Foto: Shutterstock
Lai vasaras sākumā podi būtu pilni petūniju vāliem, tās jāsēj agrā pavasarī. Un, lai gan nereti dzirdēts, ka petūnijas stādiņa izaudzēšana mājās ir sarežģīts process, kam jāvelta daudz pūļu, nodrošinot pareizos augšanas apstākļus, tās nav grūtāk izaudzēt kā jebkuru citu puķi.

Nokarenās petūnijas var sākt sēt februārī, parastās – mazliet vēlāk, līdz pat marta beigām vai pirmajām aprīļa dienām. Taču vērts ņemt vērā, ka labāk petūnijas stādīt vēlāk nekā agrāk, jo pavasarī dienas joprojām ir diezgan īsas, bet stādiem vajag gan gaismu, gan siltumu, lai tie būtu veselīgi un raženi.

Kā izaudzēt spēcīgus petūniju stādus, stāsta dārzniecības “Puķu sēta” saimniece Inita Zepa.

Jāizvēlas piemērots substrāts

Petūniju sēklas sēj irdenā, smalkā sēšanai paredzētā substrātā, kas ir gaisa un mitruma caurlaidīgs. Tam īpaši piemērots ir kūdras substrāts KKS-1, jo tajā ir īpašas barības vielas, kas augiem nepieciešamas augšanas sākumā. Petūnijas nevajadzētu sēt dārza augsnē, kurā var būt nezāļu sēklas un patogēni (mikroorganismi, kas izraisa slimības, pret kurām jaunie stādiņi var būt īpaši uzņēmīgi), un substrātā, kas paredzēts salātiem un dārzeņiem, jo tam ir augsts pH līmenis, kas petūnijām nepatīk (petūnijām piemērots ir 5,5–5,8 pH).

Virs substrāta ieteicams uzbērt nelielu slāni ar tīrām, smalkām smiltīm, jo tas palīdzēs uzskatāmāk sekot līdzi mitruma līmenim un noteikt, kad dīgsti jāaplej. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka visbiežāk pieļautās kļūdas, kuru dēļ dīgsti izstīdzē vai iet bojā, ir to iekaltēšana vai pārliešana.

Nevis aplej, bet apsmidzini!

Petūnijas var sēt ar parastām vai pilētām sēkliņām, kas iestrādātas īpašā apvalkā. Pilētās sēkliņas substrātā var viegli iespiest, bet parastās – tikai uzkaisa pa virsu. Ņemot vērā, ka petūniju sēkliņas ir ļoti sīkas un dīgšanas periodā tām vajadzīga gaisma, svarīgi tās neapbērt ar augsni.

Minimālais attālums sēkliņai no sēkliņas ir centimetrs, pusotrs, ideālā gadījumā – trīs. Petūnijas nevajadzētu sēt sabiezināti, jo starp dīgstiem būs konkurence un tie izstīdzēs.

Sagatavoto sējumu apsmidzina ar istabas temperatūras ūdeni, izmantojot pulverizatoru, nevis lejkanniņu. Pulverizatoru audziņu apsmidzināšanai ieteicams izmantot visu dīgšanas periodu, lai neizskalotu sēkliņas un vēlāk – smalkos dīgstus.

Jaunos dīgstus ar ūdeni jāsmidzina pēc apstākļiem, nevis konkrēta grafika, tāpēc jāuzmana substrāta mitrums, kam labi noder jau pieminētā smilšu kārtiņa – ja tās ir sausas, laiks apsmidzināt sējumu, ja mitras, vēl ne. Sekot substrāta mitrumam ir svarīgi, lai neiekaltētu vai nepārlietu dīgstus. Zemei jābūt viegli mitrai, bet ne slapjai, citādi var rasties puve un dīgstošais augs nopūs.

Dīgsti jālej ar tīru ūdeni, nepievienojot minerālvielas, jo tās augus apdedzinās. Vēlāk, kad petūnijas ieskaņojušās un jau aug paliekošajā vietā, tad vislabāk tās ir laistīt ar lietus ūdeni. Ja tas nav iespējams, tad krāna ūdenim pievieno citronskābi (naža gals uz litru), lai nerastos hloroze, jo petūnijām patīk skāba vide.

Kad substrāts apsmidzinātas ar ūdeni, traukam pārklāj pāri plēvīti, atstājot mazu spraudziņu vai, ja tas noklāts pilnībā, ar koka irbulīti izveido tajā nelielus caurumiņus – tā dīgstiem piekļūs gaiss un veidosies dīgšanai piemērots mikroklimats. Ja trauks netiks pārklāts ar plēvi, sēklas izžūs. Plēve jāņem nost no trauka, kad parādījušās pirmās dīgļlapiņas.

Svarīgākais – gaismas un temperatūras balanss

Lai stādi būtu veselīgi un spēcīgi, svarīgs ir gaismas un temperatūras balanss. Sagatavoto sējumu jātur siltā istabā uz palodzes, kur ir vairāk gaismas, bet jāpārbauda, vai no loga nepūš augsts gaiss. Petūnijas ir neizturīgas pret salnām un aukstumu, īpaši to audzēšanas periodā.

Dīgšanai piemērota temperatūra ir apmēram +20 grādi, bet, ja tā ir zemāka, vajadzēs nodrošināt, ka sējums stāv vietā, kur piekļūst vairāk gaismas. Ja telpā būs ļoti silti – jau virs 20 grādiem, bet gaismas būs maz, dīgsti vārguļos un izstīdzēs.

Lai aug kopā, līdz saskaras lapiņas

Nodrošinot piemērotus gaismas un temperatūras apstākļus, petūnijas sadīgs pēc septiņām līdz desmit dienām. Savukārt īstās lapiņas un sakņu sistēma izveidosies apmēram mēneša laikā. Kad tas noticis un dīgsti izstiepušies tik gari, ka lapiņas saskaras, laiks pārstādīt podos.
Veselīgus jaunos stādiņus ar izveidojušos sakņu sistēmu podos pārstāda rupjākā substrātā, kas nesablīvējas un ir piemērots ziedošajām puķēm un kura sastāvā ir māls. Šos podus jānovieto gaisā, bet nedaudz vēsākā vietā – apmēram 15 grādu temperatūrā, lai sakņu sistēma nostiprinās un augs neizstīdz. Ja tas tomēr notiek, tad jānolauž galotnīte, lai veidotos sāndzinumi.

Ja laiks ir silts un jaunajiem stādiem nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi, jūnijā sagaidāma bagātīga petūniju ziedu rota.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!