Dodoties ceļojumā pa Igauniju, ģimenes ar bērniem savā maršrutā gandrīz vienmēr iekļauj tematisko parku "Lotes zeme" un zinātnes centru AHHAA, kas komentārus neprasa, tomēr tās nebūt nav vienīgās vietas, ko vērts apskatīt mūsu kaimiņzemē. Kopā ar meitu (4 gadi) devos Igaunijas oficiālās tūrisma informācijas vietnes "Visit Estonia" komandas organizētā četru dienu ekskursijā pa Igaunijas ziemeļiem, un jāsaka – šīs dienas paskrēja nemanot un nesa ļoti daudz interesantu pārsteigumu. Lūk, objekti, kas uz mums atstāja vislielāko iespaidu!Īsta pils un moku kambari Rakverē
No Tallinas 100 kilometru jeb stundas brauciena attālumā esošajā Rakveres pilsētā kalna galā slejas pavisam īsta viduslaiku pils, kuras mūri saglabājušies no 14.–16. gadsimta. Patīkami pārsteidza tas, ka, apmeklējot Rakveres ordeņa pili, mūs sagaidīja ne vien majestātiski mūri, seni ieroči un citas vēstures liecības, bet arī pilī kūsājoša dzīvība – autentiskos viduslaiku tērpos ģērbti augstmaņi, dižciltīgas dāmas, bruņinieki, kalēji, āksti un kalpi rosījās pa pils gaiteņiem un tās plašo pagalmu, liekot uz mirkli sajusties kā iemestām vairākus gadsimtus tālā senatnē.
Vislielākais pārsteigums Rakveres pilī gan mums ar meitu noteikti bija moku un šausmu kambari, kur noteikti vēlreiz iegriezīsimies, kad Keita būs nedaudz paaugusies. Ekskursija pils tumšajos un šermuļus uzdzenošajos kambaros sākās ar nudien aizraujošu gida stāstījumu par viduslaiku spīdzināšanas metodēm un moku rīkiem, kas tur apskatāmi. Diemžēl man ar meitu moku un šausmu kambaru apmeklējums ar to arī beidzās, jo, pamanījusi kādā spīdzināšanas ierīcē iespiestu cilvēka galvu (neīstu, protams, bet tāpēc ne mazāk biedējošu), meita ļoti satraucās un gribēja pēc iespējas ātrāk tikt no turienes ārā. Šī vieta būs īsti aizraujoša jau skolas vecumu sasniegušiem bērniem.
Piemēram, divi skolas vecuma bērni – puika un meitene, kas moku kambaros bija ienākuši kopā ar mums, gan nebija tik viegli iebiedējami un devās tālāk pils spocīgajās ejās. Pēc neilga laika kliegdama laukā izskrēja meitene, satraukti stāstot, ka tur ir pilns ar skeletiem un viens no tiem, kvēlojot sarkanām acīm, negaidīti zārkā piecēlies sēdus. Ekskursiju pils šausmu kambaros līdz galam izturēja vien 10 gadus vecais puika un viņa mamma, tomēr puisis neslēpa – esot bijis nobijies kā diegs un daudz netrūcis, lai arī viņš mestos laukā.Senajā Rakveres ordeņa pilī ir arī daudz citu interesantu apskates objektu un aktivitāšu – var šaut ar loku, sasveicināties ar aitiņām, kas brīvi klīst pa pagalmu, un citiem pils lopiņiem, ar veseri pats izkalt īpašu monētu un iemest to vēlēšanos akā, pie kā novietotā plāksnīte vēstī – iedomājies vēlēšanos, iemet akā monētu un trīs mēnešu laikā tas, pēc kā esi alcis, piepildīsies. Pils pagalmā ir dažādas atrakcijas bērniem, sākot no parasta slīdkalniņa līdz prāvam koka zirgam uz riteņiem. Netrūkst, protams, arī viduslaicīgu nodarbju pieaugušajiem – arbaleta šaušana, zobenu un pīķu cīņas, podniecība un viduslaiku dejas (daļa aktivitāšu gan pieejamas tikai siltajā sezonā). Pilī ir arī krogs, kur iespējams ieturēt mielastu pēc viduslaiku modes iekārtotā interjerā – sveču gaismā, sēžot krēslā ar augstu atzveltni pie liela galda, kāda viduslaikos sēdēja augstmaņi.Tikai retais aizbrauc no Rakveres pils, neaizejot līdz netālu, uz tā paša kalna esošajai gigantiskajai taura statujai – Rakveres pilsētas simbolam. Septiņus metrus garo, piecus metrus augsto (kopā ar pamatni) un septiņas tonnas smago bronzas skaistuli, kas atzīts par lielāko Baltijā, 2002. gadā uzslēja par godu pilsētas 700 gadu jubilejai. Lielais ragainis gluži kā magnēts pievelk bērnus, un bilde ar to ir teju katras ģimenes albumā, kura viesojusies Rakverē. Nu arī mūsējā.Vairāk informācijas par Rakveres ordeņa pili meklē šeit.Visiem bērniem patīk skriet un dauzīties, tādēļ ģimenes savā maršrutā parasti cenšas ieplānot kādu objektu, kur mazie var izlikt sevī kūsājošo enerģiju. Tā kā manai meitai gluži vai stihija ir ūdens, Tallinā esošā "Kalev Spa" ūdens atrakciju parka apmeklējums bija tiešs trāpījums desmitniekā – meita bija stāvā sajūsmā!"Kalev Spa" ūdens atrakciju parks ir viens no lielākajiem visā Igaunijā. Tajā ir vairāki baseini, no kuriem viens ir paredzēts speciāli bērniem un vēl viens, ļoti sekls un ar vairākām amizantu zvēriņu figūrām – speciāli zīdaiņiem. Tā kā diena, kad akvaparku apmeklējām, bija trāpījusies ļoti vējaina un abas tās gaitā bijām nedaudz nosalušas, ļoti priecājāmies par to, ka dažos baseinos ūdens bija silts kā tikko slaukts piens.
"Kalev Spa" ūdens atrakciju parkā ir arī trīs dažāda garuma un augstuma caurules, no kurām nepārtraukti skan vienlaikus izbīļa un sajūsmas pilni spiedzieni.Vairāk informācijas meklē šeit.
Kohtlanemmes (Kohtla-Nomme) pilsētiņā Austrumviru apriņķī atrodas Igaunijas Raktuvju muzejs, dēvēts arī par Kohtlas raktuvju parku. Visaizraujošākā noteikti ir tā pazemes daļa, ko veido agrākās raktuvju ejas aptuveni kilometra garumā. Šajās ejās savulaik visu diennakti notika rosība, kalnračiem iegūstot degslānekli jeb degakmeni – vērtīgu iezi, ko izmanto kurināšanai un enerģijas ieguvei. Kohtlas raktuvju ejas iesniedzas 25 metru dziļumā zem zemes. Raktuves slēgtas 2001. gadā, bet muzejs atklāts pavisam nesen – pērnā gada martā.Pirms doties ekskursijā pa vecajām raktuvēm, ikviens pārtop par kalnraci, uzvelkot darba pufaiku un uzliekot galvā ķiveri. Tas, ka apģērbs domāts pieaugušajiem, netraucē kalnraču lomās iejusties arī mazajiem muzeja apmeklētājiem – uzrotām piedurknes, un maziņš kalnracītis gatavs! Dodoties pazemē, siltās jakas jāvelk arī vasarā, jo tur visu gadu valda nemainīga gaisa temperatūra – nieka +6 grādi pēc Celsija skalas.
Kad visi gatavi, ar liftu nolaižamies aptuveni astoņu metru dziļumā. Tur mūs sagaida īsts pazemes vilcieniņš. Sakāpjam miniatūrajos vagoniņos un – aidā! – aizčunčinām pazemes raktuvju valstībā. Ekskursijai pavisam citu vērtību piešķir tas, ka to vada vīrs, kurš savulaik pats šajās raktuvēs strādājis. (Tādi ir visi gidi, kas pavada apmeklētājus pazemē.) Viņš dalās atmiņās un atklāj daudzus pārsteidzošus faktus. Piemēram, vai zinājāt, ka raktuvēs strādāja arī sievietes? Viņu uzdevums bija pāršķirot vīriešu sarakto, un maiņas laikā viena daiļā dzimuma pārstāve ar savām rokām pārcilājusi aptuveni 20 tonnas akmeņu.Raktuvēs rosība notikusi 24 stundas diennaktī, bet darbs noticis maiņās – katrs kalnracis smago darbu veicis septiņas stundas. Alga par to gan bijusi vairāk nekā pieklājīga. Mūsu gids atklāj, ka 80. gados pelnījis aptuveni 500 rubļus mēnesī. Salīdzinājumam – skolotāja alga tolaik bijusi ap 120 rubļiem.
Gids mūs izvadā pa raktuvēm, izrādot dažādas kalnraču darba vietas, iepazīstinot ar pazemes tehniku un nodemonstrējot, kā tā darbojas – jā, jā, ierīces rūc joprojām! Stāsta arī par tādu bīstamu etapu kā sprāgstvielu izmantošana darbā. Jāpiebilst, ka gids runāja krievu valodā, taču tiem ekskursijas dalībniekiem, kuri to nepārvalda, tika iedots audiogids, kas par katru objektu sniedza informāciju latviešu valodā.Lai spētu godam veikt smago darbu raktuvēs, kalnračiem bija labi dūšīgi jāpaēd. Arī pazemes muzeja apmeklētāji var pasūtīt īstas kalnraču pusdienas vecajās raktuvēs.Vairāk par Igaunijas Raktuvju muzeju uzzini šeit.
Vihulas muža un minigolfa laukums ar Laimas pulksteni
Pārsteidzoši daudz atpūtas un izklaides iespēju kā bērniem, tā pieaugušajiem vienuviet piedāvā Vihulas muiža. Tas ir 16 ēku komplekss, kur bez viesnīcas, restorāna, krodziņa, SPA centra, baseina un pirtīm, kas ir ierasti objekti tamlīdzīgās vietās, atrodas arī minigolfa laukums, Antīku spēkratu muzejs, Degvīna muzejs, ekoferma ar zirgiem, aitām, trušiem un vēl dažādiem mājlopiņiem, kā arī citi interesanti objekti.Īpašas pieminēšanas vērts noteikti ir Vihulas muižas minigolfa laukums, kas ietverts trīs Baltijas valstu kontūrās. Katras Baltijas valsts kontūrā pie bedrītēm ir populāri konkrētās valsts objekti. Latvijas kontūrā lepni slejas Laimas pulkstenis, atrodama arī Gūtmaņa ala un Aglonas bazilika, kā arī citi objekti. Jāpiebilst, ka šis ir Baltijas valstīs lielākais (1880 kvadrātmetri) 18 bedrīšu minigolfa laukums. Lai gan ar noteikumu ievērošanu, jāatzīst, bija, kā bija, mana četrus gadus vecā meita bija sajūsmā par minigolfa spēlēšanu un ikreiz ļoti apņēmīgi centās dabūt bumbiņu bedrītē, vienlaikus jūsmodama par laukumu rotājošajām miniatūrajām ēkām un citiem objektiem.Ievērības cienīga ir arī muzejā skatāmā antīko automašīnu kolekcija, no kurām vecākā ir ražota tālajā 1927. gadā. Visi vāģi ir darba kārtībā un bieži tiek īrēti kāzām. Tā kā muiža kādu laiku piederējusi spirta ražotājam, tajā ierīkots Degvīna muzejs. Tā apmeklējums gan ģimenei ar bērniem īsti nav piemērots, jo paredz dauzu un dažādu degvīnu degustēšanu, taču draugu kompānijai varētu būt interesants piedzīvojums.Vairāk par Vihulas muižu uzzini šeit.
Atjaunotajā Kukruses muižā savulaik dzīvojis igauņu polārpētnieks Eduards fon Tolls, bet tagad tā pārtapusi par Polārmuzeju, kur interaktīvā veidā var uzzināt visu par līdz šim veiktajām ekspedīcijām uz Ziemeļpolu un Dienvidpolu. Vai zināji, ka sākotnēji pētnieki tur tiešām cerēja sastapt Santaklausu?Muzeja apmeklējuma laikā mazie tika aicināti domāt par dažādiem āķīgiem jautājumiem, piemēram, kāpēc baltie lāči neēd pingvīnus. Uz šo jautājumu izskanēja ļoti dažādas atbildes, no kurām viskomiskākā, šķiet, bija – viņiem kaklā strēgst spalvas. Patiesībā gan baltie lāči un pingvīni vienkārši nesastopas, jo katri dzīvo savā zemeslodes polā.Bērni ir sajūsmā par muzejā apskatāmajām leduslāču un kamanu suņu figūrām, iespēju ielīst iglā, kā arī "ledus" rotaļu istabu, kur viss ir balts.Kukrukses polārmuižā var arī iemēģināt roku burtu vilkšanā ar rakstāmspalvu un piemērīt dažādus senus tērpus. Ir pieejami grezni kostīmi kā lielajiem, tā mazajiem.Par Kukruses polārmuižu vairāk uzzini šeit.
Ļoti mūsdienīgs un interaktīvs ir Igaunijas Jūras muzejs, kur galvenokārt skatāma jūras tehnika. Te bērniem ir dota iespēja ielīst īstā zemūdenē un izstaigāt to no viena gala līdz otram, iepazīt dažādus kuģus, simulatorā izmēģināt lidmašīnas vadīšanu, ar ložmetēju mēģināt notriekt naidnieka lidaparātus, vadīt miniatūrus kuģu modelīšus un nofotografēties jūrnieka tērpā.Aizraujošā ekspozīcija ir izvietota vecā hidroplānu angārā, un to veido 200 eksponāti, starp kuriem ir īsta zemūdene "Lembit", gadsimtu vecs ledlauzis "Suur Tõll", hidroplāns "Short 184" un vecākā Igaunijas izcelsmes kuģa vraks.
Muzejā ir arī daudz informācijas stendu, kur var skatīties video, likt puzles, pildīt testus un darīt daudz ko citu interesantu. Jūras muzejs ir ļoti plašs un tajā ir daudz ko redzēt, aptaustīt un izmēģināt – teju īsta paradīze bērnam! Mana meita vislielākajā sajūsmā bija par iespēju no iekšienes aplūkot zemūdeni un vadīt kuģu modelīšus.Vairāk par muzeju uzzini šeit.Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi
šeit