Neatliekami darbi augļu un ogu dārzā augustā  (1)

Ļoti strauji mainās sezonas augļu un ogu klāsts, kas varētu priecēt gardēžus un dārzu mīļotājus. Karstums vasaras sākumā, kas to veicināja, nodrošināja arī labvēlīgus apstākļus kaitīgo organismu attīstībai, tostarp lapsenēm. Tās šobrīd ir tik daudz, ka saldiem augļiem kā bumbieriem, nedod nekādas iespējas nonākt līdz mums, tos sagraužot kokā. Ļoti jāuzmanās no šiem dzēlīgajiem kukaiņiem, kad vācam plūmju, bumbieru un ābolu ražu. Bez ražas to dēļ var palikt arī vīnogu cienītāji. Tamdēļ varbūt pat ir vērts apsvērt pašūt tādu kā izkaru auduma maisiņus, kuros paslēpt ogu ķekarus no šiem nadzīgajiem kukaiņiem. Lapsenes savā ziņā ir arī kā sava veida sanitāri, nesmādē arī puves, citu kaitēkļu iebojātos augļus. Ja nepaspēja novākt saldo ķiršu ražu, tad lapsenes noteikti arī tur palīdzēja – notīrot visu līdz pat kauliņam.

Ja vien neesat ko labu paveikuši, lai mazinātu tinēju (ābolu un plūmju tinēju) – kāpuru daudzumu dārzā, kas sagrauž ābolus un bumbierus vai plūmes, to darbību dārzā, tad var paveikties un lielāko daļu ražas var nākties kraut ķerrā un stumt uz kaudzi. Šo naktstauriņu kāpuru bojātie augļi it kā priekšlaikus sāk gatavoties un birt. Tiesa gan šie augļi nebūs sasnieguši to labākās garšas īpašības, nebūs izauguši tik lieli cik varētu. Bieži vien šos kāpuru ēstos augļus bojā arī puves. Kāpuri arī izkārnījumus pēc sevis būs atstājuši turpat, kur ēduši, kas nemaz nav veselīgi mums, cilvēkiem. Ne velti saka: "Pirmās plūmes neēdiet, tās noteikti būs ar "gaļas pildījumu". Lai būtu drošs, ka vismaz kāpuru nesatiks ābolā, būtu jāpārliecinās vai tajā ir vismaz divi caurumi. Bieži vien ābolā un bumbierī kāpurs iegrauzies caur augļa kausiņu, ko nemaz tā vienkārši pa gabalu pamanīt nevar.

Ja pavasarī izskatījās, ka augu attīstība vēsajā pavasarī iekavējas, salīdzinot ar pēdējiem diviem gadiem, vai praktiski beidzot atkal bija vienā ritmā ar ierastiem procesiem ierastā laika rāmī, tad karstums to visu iedzina un pat pasteidzināja. Ne velti aveņu un zemeņu ražas laikā vairs nevarēja saprast, kura no šķirnēm ir agrāka un kura vēlīnāka, praktiski ienācās vienlaikus. Arī krūmmellenes un smiltsērkšķi ir pasteigušies, kurus plosa strazdi un vārnas. Upenēm nevarēja saprast to gatavību, it kā melnas, bet zaļas vēl. Savukārt, ja vien pietika mitruma, augi auga griezdamies.

Tas tik vien nozīmē, ka laika un darbu cikls iet savu ritējumu un atkal ir piemērots brīdis, lai vēlīnākām ābeļu šķirnēm vainagu izgaismotu, laužot, griežot (labāk lauzt) dzinumus, kas sabiezina vainagu – tā izceļot augļus saulītē, kas pateicībā labāk krāsosies, tuvojoties to ražas vākšanas laikam un krasāk izpaužoties nakts un dienas temperatūras starpībai. Mazāk brūces būtu bijis un ātrāk tās aizaugtu, ja jaunie nevietā augušie dzinumu tiktu izlauzti jau jūnijā.

Pēc ražas vākšanas ir piemērots laiks, lai ķertos klāt ķiršu vainagu veidošanai – lielākoties retināšanai, t.sk. nolīkušo skābo ķiršu kailo zaru atjaunošanas, nogriežot nolīkušo, bieži vien arī sauso zaru daļu līdz kādam dzīvam, augšup vērstam sānzaram ar pietiekami spēcīgu pieaugumu. Skābajiem ķiršiem šos zarus vasarā ir pietiekami labi pamanīt, pirms lapu nobrišanu nav raisījusi tāda ķiršu slimība kā ķiršu lapbire. Tas dažām mazāk izturīgām šķirnēm kokus bez lapām mēdz atstāt jau vasaras otrajā pusē tā mazinot šo koku ziemcietību. Ja šo darbu atstās skābiem ķiršiem kā 'Latvijas zemais' līdz pavasarim, tad noteikti būs daudz sarežģītāk pamanīt sausos zarus.

Saldiem ķiršiem savukārt jaunos dzinumus, kas aug nevietā, veido blīvu zarojumu, izgriežam atstājot šo jauno dzinumu celmiņu ar četriem līdz pieciem pumpuriem. Nogriežot visu zaru līdz tā pamatnei (valnītim), saldajiem ķiršiem tiks iznīcināta arī daļu turpmāko gadu ražas, jo šo jauno dzinumu pamatnē lielākoties veidojas ziedpumpuri. Saldo ķiršu vecākiem ražojošiem zariem der veikt arī to atjaunošanu, atrodot kādu sānzaru ar labāku pieaugumu, līdz kuram nogrieztu nolīkušo vecāko zara daļu. Ja vien ražas laikā tas nav paveikts, var ķerties arī pie koku pazemināšanas – izgriežot galotni un atstājot zemāk esošos lielākos pamatzarus, tā teikt, veidojot kausveida vainagu.

Ātrā tempā, sekojot vasaras avenēm, nāk gatavas arī rudens avenes, kurām raža veidojas uz šajā vasarā izaugušajiem dzinumiem. Lai pasargātu no laikapstākļu untumiem, jebkurš dārznieks var uztaisīt tām improvizētu rindas platuma nojumīti ar, piemēram, 1 m plata plēves jumtiņu. Svarīgākais uzdevums būtu pasargāt jau gatavās ogas no samirkšanas lietū, jo citādi avenes drīz vien pārņems pelēkā puve, ja ne turpat krūmā, tad drīz vien, parādoties uz novāktām ogām. Ja vēl vēlāk šo seguma konstrukciju un avenes, nākot rudens salnām, no sāniem apvītu ar agrotīklu, rudens aveņu ražas laiks tiktu izstiepts līdz pat ziemas salam.

Savukārt vasaras avenēm tikpat steidzīgi būtu jāizgriež jau noražojušie, slimību, kaitēkļu pārņemtie sausie zari. To darīt vajadzētu cik vien zemu tas iespējams. Tas aveņu stādījumu ļaus noturēt veselīgāku un ilgāk ražot spējīgāku arī nākamajā sezonā. Kad raža novākta ogulājiem, tad arī ērkšķogām, jāņogām un upenēm var izgriezt vecākos, nolīkušos vai bojātos zarus, to daļas, dodot vietu jaunākiem.

Pirms plānojam rudenī stādīt gardāko, saldāko šķirni savā dārzā, ir vērts iepazīt tās sezonas laikā, lai izprastu ne vien to garšas īpašības, bet arī, lai izzinātu, kā tās kopt un veidot, ar kuru "gardēžu" postījumiem vairāk būtu jārēķinās. Dārzkopības institūts sadarbībā ar Latvijas augļkopju asociāciju un saimniecībām visā valstī šajā vasaras nogalē, cik vien tas būs iespējams, rīko lauku dienas, kur to visu varēs mēģināt izzināt, skat vairāk "Tehnoloģiju pārneses centra" aktuālo notikumu kalendārā. Ar iekrātu zināšanu bagāžu, lai izdarītu pareizo izvēli, tad ir vērts meklēt, kur gūt un pēc arī iestādīt savā īpašumā kādu no šķirnēm, skatot kokaudzētavu katalogus tos starp institūta piedāvāto, kur visbiežāk būs pieejamas tieši jaunās un perspektīvās šķirnes arī plūmēm, ķiršiem un citiem.