Foto: Shutterstock
"Ziemu apēst, sniegu apēst kā konfekti..." un daudz citu dziesmu un dzejas varianti, kas mūs var uzmundrināt un rosināt darboties arī ziemas saltumā. Arī tautas dziesmās un ticējumos var atrast padomus darbiem dārzā saistībā ar ražu nākamā gadā. Kādā no saulgriežu ierašām ir teikts, ka jādodas dārzā sniegu purināt no augļu kokiem, lai nākamgad būtu laba raža. Tam, kā jau noprotams, ir racionāls pamats. To vislabāk raksturoja situācija decembra sākumā, kad pie zariem pieledojis sniegs krājās kaudzēm un zaros radīja vēl vienas bagātīgas ražas spriegumu. Tam varēja būt sekas, un, līdzīgai situācijai atkārtojoties, var sekot lūzuši zari, jo sevišķi tie zari, kas veido šauru zaru žākles – bez mehānisko zaru izturību nodrošinoša valnīša un plata atzarošanās leņķa.

Vēl kādas saulgriežu izdarības saistītas ar cirvja piesišanu pie neražojoša koka stumbra, vai citos līdzīgos veidos radot kādus bojājumus, cerot, ka tādi koki sāks ražot labāk. Tam arī ir rodams racionāls pamats, attiecinot to uz labāku ziedpumpuru ieriešanos, kas var solīt labāku ražu pēc kāda gada. Līdzīgi paņēmieni, ko dažkārt dārznieki ir darījuši, saucami par "gredzenošanu", kad tiek traucēta augu saražoto ogļhidrātu plūsma no mizas uz saknēm. Tā teikt, pieaugot ogļhidrātu koncentrācijai, tiek inducēta ziedpumpuru veidošanās un koku ātrāka nobriešana. "Gredzenošana" gan būtu veicama pavasarī. Ja kādam tīk eksperimentēt, tad labāk sākt tikai ar kādu zaru.

Vēl ticējumi vēsta – ja Ziemassvētku laikā salst (pie debesīm var saskatīt zvaigznes), sagaidāms, ka būs laba augļu raža. Šis ticējums visticamāk saistāms ar novērojumiem, ka tad ir mazāk aukstuma viļņi ziemas otrajā pusē un mazāki salnu draudi pavasarī. Kāpēc tas ir svarīgi? Atbilstoši norisēm dabā, šobrīd augļu koki atrodas dziļā miera periodā, un atkušņi tiem neliek mosties un plaucēt pumpurus. Vēlāk (kā nu kurai sugai – jau janvāra beigās, februārī un martā), kad miera periods būs vairs tikai piespiestā veidā, niecīgs sals pēc tāda pamatīgāka atkušņa, jo sevišķi glēvākām kultūrām, var bojāt ziedpumpurus, kuri jau būs gatavi pavasara sprādzienam.

Koku saknēm gan īsti miera nav arī šobrīd – ja vien temperatūra augsnē ir virs nulles, tās turpina darboties. Tāpēc svarīgi, lai arī ziemas laikā dārzā nekrātos ūdens. Tam aizpildot visas augsnes poras, saknēm var trūkt gaiss. Liekais ūdens novadāms uz zemākām vietām un grāvjiem. Lai sniegūdens notek, nevis sasalt turpat uz vietas, ieteicams parakt grāvīšus.

Labi būtu pasargāt dārzaugus no kailsala, kad iestājas ilgstošs aukstums kādā bezsniega periodā. Tam var izmantot dažāda veida irdenu un sausu mulčējamo materiālu – skaidas, šķeldu, salmus, kūdru u.t.t. Svarīgi šādā gadījumā, kad tiek bērta uz sasalušas zemes, pavasarī laikus to noraust nost, lai augsne var laicīgi atkust un iesilt.

Ja uzkrīt sniegs, kas veido lielas kupenas, arī tas spēs sekmīgi sargāt saknes – līdzīgi kā mulča. Ja zeme iepriekš piesalusi, tad, lai aukstākā laikā pasargātu stumbru un resnāko zaru pamatnes tādām jutīgākām kultūrām kā, piemēram, plūmes, ir vērts piemest sniegu vēl klāt.

Sliktāk būs, ja sniega sega veidojas uz nesasalušas zemes. Šādos gadījumos zem sniega var būt pat diezgan silts, un saknes patērēs vairāk enerģijas, un sāksies sušanas procesi – arī stumbrs zem sniega var izsust. Tādā gadījumā sniegu ap kokiem (zem to vainaga) vajadzētu piebradāt un pieblīvēt, lai tas caursalst. Tam atbilstošs būs ticējums, ka augļu ražas veicināšanai Ziemassvētkos pa dārzu jāskrien basām kājām. Sniega sablīvēšana mazinās arī iespēju grauzējiem pārvietoties zem sniega, meklējot ne vien kādu kritušu augli, sēklas, bet arī kādās garšīgākas ābeļu šķirnes stumbru, ar ko mieloties.

Jau daudz kur ir minēts, ka stumbru no grauzējiem var pasargāt, tos piesedzot ar dabīgiem materiāliem – egļu zariem, niedrēm vai speciāliem tīkliem. Ja stumbri ir piesegti (sevišķi jaunie koki un glēvākie augļkoki), tie tiks pasargāti arī vēlāk ziemā no sildošajiem saules stariem, kad dienas paliks garākas, kas var radīt stumbra apdegumus vai mizas plaisāšanu, un tālāk jau tās atlobīšanos. Tas parasti novērojams, kad ir skaidras debesis un pa dienu silda tīkama saulītē, bet naktis ir aukstas. Ja stumbri nav šādi aizsargāti, tos var balsināt, lai saules staru sildošā iedarbība būtu mazāk izteikta. Tas gan būtu darāms kādā sausākā atkušņa periodā, kad nesalst pašam, un arī koku miza, jo sevišķi jaunākiem kociņiem, netiek saldēta.

Foto: Shutterstock

Svarīgi dārzu ziemā uzmanīt un skatīties, lai garauši neiejustos dārznieku lomā, apkožot dzinumus un noplēšot mizu. Stirnas var nolobīt (nokost) pumpurus no zariem. Pret dārza ciemiņiem vislabāk palīdzēs atbilstošs žogs ap dārzu. Papildus izmantot var atbaidošu smaržu izgarojošu līdzekli, kas dzīvniekiem neies pie sirds.

Vēl ticējumos tiek norādīts, ka laba raža gaidāma, ja Ziemassvētku vakarā tiek pārcilāti darba rīki. Tas skatāms arī plašākā tvērienā – jau tagad gatavojamies nākamajai sezonai, sakārtojam instrumentus un plānojam to, kas būtu vēl vajadzīgs. Lasām un meklējam informāciju, lai pienākot pavasarim būtu skaidrs rīcības plāns, kādas šķirnes potēt vai stādīt, un kā tās veidot.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!