Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Vasarā nav obligāti jāmēro tāls ceļš, lai redzētu elpu aizraujošus skatus. Atliek vien paņemt savu vismīļāko kompāniju, ielēkt automašīnā un doties kādas dabas takas virzienā. Purva taku šarms ir saullēkti, piejūrā esošās dabas takas ļauj apvienot pastaigu ar peldi, bet meža biezokņu takas liek sevi mazliet izaicināt un sparīgāk izkustēties. Lūk, sešas dabas takas, kas būs ideāls vienas dienas galamērķis!

Dabas procesu taka Papē

9,1 kilometru garā Dabas procesu taka burtiski piedāvā izzinošu pastaigu caur piecām ekosistēmām: ezeru, pļavu, mežu, purvu un kāpām, un katra no tām atklāj, kā veidojas dabas ainava dažādu dabas procesu, piemēram, ūdens, uguns, vēja, lielo zālēdāju, ietekmē. Dabas procesu taka ved gar Ķoņu ciemu virzienā uz Nidas purvu, kas ir vienīgais purvs Latvijā, kas atrodas tik tuvu Baltijas jūrai, savukārt purva rietumu pusē ir izbūvēta dēļu laipa, kas aizved pie skatu platformas purva vērošanai. Tālāk taka pagriežas uz jūru un ved gar jūras krastu ar baltu un smalku smilšu liedagu, kas aizved atpakaļ uz Papes kanālu Papes ciemā.

Teirumnīku purva taka

Foto: DELFI

Ainaviskā Teirumnīku purva taka atrodas starp Lubāna ezeru un Orenīšu dīķiem, un tajā izveidota ap 800 metru gara laipa, kas ļauj iepazīties ar Teirumnīku purvu, kas ir daļa no Lubāna mitrāja, un tā augu valsti (spilves, rasenes, kosas un citus augus), kā arī aplūkot Teirumnīku ezeru, ko pavasarī un rudenī kā pulcēšanās vietu izmanto daudzi migrējošo putnu bari. Laipas taka gan nav lokveida – gājiena sākumpunktā iespējams nokļūt, ejot atpakaļ pa laipu vai arī pa meža ceļu, kas met loku gar purva malu.

Purezera taka

Četrus kilometrus garā Purezera taka netālu no Limbažu-Alojas ceļa, un ved pa skaistu vecu mežu, bet pēc tam aplī ap purva ezeru, pie kura atrodas arīdzan ainaviska piknika vieta, kā arī skatu peldošas skatu platformas un ugunskura vietas. Taka slapjākajās vietās ved pa koka laipām un tiltiņiem, bet citur vijas pa skujām piebirušu vecu priežu mežu, savukārt visapkārt ezeram plešas bagātīgas vaivariņu jeb savvaļas rozmarīna audzes. Purezera takas malās izvietoti arī informācijas stendi, kā arī iespējams viedtelefonā nofotografēt kvadrātkodu un uzzināt par šejienes dabas bagātībām sīkāk.

Vasenieku purva taka

Foto: F64

Vasenieku purvs atrodas Stiklu purva dabas liegumā, kas izveidots 1977. gadā, un ir lielākais augsto purvu komplekss Kurzemē. Šī būs īstā vieta tiem, kuri vēlas aizbēgt no pilsētas burzmas un trokšņiem. Purva ainava ļaus atpūsties gan acīm, gan prātam, un, tā kā četrus kilometrus garā taka ir apļveida, izmainīšanās ar pretī nākošajiem netraucēs baudīt vienatni. Purva taka vijas gar gleznainām purva lāmām, kuras iecienījuši ūdens putni. Vasenieku purva takā ir arī izbūvēta skatu platforma, kur piestāt un notvert dabas skaistumu no augstāka punkta.

Slutišķu gravu taka

Foto: Publicitātes foto

Dienvidlatgales reģionā esošā Slutišķu gravu taka vijas pa Latvijas Valsts mežu apsaimniekotā ainaviskā meža dabas parka "Daugavas loki" teritoriju. Takas kopējais garums ir aptuveni divi kilometri, un tajā pieejami divi dažādi grūtību līmeņi. Sarežģītākais maršruts ved cauri vairākām gravām, liekot kāpt augšā un tad atkal lejā vairākas reizes pēc kārtas, šķērsot koka tiltiņus pāri gravai un vienlaikus ļaujot baudīt Daugavas gleznainās ainavas. Savukārt mazāk sarežģītais maršruts ved gar Daugavas upes krastu. Atpūtniekus pastaigas laikā iepriecinās vides objekts "Raganas mājiņa", bet vairāk par Slutišķu gravu vēsturisko veidošanos un pastaigu takas shēmu var atrast divos jaunos informatīvos tūrisma stendos.

Dunikas purva taka

Foto: Shutterstock

Dunikas purvā izbūvētā purva laipa ir aptuveni piecus kilometrus gara un tā ved pāri Tīrspurvam, kas ir sūnu jeb augstais purvs. Šādu nosaukumu šis purva tips ieguvis kupolveida formas dēļ, kas veidojas, purvam attīstoties. Tā kupolu veido sfagnu sūnas, kas purva centrālajā daļā aug daudz straujāk, kā arī uzkrāj vairāk ūdens, jo purva malās tas ātrāk notek uz apkārtējām teritorijām. Piemēram, purvā redzamās mazās priedītes patiesībā ir vairākus simtus gadu vecas – tās neaug lielas barības vielu trūkuma dēļ. Takas galā paveras skaista aina – 11 ha plaša un pusotru gadsimtu veca Luknas skābaržu audze, kas ir vienīgā un lielākā parastā skābaržu tīraudze Latvijā.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!