Mājas kā mākslas darbs, kurā nav vietas mēbelēm no veikala

Mārika un Andress Alveli iepazinās pirms 20 gadiem "Saru lauvabrik" fabrikā Viru. Andress bija personāla menedžeris, un palīgos viņam nozīmēja jaunu sievieti. Tā iesākās viņu ceļš uz laulībām un kopēju māju, kuras meklējumus viņi uzsāka uzreiz pēc kāzām.

Pahtpē skaistums

Pahtpē ciemats atrodas netālu no Repinas–Varskas šosejas Igaunijas dienvidaustrumos. Pirms desmit gadiem te dzīvoja tikai 84 cilvēki, no kuriem trīs piederēja Alvelu ģimenei. "Sākumā es nebiju sajūsmā par šo saimniecību – viss bija tik pamests un nolaists," atzīstas 53 gadus vecā Mārika, kura šobrīd strādā par bērnudārza audzinātājas palīgu. Viņas vīrs Andress (47 gadi) joprojām aizrāvies ar kokgriezumiem un no bērnības ne ar ko citu nav nodarbojies, nedz arī mācījies.

"Man uzreiz iepatikās šī vieta – tuvu asfaltētai šosejai un citām dzīvei nepieciešamām lietām. No visām ēkām, kas atradās saimniecībā, saglabāt varēja tikai māju, visu pārējo nācās nojaukt. Šobrīd mēs ar ģimeni esam atjaunojuši visas saimniecības ēkas," pieticīgi bilst Andress. Tāpēc, ka vienkārši par "restaurāciju" to darbu, ko paveikusi Alvelu ģimene, nenosauksi – saimniecība kļuvusi par īstu mākslas darbu. Visas sešas ēkas nokrāsotas zviedru namiņiem raksturīgajā tumšsarkanajā krāsā, tās ierāmē sniegbalta apdare, kas piestiprināta ēku ārējām sienām. Un to visu izdomāja pats Andress.