vispār ir atnācis uz konsultāciju, ja jau viņš visu ir izlasījis internetā?"

Balodis stāsta, ka daudzi cilvēki uzskata – suns ar ērču encifalītu neslimo, līdz ar to šie zirnekļveidīgie parazīti viņam ir nekaitīgi, taču arī šis uzskats ir maldīgs. Ērces var pārnēsāt babeziozi, Laimas slimību un citas dzīvniekam bīstamas saslimšanas. No ērces, kas inficēta ar babeziozi, suņa asinīs var iekļūt parazīti –vienšūņi, kas iznīcina eritrocītus, kā rezultātā iestājas anēmija un veidojas orgānu bojājumi. Andris skaidro, ka tā ir smaga un grūti izārstējama slimība. To neārstējot, inficēts suns dažu dienu laikā var iet bojā. Tāpēc arī suņiem jāveic aizsardzība pret ērcēm, izmantojot speciālās kakla siksnas, skausta pilienus vai tabletes. Vairāk par to, kā pasargāt savus četrkājainos draugus no ērcēm, lasi šeit.

Kovaļonoks stāsta, ka cilvēki pavirši izturas arī pret dzīvnieku attārpošanu vai atblusošanu. Viņš atgādina, ka dzīvnieks pret cērmēm un blusām jāapstrādā katru trešo mēnesi. Sīkāk par mājdzīvnieku attārpošanu vari uzzināt šeit.

Kovaļonoks atzīst, ka viena no biežākajām kļūdām, ar kuru viņam savas darba pieredzes laikā ir nācies saskarties, ir saimnieku vēršanās pēc palīdzības pēdējā brīdī. Viņš stāsta, ka bieži vien ir gadījumi, kad cilvēki atved savus dzīvniekus uz veterināro klīniku tad, kad suns vai kaķis nav nokārtojies jau trīs dienas vai klibo jau vairāk nekā nedēļu. "Jāiedomājas sevi šajā situācijā," piebilst Kovaļonoks. "Kā jūs paši justos, ja nebūtu nokārtojušies vairākas dienas?" Vetārsts skaidro, ka šādos gadījumos pie ārsta ir jāvēršas pēc iespējas ātrāk, jau otrajā dienā. Nevajadzētu gaidīt, kad simptomi paši pāries vai dzīvnieks aiz sāpēm atteiksies pārvietoties.

Balodis piebilst, ka, iespējams, daudzas no šīm kļūdām tiek pieļautas informācijas trūkuma dēļ, pie kā ir vainojami arī vetārsti, taču tikpat daudzos gadījumos tā vienkārši ir saimnieku nolaidība un bezatbildība.