Sporta un tūrisma tradīcijas Siguldā sāka veidoties 19. un 20. gadsimta mijā. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados dažāda mēroga slēpošanas un tramplīnlēkšanas sacensības Siguldā norisinājās ik gadu, savā "Facebook" profilā raksta Siguldas novada tūrisma informācijas centrs. Tas ļāva pilsētai uzplaukt ne vien kā vasaras un rudens ekskursiju galamērķim, bet kā valsts nozīmes ziemas sporta centram, kāds tas ir arī tagad. Lūk, neliels atskats vēsturē, gaidot, kad beidzot Latvijā iestāsies īsti ziemīgi laika apstākļi.
"Sigulda kā kūrvieta ievērību ieguva jau 1889. gadā, kad atklāja ar Rīgu dzelzceļa satiksmi," Kārlis Vanags raksta 1937. gadā izdotajā "Ceļvedī pa dzimto zemi". "Tūristam Sigulda jāapmeklē kopā ar Turaidu un Krimuldu, ko ārzemnieki iesaukuši par Vidzemes Šveici. Siguldas kalni pazīstami kā iecienīts slēpotāju centrs. Kalnaklaukās slēpotāju lēktuve, no kuras notiek Baltijas valstu meistarsacīkstes lēkšanā." Runa ir par 1933. gadā uzcelto tramplīnu.
Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidū Sigulda veidota par slēpošanas kūrortu. Gan uzcelts jau minētais tramplīns, gan organizētas slēpošanas nometnes, izveidotas slēpošanas trases un maršruti.
Interesanti, ka starpkaru periodā tramplīnlēkšana bijusi visai populāra, kaut bīstama nodarbe. Pirmo lēkšanas tramplīnu Latvijā gan uzbūvēja klubs "Universitātes sports" 1932. gada decembrī Rīgā, Lielā Šmerļa meža tuvumā, Bābelītes ezera kalnos. Tomēr šī tramplīna profils nebija izveidots pārāk pareizi. Bīstamības dēļ sportisti to bija iesaukuši par "Vunderbera" lēktuvi vai par "zārku fabriku", pastāstīja Nils Treijs no Tirzas slēpju muzeja.
Otrais tramplīns atklāts jau pavisam drīz – 1933. gada 5. februārī, Cēsīs, pie Cīrulīšu mājām. "Šeit notika pirmās lēkšanas sacensības Latvijā. Arī šis tramplīns nebija pārāk labs, tāpēc sportistu vidū tas tika saukts par "krematoriju". Tas nojaukts 1940. gadā," stāsta Treijs.
Tajā pašā gadā decembrī uzbūvēts tramplīns Liepājā, mežā kilometra attālumā no Karostas katedrāles. 1933. gadā viena lēktuve uzbūvēta arī Venspilī. Tā gan nav tikusi aktīvi izmantota un uzturēta, tāpēc jau 1938.gadā bijusi tuvu sabrukšanai.
1933. gada sākumā tramplīnu Siguldā pie Paradīzes kalna, Klaukās par savu naudu uzbūvēja tramplīnlēcējs Kārlis Bukass. Šis tramplīns ilgus gadus bijusi labākais un lielākais tramplīns Latvijā un Baltijā, tādēļ sportisti, salīdzinot to ar Bābelītes un Cēsu lēktuvēm, saukuši par "lidojumu uz paradīzi". Vēlākos gados šeit norisinājās visas Valsts meistarsacīkstes. Pēc rekonstrukcijas 1937. gadā Siguldā varēja veikt līdz pat 50 metru tālus lēcienus. 1941. gadā Brodelis treniņos šeit sasniedzis 50 metru atzīmi, stāsta Treijs.
Interesanti, ka, tā kā tajos laikos Siguldā nebija pacēlāju, tad lidojošie slēpotāji lepojās arī ar izcilu fizisko formu un pēc katra lēciena kalnā kāpa kājām. Slēpes glabājušās lejā, Klauku mājās, un vietējie atceras, ka reiz pavasarī, aizvadot pēdējās sacensības, pakaļ tām nācies braukt ar laivām, jo Gaujas pali mājas applūdinājuši.
Piecdesmitajos gados Kalna Klauku tramplīnu atjaunoja un tam blakus uzbūvēja otru tramplīnu, kurā republikas čempionāti norisinājās līdz pat 1963. gadam.
Pēc dažiem gadiem Siguldā izbūvēja trešo tramplīnu – Pirtnieka kalnā, vietā, kur tagad atrodas bobsleja un kamaniņu trase. Šis bija vienīgais tramplīns Baltijā ar mākslīgo segumu, kas ļāva sportistiem trenēties arī vasarā, teikts "Visit.Sigulda".
Jau minēts, ka Sigulda ir slavena ar savām bobsleja tradīcijām. Jau 19. gadsimta beigās pēc muižas īpašnieka kņaza Kropotkina ierosmes stāvajā Gaujas kraujā uzbūvēja Baltijā pirmo trasi. 1887. gadā tas bija 900 metru garš ledus ceļš ar vienu virāžu.
Izklaidei piedāvāja nobraucienus ar stūrējamām un bremzējamām sešvietīgām ozolkoka kamanām. Nereti viesus izklaidēja pūtēju orķestris. Ziemas prieku baudītājus augšup kalnā vilka ormaņi. Vietējie trasi mēdza dēvēt par Bobsleja kalnu. 1913. gadā te reģistrēts Viskrievijas ātruma rekords. 1914. gada Eiropas meistarsacīkstēs skeletonā Davosā čempiona titulu izcīnīja Voldemārs Bernhofs, kurš trenējās tieši šajā trasē, raksta "Visit.Sigulda".
Tagadējo Bobsleja un kamaniņu trasi "Sigulda" atklāja 1986. gada 28. decembrī. Tajā bieži sabrauc sportisti no visas pasaules, gatavojas Latvijas bobslejisti, kamaniņu braucēji un skeletonisti, un daudzi no viņiem ir izcīnījuši godalgas gan Olimpiskajās spēlēs, gan pasaules čempionātos. Jāpiebilst, ka prestižais ceļvedis "Lonely Planet" nākamā gada ceļojumu ieteikumos iesaka apmeklēt tieši Siguldas Bobsleja trasi un nobraukt ar bobu. Vairāk lasiet šeit.
Tomēr galvenā ziemas izklaide Siguldā noteikti ir slēpošana. 1970. gadā atklāta Pilsētas trase. Deviņdesmito gadu vidū, kad Latvijā sākās kalnu slēpošanas atdzimšana, izveidoja olimpisko centru "Sigulda" ar labāko sacīkšu trasi Baltijā.
Savukārt Kaķīškalna trasi izveidojis slēpošanas entuziasts Andis Korde. Te pirmos soļus uz kalna, izcilā trenera vadīti un iedrošināti, spēruši daudzi jaunie talanti. Tās ir tikai dažas no trasēm Siguldas apkaimē. Vairāk par kalnu slēpošanu Siguldā lasiet šeit.
Zināms, ka 1938. gadā Gaujas kalns pie tilta bijusi iecienīta distanču slēpošanas vieta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
