Foto: Shutterstock
Tāda tā latviešu cilvēka būtība — redz zemes pleķīti, uzreiz grib iekārtot puķu dobīti, lai smuki. Privātmājā vai laukos ar to nav nekādu problēmu, sēj tik un stādi, cik un ko sirds kāro, bet kā ar Rīgu?

Rīgas vēsturiskajā centrā apstādījumu un zaļās zonas pienākumus pilda parki un koki ielu malās, jo pie mājām ļoti maz zemes gabaliņu, ko varētu izmantot puķu dobju ierīkošanai, un tie pārsvarā aizaudzēti ar viegli kopjamajiem zālājiem komplektā ar kādu dekoratīvu krūmu. Pagājušā gadsimta sākumā, būvējot lielos, plašos īres namus, zaļā zona nebija prioritāte — šajās ēkās dzīvojošajiem tagad jāizlīdzas labākajā gadījumā ar puķu kasti pie loga.

Pavisam cita situācija ir tālāk no centra, mikrorajonos, tur zaļā zona ir plaša, arī starp mājām. Atceros, bērnībā ar draudzeni ierīkojām savu puķu dobīti piecstāvu mājas otrā pusē, kur bija plašs zāliens un auga košumkrūmi. Sētniece neiebilda, un tā mēs tur pāris gadus rušinājāmies. Kad interese zuda, visu atkal pārņēma zāliens. Kā ir tagad? Vai pieļaujama šāda pašdarbība? Izrādās, tas nav nemaz tik vienkārši, vismaz teorijā, bet reālā situācija rāda, ka apņēmīgu cilvēku mums ir gana un puķes zied pa visu Rīgu.

Visas mājas Rīgā kādam pieder — privātīpašniekam, īpašnieku kopībai, pašvaldībai vai valstij, un katrs no īpašniekiem var lemt, kāda būs ēkas apkārtne, ar puķu dobēm vai bez tām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!