Latvija noteikti var lepoties ar dažādām interesantām un apskates vērtām vietām un dabas objektiem, tomēr, domājot par dabas tūrismu, diez vai kā pirmie apskates objekti ienāks prātā alas. Tomēr arī to Latvijā netrūkst. Alās ir kas noslēpumains un atklājēja sajūtām tuvs, tādēļ tās noteikti vilina ceļotājus. Lūk, vairākas iespaidīgas alas Vidzemē, kur vērts aizbraukt.

Alas ir ne tikai skaisti dabas veidojumi, bet daudzas no tām sevī slēpj arī senu vēsturi. Latvijas alas ir aizsargājami dabas pieminekļi, taču tas neliedz iespēju daudzas no tām apskatīt. Interesanti, ka tās kalpo ne tikai kā apskates objekts, dzīvesvieta dažādiem dzīvniekiem, bet, piemēram, Līgatnē alā ir izveidots pagrabiņš, kurā darbojas vīna veikals.

Pagrabu alas Līgatnē

Līgatnē dabas baudītājiem vērts apmeklēt ne tikai dabas takas, Vienkoču parku, Karošu darbnīcu, bet vēl kaut ko neparastāku – pagrabalas. Jā, alas, kas izveidotas par pagrabiem – vietējie iedzīvotāji runā, ka tādu visā Līgatnē esot ap 300. Lielākoties šie pagrabi gan nav veidojušies dabīgi – cilvēki tos izkaluši rūsganajās smilšakmens klintīs un izmanto pavisam praktiskiem mērķiem. Daudzas no tām ir pat vairākus metrus garas.

Pirms došanās uz Līgatni vērts izpētīt, kur tad varētu būt interesantākās pagrabalas. Tomēr, kā vēlāk atklājas Līgatnes Tūrisma informācijas centrā, principā tikai divās vietās brīvi iespējams apskatīt šos interesantos veidojumus. Pārējās vietās apskate notiek gida pavadībā, iepriekš piesakoties ekskursijai. Tas tādēļ, ka šīs vietas ir salīdzinoši bīstamas, kā arī vienlaicīgi tikai noteikts skaits cilvēku tās drīkst apmeklēt, lai nenodarītu pārāk lielus postījumus.

Pašā Līgatnes centrā atrodas smilšakmens klints – Lustūzis. Šajā klintī ir izveidotas gan alas, gan arī pagrabi, kuri iedzīvotājiem kalpo kā personīgo lietu glabātuve. Pirmie pagrabi veidoti aptuveni 18. gadsimta vidū, galvenokārt praktiskām vajadzībām. Interesanti ir tas, ka šeit pagrabalas kaltas pat divos līmeņos. Vienā no aliņām ir izveidots vīna veikals un vasarā arī neliela kafejnīca. Tiem, kas vēlas baudīt mājās gatavotu vīnu un sajusties mazliet kā senajos laikos – šī vieta ir kā radīta. Sveču gaismā iespējams baudīt vīnu un lūkoties uz gleznaino apkārtni.

Lustūzis kalpo ne tikai kā pagrabiņu un alu objekts, bet arī kā skatu vieta, jo iespējams uzkāpt pašā klints augšā. Pretim Lustūzim atrodas Līgatnes dīķis, kuru par mājvietu sev izvēlējušās gan pīles, gan arī gulbji.

Vēl viena vieta, kur bez maksas apskatīt pagrabalas, ir Rīgas kalna iežos.

Tie veidoti 19. gadsimta beigās. Arī šeit savulaik paši iedzīvotāji izkaluši aliņas un tajās ierīkojuši pagrabus. Dažiem no pagrabiem priekšā ir nelieli vārtiņi. Atrodoties iekšā, rodas īpatnēja sajūta, jo ala ir salīdzinoši gara, tajā brīvi var pārvietoties un malās atrodas durvis, aiz kurām iedzīvotāji glabā sev nepieciešamās lietas, ēdienu.

Pats Rīgas kalns ir interesants ar to, ka šeit, atrodoties virsotnē, augstums ir vienā līmenī ar Rīgas Pēterbaznīcas torņa skatu platformu. Šajā teritorijā apskatāmi arī divi atjaunoti tilti – Eižens un Vilhelms, kas tomēr ir saglabājuši savu vēsturisko veidolu.

Kalna atrašanās vieta redzama arī no paša Lustūža. Rīgas kalns atrodas Līgatnes dīķa kreisajā pusē, jau kalna pakājē izveidotas trepes, un dīķa teritorijā ir izveidotas norādes, kas neļaus apmaldīties.

Kraukļu un Pētera alas Siguldā

Lasot vai runājot par alām Siguldā, vienas no pirmajām, kas nāk prātā ir lielākā ala Baltijā – Gūtmaņa ala, kā arī Velnala. Ne tik lielas, taču tajā pašā laikā tikpat interesantas, laika gaitā dabiski veidojušās un noteikti vēstures notikumus glabājušas arī tādas alas kā Kraukļu ala un Pētera ala.

Kraukļu ala atrodas Kraukļu aizā, skaistā vietā Siguldā. Ala ir aptuveni piecus metrus gara.

Lai nonāktu alā, jādodas lejā pa koka kāpnēm, kuras izveidotas tieši līdz pašai Kraukļu aizai. Vislabāk to sasniegt, dodoties uz Paradīzes kalnu un sekojot norādēm.

Par alas rašanos stāsta baisa teika. Stāsts ir par darbinieku iemīļotu vagaru, kas pat kungu priekšā aizstāvējis muižas dzimtcilvēkus. Par šādu rīcību vagaru kungi nometuši no kraujas aizā.

Vietējie iedzīvotāji to atraduši tikai tāpēc, ka aizā pamanīts kraukļu bars. No tā laika aiza un ala ieguvusi savu nosaukumu.

Apskatot Kraukļu alu, pie tās novietotas norādes uz vēl vienu alu – Pētera alu. Tā atrodas aptuveni 800 metrus tālāk. Pētera alu var sasniegt arī no citas puse – dodoties uz Satezeles pilskalnu un sekojot norādēm.

Pētera ala atrodas ļoti skaistā vietā – lejpus tai tek Vējupīte, dodoties uz alu, ir izveidotas gājēju platformas, mazi tiltiņi. Brīžiem upīte redzama jau no ievērojami liela augstuma, kas padara došanos uz alu vēl interesantāku.

Šī ala ir divus metrus gara un 5,3 metrus augsta. Tās ārpuse arī ir ļoti interesanta, jo tā atgādina lielu plaisu gravā, taču, ieejot tajā iekšā, tās tilpums kļūst lielāks, galvenokārt platuma ziņā.
Teikas, par to, kā radusies ala, ir dažādas. Vienā no tām stāstīts par zemnieku Pēteri, kas slēpies no paņemšanas zaldātos.

Tāpat ir nostāsts par zemnieku Pēteri, kas ar savu ģimeni šeit slēpies no sirotājiem, un ala esot bijusi platāka (tajā atradās galds un soliņš). Citās teikās stāstīts par mācītāju ģimeni, kura alā apmetusies.

Ja ir vēlme apmeklēt abas alas vai vismaz vienu no tām, būtu vērtīgi apmeklēt arī Satezeles pilskalnu un Paradīzes kalnu, kas atrodas turpat netālu. Paradīzes kalns sniedz iespēju aplūkot skaisto Latvijas dabu, it īpaši šajā brīdī, kas viss uzplaucis, no šī kalna iespējams redzēt arī Gauju un Turaidas pili.

Kubeseles ala Krimuldas pagastā

Kubeseles ala atrodas Kubeseles dabas takas teritorijā, Runtiņupītes labajā krastā, tāpēc bieži saukta arī par Runtiņalu. Netālu no alas atrodas Kubeseles pilskalns, Krimuldas baznīca un mācītāja māja.

Tā kā šī ala izveidota dabas takas teritorijā (dabas takā iespējams apskatīt vēl vienu alu – Saulstaru), apkārtējā dabas ainava ir pārsteidzoši skaista. Šeit izveidoti gan nelieli tiltiņi, gan atpūtas vietas.

Ala ir aptuveni piecus metrus gara un 1,3 metrus plata. Ieejot tajā, uzreiz rodas miera sajūta, jo alas iekšienē var baudīt klusumu, vērojot skaisto dabas ainavu, kura paveras no alas iekšienes, raugoties ārā.

Teika stāsta, ka alas nosaukums radies tāpēc, ka šeit dzīvojis lībiešu virsaitis, kuru sauca Runtiņš, tāpēc arī šo alu bieži vien dēvē par Runtiņalu.

Ja ir vēlme, noteikti būtu vērts iziet visu dabas taku, apskatos arī pārējos apskates objektus, jo taka sniedzas gandrīz līdz pat Gaujai. Vairāk par pašu dabas taku ir aprakstīts šeit.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!