Foto: Privātais arhīvs
"Biju vīram teikusi – ja man reiz uznāks vēlme kaut ko audzēt, tās varētu būt piparmētras," stāsta Guna, kura, kā pati smaidot saka, klausot iekšējai balsij un uzticoties apstākļu sakritībai, nu tikusi pie vesela lauka dažādu mētru. Mētras Gunu bija sajūsminājušas jau sen – tām ir tik daudz veidu, smaržu un garšu. Tik daudz pielietojumu – svaigas mētru lapas lieliski papildina dzērienus un piešķir nepieciešamās garšu nianses kulinārijas meistardarbos, bet žāvētā veidā kalpo par lielisku tēju ziemas saltajos vakaros. Tomēr ilgu laiku sapnis par savu mētru dārzu palika vien ideju līmenī.

"Man bija stabils darbs finanšu jomā un nebija ne laika, ne vaļas par kaut ko tādu domāt nopietnāk. Turklāt es – kā jau lauku bērns, kas bija devies dzīvot uz pilsētu, – visiem teicu: es jau nu tiešām neko neaudzēšu. Jaunības maksimālismā šķita, ka es tiešām neko audzēt nevēlēšos un tas nav domāts man, turklāt iepriekšējais darbs bija tieši tādas, kādu studiju gados biju vēlējusies."
Tomēr laiks rit, situācijas mainās, un vienubrīd Guna sapratusi – kaut kas dzīvē ir jāmaina. "Tajā mirklī domāju par mētrām – ja ne tagad, kad vēl pamēģināšu?" Ar degsmi acīs un entuziasmu sirdī sieviete pasūtīja pirmos mētru stādus, uzsākot savā dzīvē jaunu nodaļu. Šovasar ir Gunas mētru dārza otrā sezona – līdz šim piedzīvotas gan rūgtas vilšanās, gan jūsmīgi pārsteigumi.

Mētras nebeidz pārsteigt

Mētru šķirņu dažādība ir mērāma simtos, kamēr Latvijā stādaudzētavu piedāvājumos iespējams atrast mazu daļu no tām, norāda mētru cienītāja. Pirmā mētra Gunas lauku īpašumā mājo jau krietnu laiku – tā ir pie īpašumā esošā dīķa ieaudzētā upes mētra, kuru Guna bērnībā pārnesusi mājās. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!